Skaistums&Veselība

Cēlonis slēpjas mūsu galvās. Kioto Universitātes zinātnieki ir identificējuši cilvēka smadzenēs reģionu, kas ir atbildīgs par prokrastināciju. Viņu pētījums atklāja neironu ķēdi, kas bloķē stresainu vai nepatīkamu uzdevumu uzsākšanu.

Viedtālrunis daudziem no mums ir pirmais, ko paņemam rokās no rīta, un pēdējais, ko noliekam vakarā. Lai gan bieži runājam par acu nogurumu vai atkarību no ekrāniem, daudz mazāk uzmanības pievēršam tam, kā ikdienas telefona lietošana klusi un nemanāmi ietekmē mūsu ķermeni – balsi, stāju un pat elpošanu. Tie ir mikroieradumi, kurus nepamanām, bet kuru ietekme ilgtermiņā var būt būtiska, raksta “Harvard Health”.

Pastāvīga cukura saturošu pārtikas produktu lietošana uzturā ir saistīta ar nopietnām veselības problēmām - pārmērīgs cukura daudzums ietekmē ne tikai vidukļa apkārtmēru, tas var ietekmēt arī enerģijas līmeni, garastāvokli, hormonus un pat miega kvalitāti, raksta “Parade”.

Mutes skalojamais līdzeklis jau sen tiek reklamēts kā būtisks mutes dobuma higiēnas solis, taču tā nav. Daudzi cilvēki to lieto katru dienu, pat neapdomājot, vai tas ir nepieciešams.

"Kā gulējāt?" Atbildot uz šo jautājumu, jūs, iespējams, ņemat vērā, cik stundas pavadījāt miegā vai cik bieži jūs pamodāties nakts vidū. Taču, pēc ekspertu domām, ir vēl trešais, bieži vien aizmirstais miega elements, kas jāņem vērā: jūsu miega grafika konsekvence. Kāpēc ir kaitīgi censties atgūt iekavēto miegu brīvdienās, skaidro “The New York Times”.

Grumbas ir īpašs nospiedums. Psihologi skaidro, ka grumbas var atklāt cilvēka personību. Tās ir tieši saistītas ar mūsu emocionālo stāvokli caur sejas muskuļu atkārtotām kustībām, kas reģistrē emocijas.

Silta vanna ir viens no senākajiem un patīkamākajiem veidiem, kā palīdzēt ķermenim atslābināties, sasildīties un atgūt spēkus. Pareizi izvēlēts vannas sāls var kļūt par lielisku palīgu saaukstēšanās sākumā, pēc garas, nogurdinošas dienas vai vienkārši brīdī, kad ķermenis prasa mieru. Labā ziņa – efektīvu vannas sāli var viegli pagatavot arī mājās, bez liekām piedevām un mākslīgām smaržvielām. Ar recepti dalās “Martha Stewart”.

Mūsdienās ikdienas duša ir vispārpieņemta personīgās higiēnas norma, taču šāds ierasts rituāls var būt ārkārtīgi bīstams ādai.

Donalda Trampa administrācija ir publiskojusi atjauninātās federālās uztura vadlīnijas  ASV, un tās jau ir izraisījušas lielu sašutumu. Dokuments ir ievērojami īsāks nekā iepriekšējās versijas un uzrakstīts vienkāršā valodā, tomēr tas efektīvi attaisno pārtikas produktus, kas gadu desmitiem tika uzskatīti par "bīstamiem": sarkano gaļu, pilnpienu, sieru un sviestu, dokumentu atreferē TengriLife.

Vingrošana un fiziskās aktivitātes var būt tikpat efektīvs veids, kā tikt galā ar depresiju kā antidepresanti vai psihoterapija.

Ja pamanāt, ka bērna nagi sāk slāņoties, kļūst trausli vai pat lūst ne tikai uz rokām, bet arī uz kājām, lai gan pirmajā brīdī tas var šķist tikai kosmētisks sīkums, nagi nereti atspoguļo bērna vispārējo veselības stāvokli, uzturu un ikdienas paradumus. Kā rīkoties, skaidro “mayoclinic.org”.

