Mūzika spēj ietekmēt motivāciju, garastāvokli un labsajūtu. Tā mūs aizkustina, palīdz atslābināties un reizēm dod tieši to vieglo impulsu, kas ikdienā tik ļoti vajadzīgs. Tāpēc dažkārt ir vērts dziedāt skaļi — pat tad, ja notis nav gluži pareizās.
Svara samazināšanas medikamenti, kas balstīti uz GLP‑1 darbību, Amerikas Savienotajās Valstīs kļuvuši ievērojami pieejamāki gados vecākiem cilvēkiem. Jaunā federālā iniciatīva varētu ne tikai uzlabot veselību miljoniem iedzīvotāju, bet arī samazināt valsts veselības aprūpes izdevumus miljardu apmērā.
Zinātnieki ir noteikuši karstuma slieksni, kad cilvēka ķermenis vairs nespēj efektīvi sevi atdzesēt ikdienas aktivitāšu laikā. Izrādās, ka šis kritiskais slieksnis var būt ievērojami zemāks, nekā mēs varam iedomāties.
Eitanāzija tagad ir legāla visos Austrālijas štatos un teritorijās, ziņo “ABC”. Austrālijas Ziemeļu teritorijas parlaments apstiprinājis likumu par brīvprātīgu, medicīniski asistētu nāvi.
Rudenī āboli ir vieni no tiem augļiem, kas gandrīz vienmēr ir pa rokai. Tos var ēst svaigus, pievienot putrai, cept krāsnī vai izmantot dažādos desertos. Taču, pirms ķeries pie mizotāja, ir vērts zināt — ābola mizu ne vienmēr vajag noņemt!
Kad vakarā apavi kļūst par šauru un uz apakšstilbiem paliek zeķu nospiedumi, daudzi vispirms satraucas par sirdi. Taču, ja elektrokardiogramma ir normas robežās, vēnu nepietiekamība nav konstatēta, bet kājas joprojām ir smagas, iemesls var būt traucēta limfas attece.
Mācību gada sākums var radīt dažādas emocijas kā bērniem, tā bērnu vecākiem. Priecīgas gaidas, satraukums par jauno un nezināmo, steiga, lai visu paspētu. Kā aizvadīt nedēļu pirms skolas sākuma un kam pievērst uzmanību mācību gada pirmajā mēnesī, ar noderīgiem padomiem dalās Veselības centrs 4 pediatre Amanda Freimane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Lai asinsspiediena rādījumi būtu pēc iespējas precīzāki, nepietiek tikai apsēsties un uzlikt aproci. Dažas ikdienas darbības pirms mērīšanas var būtiski ietekmēt rezultātu un radīt lieku satraukumu.
Kā izvēlēties ēdienu restorānā vai kafejnīcā, nezaudējot līdzsvaru uzturā. Mūsdienu steidzīgajā ritmā veselīga ēšana var šķist sarežģīta, īpaši tad, ja nav iespējas gatavot mājās vai pasūtīt sabalansētu maltīti. Restorānu un kafejnīcu ēdienos nereti ir daudz tauku, eļļas, siera, krējuma un kaloriju.
Pietiekamas fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs ir svarīgi ilgam mūžam, taču pētījumi rāda, ka ar to vien nepietiek. Cilvēkus, kuri nodzīvo līdz ļoti sirmam vecumam, vieno arī citi ikdienas paradumi.
Pēc gadiem ilgiem neveiksmīgiem svara zaudēšanas mēģinājumiem 46 gadus vecais Ādams, kurš dzīvo Londonā, atklāja metodi, kas bija ne tikai ārkārtīgi efektīva, bet arī viegli pieejama. Mainot savus ēšanas paradumus un pievienojot ēdienkartei vienkāršas, lētas uzkodas, viņš tikai septiņos mēnešos zaudēja gandrīz 50 kilogramus. Viņa svars samazinājās no 123,3 līdz 73,5 kilogramiem, vēsta "Postimees".
Virāki iecienīti dzērieni, ja tos regulāri lieto, var radīt risku aknām. Zinātnieki brīdina, ka to lietošana lielos daudzumos katru dienu ir īpaši kaitīga, vēsta "Prozoro".
Ja kaut kas garšo labi, tas droši vien ir kaitīgs. Mēs esam pieraduši domāt par burgeriem, vīnu un šokolādi kā ienaidniekiem, kas stāv starp mums un ilgu mūžu. Taču zinātne ir sākusi runāt citā valodā. Izrādās, ka daži no mūsu iecienītākajiem produktiem palīdz saglabāt asu prātu un veselu sirdi.
Kad vasaras vakari kļūst īsāki un no rīta arvien biežāk pamostamies tumsā, mainās ne tikai mūsu dienas režīms. Daudzi cilvēki rudenī jūtas nogurušāki, mazāk enerģiski un drūmāki – to mēdz dēvēt par rudens vai “blūzu”, un viens no vitamīniem, par kuru šajā laikā ir vērts padomāt, ir D vitamīns.
Kas notiek ar ķermeni, ja cilvēks pamostas nakts vidū, dažas stundas pavada nomodā un tikai pēc tam atkal dodas gulēt? Anna Foksa nolēma to pārbaudīt pati, un eksperimenta rezultāti viņu patīkami pārsteidza.
Šie vienkāršie vingrinājumi palīdz novērtēt ķermeņa stāvokli un laikus pamanīt pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu kritienu risku. Pēc 65 gadu vecuma pat šķietami vienkāršs kritiens var radīt nopietnas sekas. Kauli kļūst trauslāki, bet atveseļošanās pēc traumām bieži prasa ilgāku laiku.
Sīpols ir viens no tiem produktiem, kas mūsu virtuvē parādās gandrīz nemanot — zupās, mērcēs, salātos, sautējumos un ceptos ēdienos. Taču, stāvot pie veikala plaukta, var rasties pavisam praktisks jautājums: kuru labāk izvēlēties — balto vai sarkano?
Abi ir veselīgi, bet to sastāvs nav pilnīgi vienāds, raksta “Martha Stewart”.
Vasaras noslēgums var būt izaicinošs vēdera komfortam – pikniki, dārza svētki, ceļošana, grilēšanas un ražas sezona. Kā šajā laikā rūpēties par vēdera veselību un labsajūtu? Noderīgos padomos dalās digitālās klīnikas Medon gastroenteroloģe Natālija Beinaroviča un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Jūs droši vien nekad pat nebijāt iedomājušies, ka labroču un kreiļu smadzenes var atšķirties. Nē, ne vizuāli, ne pat pēc izmēra. Viss ir atkarīgs no orgāna darbības veida, saka eksperti.
Mutes dobuma vēzis, jo īpaši mēles vēzis, arvien biežāk tiek diagnosticēts jauniešiem. Slimība var skart arī tos, kuri nesmēķē un daudz nedzer, taču zinātnieki vēl nevar droši pateikt, kas ir šo izmaiņu pamatā. Somu profesore Tūla Salo paskaidroja, ko ārsti pašlaik zina un kādām pazīmēm pievērst uzmanību.
