Izpēte

Ģimenes ar trijiem bērniem var saņemt valsts dāvinājumu - astoņus līdz desmit tūkstošus eiro gadījumā, ja tās pērk vai būvē mājokli.

Elektrības biržas NordPool dati parāda elektrības cenas celšanos Latvijā no vidēji 74,78 eiro par megavatstundu (MWh) 2024. gada februārī līdz vidēji 151,78 eiro/MWh šā gada februārī.

“airBaltic” tēla aprūpētāji, kvēli fani un atbalstītāji, arī tie, kas lekni dzīvojuši uz “airBaltic” naudas, turpina aizstāvēt “airBaltic” vadību un mācīt Latvijas sabiedrību par finanšu pratību un finanšu tirgus instrumentiem, to pārvaldniekiem, kā arī aicina rosināt kriminālprocesus pret visiem neprašām, kas nesaprot un nenovērtē Gausa uzbūvētās finanšu piramīdas spozmi. Tikmēr neviens no īpašniekiem nevēlas satraukties par to, ka “airBaltic” teju visa manta 449 miljonu eiro apmērā ir un paliek apķīlāta par labu Lielbritānijā bāzētam trasta kantorim U.S. BANK TRUSTEES LIMITED, reģ. nr. 1000378571, kurā pēc noklusējuma ir nodalīta juridiskā kontrole no beneficiāriem (PLG).

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāju viesošanās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā izkliedēja vieniem bažas un citiem cerības, ka fonda likvidācija varētu kļūt par piemēru un apliecinājumu valsts izdevumu ierobežošanai un novirzīšanai aizsardzības vajadzībām.

Saeima sagatavojusies pieņemt Mākslīgā intelekta (MI) attīstības likumu, kura saprotamākais rezultāts būs jau līdz marta beigām izveidota jauna valsts iestāde - Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs (Centrs) ar visu, kas vajadzīgs treknai ierēdņu dzīvei: ar deviņām vietām Centra padomē un Valsts digitālās attīstības aģentūru par Centra sekretariātu.

Patlaban mežsaimniekiem vienlaikus jāstrādā gan pie meža efektīvas saimnieciskās izmantošanas, gan pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, gan jārisina ar klimata izmaiņām un emisijām saistīti jautājumi. Izcirtums ir meža apsaimniekošanas cikla posms, kur nesen veikta galvenā cirte un kur drīz vien atjaunos mežu, to stādot vai ļaujot atjaunoties dabiski. Ja viss rit, kā plānots un kā tam jābūt pēc dabas likumiem, tad jau pēc dažiem gadiem izcirtuma vietā kuplo veselīga jaunaudze.

Pagājusi tieši nedēļa, kopš Latvijas premjerministre Evika Siliņa kristīgi paziņoja, ka no katras valdību veidojošās partijas “vilka pasi” izsniedz vienam ministram – no “Jaunās vienotības” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, no “Progresīvajiem” satiksmes ministram Kasparam Briškenam, bet no Zaļo un zemnieku savienības – labklājības ministram Uldim Augulim. Formālie iemesli katram atrasti savi, sākot no zemajiem sabiedrības novērtējuma reitingiem, beidzot ar neveiksmīgu darbu. Bet kādi ir patiesie iemesli šiem premjeres lēmumiem?

Datu slēpšana, neizprotamas kampaņas, lielas algas – tie ir tikai daži no secinājumiem, ko guva Neatkarīgā, pētot ministriju sabiedrisko attiecību tēriņus.

Veselības ministrijas Saeimai sniegtais pārskats “Situācija Latvijā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā” ļoti atgādina Nigēras vai Nigērijas atskaites Pasaules bankai par pasākumiem dzimstības ierobežošanā.

Pēc Valsts kontroles (VK) paziņojuma par lielas naudas tērēšanu Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) bez pamatojuma Saeimas komisijas apmierinājās ar fonda jaunās vadītājas Ineses Kalvānes solījumu rūpīgāk darīt visu to pašu, kas līdz šim darīts.

Par vienu aizvadīto un vienu iesākušos gadu stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiga Šmite-Roķe, atzīmējot savu pirmo darba gadu šajā amatā.

