Kas notiek ar mūsu transporta uzņēmumiem “Rail Baltica” un “airBaltic”? Uzņēmējs Ģirts Rungainis TV24 diskusijā “Kur tas suns aprakts?” sacīja, ka šobrīd Satiksmes ministrijā cilvēki nesaprot, ko viņi dara. “Rail Baltica” un “airBaltic” ir Latvijai stratēģiski svarīgi uzņēmumi, no kuriem nevajadzētu atteikties, bet domāt, ko darīt, lai tie varētu pastāvēt.
Uzņēmējs pauda viedokli, ka “airBaltic” ir vienīgais valsts uzņēmums, kurš nav monopols vai kvazimonopols un nedarbojas zināmā mērā siltumnīcas apstākļos, bet kas ir globāli konkurējošs uzņēmums ļoti sarežģītā nozarē. Un zināmā mērā tāpat kā “Rail Baltica” tas ir viens no mūsu transporta nozares stūrakmeņiem.
Ģ. Rungainis uzskata, ka bez “Rail Baltica” un Rīgas savienojamības ar Rietumeiropu atvest uz Rīgu starptautiskus pasažierus, jo īpaši tādus ar pievienoto vērtību, būtu daudz grūtāk un dārgāk.
Problēma, viņaprāt, ir tajā, ka mums ir bijis veiksmīgs menedžments (bez pēdiņām), bet ir slikti, ja menedžments sēž pārāk ilgi un tam nav attīstības. “Redzēsim, kādu “zaķīti no cepures” tagad izvilks nākamā menedžera atlases process. Skaidrs ir tas, ka šī nomaiņa notika ļoti neveiksmīgi, vienkārši lai nodemonstrētu, ka Satiksmes ministrijā ir “jauna slota”,” sacīja Ģ. Rungainis.
Pēc viņa teiktā par “airBaltic”, ar Gausu bija iespējama izeja biržā un risinājums. Sadarbība, lidmašīnu iepirkums par zemām cenām, tirgus spēja reaģēt uz izmaiņām kara un kovida laikā, tas tomēr bija saistīts ar Gausa pieredzi un sakariem šajā industrijā, un Ģ. Rungainim ir grūti iedomāties, ka varēs atrast kādu salīdzināmu cilvēku, kurš varētu ko adekvātu izpildīt.
“Bet ir jāsaprot, ka tas ir mums stratēģiski nozīmīgs uzņēmums, mēs dzīvojam Baltijā, faktiski tādā piecu sešu miljonu iedzīvotāju ekonomikā, un šobrīd, ņemot vērā, kā attīstās lietas, ja mēs turpinām neveiksmīgi darboties ar “airBaltic,” tas beigsies ar to, ka, tāpat kā lietuvieši un igauņi šobrīd lido caur Rīgu, mēs visi lidosim caur Viļņu, lai tiktu uz Rīgu, un mēs atgriezīsimies deviņdesmitajos gados,” šādu iespēju pieļāva Ģ. Rungainis.
Vēl uzņēmējs norādīja uz neveiksmīgo Rīgas attīstību citu iemeslu dēļ, sevišķi šausmīgi korumpētajā Ušakova laikā, kuru mēs mēģinām aizmirst, iziet no tā un rehabilitēties, bet laiks un iespējas ir pazaudētas. Rīga neapzinās, cik ļoti ir ieguvusi, jo aprēķini rāda, ka “airBaltic” Latvijas ekonomikai dod vairāk nekā miljardu eiro un atļauj funkcionēt virknei citu industriju.
“Un visas mazās, reti apdzīvotās ekonomikas Eiropā, ja tās grib būt augstākā līmenī, tā kā, piemēram, Somija, tām ir jāatrod veids, kā šķērssubsidēt šo kompāniju tā, lai Eiropas Savienība to atļauj.
Kā tas tiek izdarīts - vai caur lidostu, vai caur tūrisma piemaksām, vai pašvaldības atbalstu, lai būvētu pilsētu apkārt Rīgas lidostai un paralēli attīstītu transporta vai kargo biznesu utt., tas ir jādomā,” uzsvēra Ģ. Rungainis, ar nožēlu piebilstot, ka pašlaik Satiksmes ministrijā ministrs un padome nesaprot, ko viņi dara.
Viņaprāt, ministrijā ir pozitīvi cilvēki, kuri grib darīt un varbūt ir sākuši saprast, kur nonākuši, bet aina ir daudz sarežģītāka, mums tas ir ārkārtīgi nepieciešams, bet jautājums ir, kā to izdarīt.
