Ļoti toksisks augs, ūdensvelnarutks (Cicuta virosa), ir pamanīts populārās peldvietās visā Somijā, un varas iestādes ir brīdinājušas par tā bīstamību, ziņo Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.
Ūdensvelnarutki aug un zied arī Latvijā. Nevar teikt, ka tas būtu apsēdis visas peldvietas, bet, staigājot pa dabas takām un purva laipām, daudzviet var novērot, cik krāšņi tas zied. Atšķirībā no Somijas un Zviedrijas, kur varas iestādes regulāri brīdina par šo augu bīstamību, pie mums tam netiek pievērsta liela uzmanība. Pēdējais skaļais gadījums ar saindēšanos Latvijā notika pirms 25 gadiem, kad trīs bērni no Staiceles bija pagaršojusi velnarutka saknes un nonāca slimnīcas reanimācijas nodaļā. Augs tik tiešām ir bīstams. Baltais, resnais saknenis “garšīgi” smaržo pēc pētersīļiem un var šķist ēdams, taču pēc tam var būt krampji, paralīze un pat nāve.
Augs ir novērots Ehtēri, Lehtimeki, Sallā un Oulu, un vietējie iedzīvotāji ir izplatījuši brīdinājumus sociālajos tīklos un apkaimes forumos. Augs, kas zied jūlijā un augustā, var izaugt līdz 1,5 metru augstumam un tiek uzskatīts par vienu no indīgākajām sugām Somijā. Neskatoties uz izplatītajiem maldīgajiem priekšstatiem, ūdensvelnarutks nav invazīva suga. "Ūdensvelnarutks ir Somijas augs, un tas var būt diezgan izplatīts noteiktos apgabalos, īpaši gar mitrām piekrastēm pie ezeriem un upēm," sacīja Markuss Sepala, Dienvidostrobotnijas “ELY” centra dabas aizsardzības speciālists. "Tas ir visizplatītākais Somijas dienvidrietumos un rietumos, bet retāk sastopams tālāk ziemeļos." Sepala, kurš konsultē par invazīvajām sugām, teica, ka šis augs bieži rada apjukumu. "Man regulāri zvana cilvēki, kuri pieņem, ka tas ir invazīvs," viņš teica.
Briesmas slēpjas auga toksīnā cikutoksīnā, kas atrodas visās auga daļās — visiedarbīgāk sakņu sistēmā. "Augs ir indīgs pat saskarē, bet īpaši bīstams, ja sakne ir salauzta," skaidroja Sepala. "Auga salaušana vai izraušana var atbrīvot toksīnus ūdenī, radot risku peldētājiem un mājlopiem, kas dzer no krasta līnijas." Sepala uzsvēra, ka augs izdala toksīnus tikai tad, ja ar to rīkojas vai tas tiek bojāts. Ūdensvelnarutka norīšana var izraisīt smagus simptomus, tostarp vemšanu, krampjus un putojošu siekalošanos. Sliktākajos gadījumos saindēšanās var būt letāla.
Ūdensvelnarutka ļoti atgādina citus nekaitīgus čemurziežus, piemēram, pētersīļus un zemes plūškoku - augus, kurus dažreiz vāc pārtikai. "Ir svarīgi ievērot to pašu noteikumu kā ar sēnēm: vāc tikai to, ko var droši identificēt," sacīja Sepala. "Ūdensvelnarutka sajaukšana var būt nāvējoša." Viņš ieteica ziņot par novērojumiem publiskās peldvietās tieši vietējām varas iestādēm, kuras parasti ātri reaģē un aizvāc augu. Pareizai aizvākšanai ir nepieciešams aizsargaprīkojums. "Ir svarīgi informēt peldētājus par auga iznīcināšanas pasākumiem un izvairīties no iešanas ūdenī netālu no vietas, kamēr toksīni nav atšķaidījušies," ieteica Sepala. Viņš arī mudināja cilvēkus mācīt bērniem, kā atpazīt šo augu. "Precīzas zināšanas par briesmām un to, kā identificēt ūdens velnarutku, palīdz novērst negadījumus."