Jaundzimušo skaita sarukumam Latvijā no 1 096 aizpagājušā gada decembrī līdz 921 pagājušā gada decembrī gan simboliska, gan arī praktiska nozīme, jo nepārprotami liek jau šodien lietišķi gatavoties Latvijas valsts likvidācijai pēc pāris desmitiem gadu.

Kopš skaļi izreklamētās “dronu koalīcijas” darbības uzsākšanas pērnā gada februārī saražoti nieka 5200 droni, bet Ukraina pērn paguva saražot 1,6 miljonus dronu.

2025. gada februāra sākums saistībā ar konfrontāciju starp Rietumiem un Putina Krieviju paliks atmiņā ar virkni Maskavas amatpersonu paziņojumu par tiešas militāras sadursmes riskiem starp Krievijas bruņotajiem spēkiem un NATO vai nu Baltijā, vai Arktikā. Igaunijas medijs "rus.postimees.ee" jautāja Krievijas Federācijas iekšpolitikas ekspertiem, ko nozīmē šie izteicieni.

Valsts kontrole publicējusi ļoti kritisku vērtējumu par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbošanos gados, kad to vadīja Zaiga Pūce.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē iespējamos noziegumus, kuros cietušā lomā visticamāk “airBaltic”, saistībā ar pēdējā mēneša laikā “nra.lv” publiski izskanējušajām ziņām, divdesmit publikācijām un ierakstiem interneta portālos un sociālās saziņas vietnēs, kur pieminēta lidsabiedrība “airBaltic” un tās vadība. Šāda informācija nonākusi “nra.lv” rīcībā, no kā secināms, ka “airBaltic” amatpersonas vērsušās Valsts policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu un izmeklēt noziedzīgos nodarījumus. Zīmīgi, ka no Valsts policijas puses netiek veikta resoriskā pārbaude par iespējamu pārkāpumu, bet ir jau lemts par kriminālprocesa uzsākšanu un “nra.lv” jau acīmredzami iezīmējies kā viens no iespējamajiem iespējamo noziegumu veicējiem.

Sestās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģija 6G būs daudz ātrāka, viedāka un efektīvāka nekā 5G, atverot durvis jaunām iespējām, kas šobrīd šķiet kā zinātniskā fantastika. Latvija viena no pirmajām Eiropā ir sākusi pētīt šo tehnoloģiju.

Eiropas Savienības prasības par videi draudzīgas degvielas izmantošanu aviopārvadājumos paaugstinās lidojumu cenas. Gaidāms, ka aviobiļešu cenas pieaugs ne tikai 2025. gadā, bet arī turpinās pieaugt katru gadu. Otrs cenu kāpums tiek prognozēts 2027. gadā.

Latvijas Bankas rīkotā pasākumā vakar tika noslaucīti putekļi gadus trīsdesmit senam plānam beidzot tomēr privatizēt valsts galvenos uzņēmumus un padarīt šo nepopulāro pasākumu populāru ar to, ka akcijas tiks pārdotas arī Latvijas iedzīvotājiem, lai vēlāk viņu vecumdienas būtu materiāli nodrošinātas ar spīti pirmā un otrā pensiju plānu izputēšanai.

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks vakar skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kas ir bāzes pensijas un kāpēc tās nāksies ieviest par spīti tam, ka valsts tās nevar atļauties maksāt.

Zādzības pārtikas veikalos Latvijā bijušas aktuālas vienmēr, tomēr jāsecina, ka pēdējā laika tendences nav iepriecinošas – zagļu kļūst vairāk, viņi kļūst drošāki un nekaunīgāki. Taču tirgotāji ar to rēķinās un, lai cīnītos ar zagļiem, talkā ņem ne tikai preču "pīkstuļus" un videokameras, bet arī mobilās apsardzes vienības un jaunākās tehnoloģijas.

Pieci montieri sarkanos kombinezonos, viens pacēlājs, trīsis un knaibles — ar to pietiek, lai nolikvidētu pēdējo fizisko Latvijas sasaisti ar Krievijas elektrotīkliem. Tomēr ceļš līdz šim kniebienam sācies pirms 15 gadiem.