Jānis Jenzis: Tūrisma nozarei ar trim miljoniem eiro ir par maz

© Dmitrijs Suļžics/MN

Latvijas Restorānu biedrības prezidents, “Opera Hotel” ģenerāldirektors Jānis Jenzis TV24, raksturojot situāciju Latvijas tūrisma nozarē, to salīdzināja ar Lielbritānijas komiķu “Monty Python” projekta filmas “Braiena dzīve” galveno varoni Braienu, kurš ir piesists krustā un, gaidot lēnu nāvi, tomēr dzied. Viņaprāt, situāciju var labot, tikai Latvijai jābūt aktīvākai un agresīvākai tūrisma mārketingā.

Nevienam nav noslēpums, ka kovida pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā šobrīd visvairāk ietekmē tieši Baltijas valstis, un diemžēl Latvija Eiropas Savienībā vissliktāk atgūstas gan ko kovida, gan Krievijas agresijas radītās krīzes.

“Mums patīk tūristu nakšņošanas viesnīcās datus salīdzināt ar 2019. gadu, un atkarībā no mēneša, kā nu kurā mums gājis, šie dati ir no mīnus 21 līdz mīnus 26 procentiem, kas faktiski ir par ceturto vai piekto daļu mazāk nakšņojumu nekā 2019. gadā,” stāstīja J. Jenzis, akcentējot, ka kritums tūristiem no Vācijas ir mīnus 34 procenti, no Zviedrijas - mīnus 38 procenti. Ir arī pozitīvās ziņas - mums ir vairāk igauņu, vairāk lietuviešu, pieaudzis britu un poļu tūristu skaits.

Citas Eiropas valstis ir pilnībā atguvušās un pat pārspējušas 2019. gada rezultātus, un Eiropā kopējais vidējais pieaugums ir pieci procenti.

Viņš uzsvēra, ka, protams, tūrisma nozare priecājas lai arī par ļoti lēnu, bet konstantu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet nozares skatījumā šim pieaugumam būtu jābūt daudz straujākam. J. Jenzis uzskata, ka tas ir panākams, kā piemēru minot Igauniju, kurai veicas daudz labāk nekā mums. Viņaprāt, tas ir izdarāms ar mērķētu, labu, ar nozari saskaņotu tūrisma mārketingu.

Pēc J. Jenža sacītā, tūrisma nozarei paredzētais nākamā gada budžets ir nepilni trīs miljoni eiro, kur ir gan administratīvās, gan citas ar tūrismu saistītās izmaksas, un tieši mārketingam tie būtu aptuveni divi miljoni. Lai gan ir spekulācijas, ka līdzekļi jātaupa, J. Jenzis uzskata, ka mārketingā viss ir vienkārši: jo vairāk investē mārketingā, jo vairāk pārdod.

Tāpat Latvijas Restorānu biedrības prezidents norādīja, ka tas Latvijas tēls, ko mēs piedāvājam ārvalstu tūristiem, ir mazliet “izplūdis”, pie tā mums arī vajadzētu piestrādāt. Bet Latvijas tēlam reklāmās vajadzētu būt tādam, ka Latvija, neskatoties uz robežu ar Krieviju, ir drošs un interesants galamērķis.

Mēs varam piedāvāt gastronomijas tūrismu, mums ir “Michelin” atzīti restorāni. Varam piedāvāt neskartās dabas skaistumu, aktivitātes reģionos, kur uzņēmēji arī ir izveidojuši brīnišķīgus piedāvājumus gan saistībā ar gastronomiju, gan sportiskām aktivitātēm.

Un, protams, Rīga ir jūgendstila galvaspilsēta ar ļoti lielu skaitu brīnišķīgu objektu, ko aplūkot. “Tā ka mums jābūt aktīvākiem tajos tirgos, kas jau tradicionāli ir bijuši spēcīgi - Vācija, Zviedrija, Skandināvijas valstis, Somija. Ir jābūt aktīvākiem un agresīvākiem mārketingā, jāved vairāk žurnālisti, darījumu partneru tūrisma aģentūras, kur mēs parādām iespējas organizēt pasākumus, un tieši ar pasākumu rīkošanu mēs varam konkurēt ar Baltijas valstīm un citām Eiropas valstīm,” sacīja J. Jenzis.

Izpēte

Ministru kabinets 19. augustā apstiprināja likumprojektu, kas Latvijai ar Saūda Arābiju ļaus parakstīt nolīgumu par gaisa satiksmi. Līdz ar nolīguma noslēgšanu tiks radīts tiesisks pamats regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai maršrutā Rīga–Saūda Arābijas galvaspilsēta Rijāda.

Svarīgākais