Kāju smagums, velkošas sāpes, nemiers vai pat krampji vakaros un naktīs ir problēma, ar ko saskaras daudzi. Bieži vien dienas laikā šīs sajūtas šķiet nenozīmīgas vai pat nepamanāmas, taču vakarā, kad ķermenis beidzot apstājas, diskomforts kļūst izteiktāks. Iemesli tam var būt dažādi – no ikdienas ieradumiem līdz veselības signāliem, kurus nevajadzētu ignorēt, raksta “Harvard Health”.

Nogurums, aizkaitināmība, slikts miegs vai grūtības koncentrēties bieži tiek norakstītas uz stresu, laikapstākļiem vai intensīvu ikdienu. Tomēr nereti tie ir organisma klusi signāli, ka tam trūkst noteiktu uzturvielu. Dzelzs, magnijs un B grupas vitamīni ir būtiski enerģijai, nervu sistēmai un vispārējai labsajūtai, un to deficīts var veidoties pakāpeniski un ilgstoši palikt nepamanīts. Kā saprast, par ko jums signalizē organisms, raksta “Health.com”.

Gada sākumā mēdzam pārskatīt savus ieradumus un apņemties jaunajam posmam ko veselīgāku. Kādi ieradumi un soļi veselības labā var patiesi palīdzēt rūpēties gan par savu fizisko, gan emocionālo pašsajūtu? Noderīgos padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītie eksperti: ģimenes ārste Zane Zitmane un psihoterapeits Andris Veselovskis, kā arī BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Katru ziemu atkārtojas viena un tā pati diskusija: vai var saaukstēties, izejot ārā bez mēteļa? Daži cilvēki zvēr, ka tā ir taisnība, bet citi to sauc par mītu. Vai aukstums tiešām padara slimu?

Imunitāte nav tablete vai burvju dzēriens, kas iedarbojas vienas dienas laikā, - tā ir sarežģīta sistēma, kas ik dienu reaģē uz mūsu ēšanas paradumiem, miegu, stresu, kustībām un pat emocijām. Tieši tāpēc ilgtermiņā vislabāk strādā vienkārši, dabīgi ieradumi, kurus iespējams iekļaut ikdienā visai ģimenei – arī bērniem! Kā dabīgi stiprināt imunitāti, raksta “Very Well Health”.

Izrādās, ka slikts miegs var saīsināt dzīves ilgumu ievērojamāk nekā citi faktori, piemēram, neveselīgs uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums un vientulība, liecina jauns pētījums, kas veikts Oregonas Veselības un zinātnes universitātē, raksta “Foxnews”.

Pētījumi liecina, ka daži ikdienas pārtikas produkti var ietekmēt bada hormonus, tāpat kā populāri svara zaudēšanas medikamenti, kuru pamatā ir GLP-1 receptoru agonisti, piemēram, Ozempic, Zepbound vai Victoza.

Tēja ar citronu un ingveru izsenis pazīstama ar savām labajām īpašībām - kā ziņo žurnāls “Prevention”, uztura speciālisti norāda, ka šai kombinācijai patiešām piemīt daudz labvēlīgu īpašību.

Aukstajos gada mēnešos mājokļi kļūst īpaši noslēgti – logi paliek ciet, apkure strādā pilnā jaudā, gaiss kļūst sauss un smagnējs. Nereti vēdināšana tiek atlikta, baidoties no caurvēja vai siltuma zuduma, tomēr tieši regulāra un pareiza gaisa apmaiņa ir viens no svarīgākajiem faktoriem gan labai pašsajūtai, gan veselībai. Kā pareizi vēdināt telpas ziemā, raksta “unian”.

Iekaisums parasti asociējas ar sāpēm, temperatūru vai redzamu saslimšanu. Taču ne vienmēr tas izpaužas skaļi un acīmredzami. Mūsdienās arvien biežāk runā par zema līmeņa jeb hronisku iekaisumu - stāvokli, kas ilgstoši var pastāvēt organismā bez izteiktiem simptomiem, tomēr pakāpeniski ietekmēt pašsajūtu, enerģiju un veselību kopumā, raksta “health.harvard.edu”.

Vingrošana nav tikai veids, kā stiprināt ķermeni un zaudēt svaru; tas ir spēcīgs mehānisms, kas padara smadzenes enerģiskākas, jaunākas un radošākas. Bet kā tas notiek?