Izpēte

Cilvēki stājas rindā, lai par 8 eiro tiktu pazemē, kur Augusta Dombrovska ielā 2 atjaunots bijušais Oktobra rajona civilās aizsardzības komandpunkts.

Kamēr Latvijas nodokļu maksātāji par “airBaltic” biznesa neveiksmēm tikai maksā un maksā, iemeslus nacionālās aviokompānijas ilgstošajām problēmām ar dzinējiem mēs varam uzzināt nevis no atbildīgajām amatpersonām, bet no kāda ārzemju videoblogera.

1916./1917. gada Ziemassvētku kaujas pie Rīga noteica visas cariskās Krievijas bojā eju tādā mērā, kādā latviešu strēlnieki pēc tam izkaroja Padomiju kā atriebību ne tikai caru valstij, bet vispār krieviem par nodevību.

Francijas prezidents atkal ierunājies par Eiropas miera uzturētājiem Ukrainā, kamēr Vācija no tādas rīcības atkal atrunājas. Baltijas valstis šajā tēmā pagaidām neiesaistās, jo mūsu spēki ir par maziem, lai vieni paši ietu palīgā Ukrainai — tomēr diskusijas kļūst arvien biežākas un nervozākas.

"Esam gandarīti, ka pēc piecu gadu mēģinājumiem beidzot ir izcelta "airBaltic" darbinieku sāpe, kuru uzņēmuma valde un padome negrib dzirdēt. Piecu gadu laikā izmēģinājām visu – gan sociālo dialogu ar Darba inspekcijas piedalīšanos, gan kolektīvos strīdus virzījām uz tiesu, bet tiesu prakse mums Latvijā ir tāda, ka arodbiedrības neko nevar izdarīt. Tālāk laikam jāstrādā ar Tieslietu ministriju, kāpēc tas ir tā. Streiks nav pašmērķis, mērķis ir izteikt sāpi," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija novēlēja Sociālo un darba lietu komisijai painteresēties par rezultātiem, kādus devusi medikamentiem uzlikto uzcenojumu grozīšana un tajā skaitā recepšu zaļu izsniegšanas atsevišķās apmaksas ieviešana.

“airBaltic” valdi uzraugošā padome 2023. gadā saņēma 65 tūkstošus, kamēr valdes locekļu kopējā alga ir gandrīz 1,5 miljoni eiro, bet 12 lepno auto “Audi e-tron” līzings gadā izmaksā 198 000 eiro. Tātad mūsu nacionālajam lepnumam “airBaltic” padome, valde un viņu braucamie gadā izmaksā 1,76 miljonus eiro.

Nodarbināto skaita pieaugumu pagājušā gada laikā kaut tikai par 2,5 tūkstošiem apsveiksim tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par divdesmit tūkstošiem.

Reaģējot uz “nra.lv” publikāciju ““airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED””, “airBaltic” skaidro, ka trasta kompāniju izmantošana aviācijas biznesā esot standarta prakse, bet nenoliedzami apstiprina, ka manta ir ieķīlāta par labu tieši šai trasta pakalpojumu kompānijai “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED”. Tas gan tā īsti nesaskan ar “airBaltic” vadības ziņojuma saturu un apliecinājumiem auditoram “PricewaterhouseCoopers” (PWC), 2023. gadu darbības gadu noslēdzot.

“airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai U.S. BANK TRUSTEES LIMITED, liecina Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistra dati. Tas nozīmē, ka 97,97% uzņēmuma īpašniecei valstij patiesībā pieder tukša čaula ar dažādām parādsaistībām. Izskatās, ka mūsu nacionālais lepnums anglosakšu likumdošanas aizsegā jau ir klusu nonācis cita īpašnieka rokās.

Ja palūkojamies 108 gadus atpakaļ, tad izrādās, ka Ziemassvētku kauju laikā neviens nezināja, ka tādas Ziemassvētku kaujas vispār notiek un epizodi ar Jelgavas vietā ieņemto Ložmetējkalnu nebūt neuzskatīja par uzvaru. 

Ikviens, kurš ikdienā brauc ar auto, būs pievērsis uzmanību tam, cik liels daudzums kravas automašīnu pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Īpaši, ja dodaties Eiropas virzienā – ceļš no Kauņas Lietuvā līdz Polijai un tālāk uz Rietumeiropu ir kā pudeles kakls, kur visi kravinieki saspiežas šaurajā “Suvalku koridorā”, kas ir vienīgais sauszemes ceļš no Baltijas valstīm uz Rietumeiropu, neiebraucot trešajās valstīs. Tā ir arī laba vieta, lai subjektīvi novērtētu, cik attīstīta ir loģistikas nozare katrā no Baltijas valstīm.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienprātīgi atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča priekšlikumu neaplikt ar algas nodokli brīvprātīgu darba devēja palīdzību naudā darbiniekam vajadzīgo zāļu iegādei.

Soctīklos klejo kāds stāsts, kurā teikts, ka cilvēks, kuram jau pērn novembrī vajadzēja saņemt vecuma pensiju, to saņems janvārī. Izmaksās uzreiz par visiem iekavētajiem mēnešiem, taču cilvēkam nauda dzīvošanai bija vajadzīga vakar, aizvakar... decembrī utt. Cilvēki komentāros norāda, ka šis nav unikāls gadījums. Līdzīgas situācijas piedzīvojuši arī citi. Kāpēc šāda kavēšanās, “Neatkarīgajai” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Mēneša laikā piedzimušo bērnu kopskaits oktobrī noslīdēja zem psiholoģiski sāpīgās viena tūkstoša robežlīnijas un turpināja samazināties, novembrī apstājoties pie 940 bērniem.

Martinam Gausam nauda no “airBaltic” plūst ne tikai kā atalgojums, bet arī kā dividendes no dalības privātuzņēmumā, kurš ir starpnieks programmatūras izstrādei aviokompānijas biļešu iegādes un rezervēšanas platformai. Pāri visam izrādās, ka Martins Gauss var lemt par iepirkumiem “airBaltic”, ko grib un kā grib, jo Publisko iepirkumu likums uz “airBaltic” nemaz neattiecoties.

Šodien aprit 80 gadi, kopš “12. janvārī boļševiku armija sāk triekties uz Berlīni, raidot uzbrukumā milzīgas tanku un kājnieku masas, cieš arī Kurzemes fronte, jo no šejienes atvelk 7 labākās vācu divīzijas, to vidū arī abas tanku divīzijas. Tas ir smags trieciens Kurzemes aizstāvjiem.”

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis riskē ar darbinieku neapmierinātību, sākot izmantot “Draugiem Group” uzņēmuma “DeskTime” izstrādāto biroju darbinieku darba laika uzskaites programmu viņa ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieku pārraudzīšanai.

2012. gada 3. februārī britu raidsabiedrības ziņu vietnē www.bbc.com parādījās vēsts “Sabrūk Ungārijas aviokompānija “Malev””. Būtiski atzīmēt, ka no 2009. līdz 2011. gada vidum šo lidsabiedrību vadīja pašreizējais “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kopš kara sākuma ukraiņi Latvijā atvēruši vairāk nekā 100 jaunu uzņēmumu. Kā noskaidroja “nra.lv”, 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē Latvijā ar Ukrainas pilsoņu līdzdalību atvērti 50 jaunu uzņēmumu. Līdz 2024. gada oktobrim šādu uzņēmumu skaits sasniedza 100. Šos datus “nra.lv” sniedza Ukrainas vēstniecība Latvijā. Uzņēmumi darbojas IT, transporta, nekustamā īpašuma, būvniecības un audiovizuālo pakalpojumu jomās.

Kamēr KNAB pēta “airBaltic” valdes priekšsēdētāja apcirkņu atbilstību likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tikmēr atklātībā uzpeld aizvien jaunas nianses par to, kā mūsu nacionālā aviosabiedrība tieši vai netieši baro savu valdes priekšsēdētāju.

Piemaksāt vēl pāris procentus elektrības cenai ir sīkums attiecībā pret riskiem attiecību turpināšanai ar Krieviju, kas ar Somijas un Igaunijas elektrības savienojuma pārraušanu apzināti atsakās no līgumsaistības izpildīt spējīgas valsts tēla.