Pēc garšas selerijas sakne ir līdzīga selerijas kātiem un ir ideāli piemērota biezenī vai pievienošanai sautējumiem. Kad ir seleriju saknes sezona, kā arī to, kā to pagatavot? Francijā ir iecienīta selerijas sakņu remolāde, kā to pagatavot?
Kurš gan nezina plānās pankūkas – plāni jo plāni no kviešu vai griķu miltiem izceptas un pildītas ar visdažādākajiem pildījumiem. Bet vai katrs zina, ka šīs pankūkas jeb krepes (crepes) cēlušās no Francijas ziemeļrietumiem, no Bretaņas?
Visvienkāršākā olu kulteņa pagatavošanas metode ir olas iesist bļodā, pievienot pienu vai ūdeni un sakult. To var cept iepriekš uzkarsētā izkausētā sviestā uz lēnas uguns, bieži maisot, līdz olas ir mīkstas un sarecējušas.
Kazas siers bieži saukts ar franču nosaukumu chèvre, kas nozīmē kaza. Šim siera veidam ir daudz dažādu garšu un tekstūru – no drupana līdz krēmīgam, no jauna līdz nobriedušam, no maiga līdz pikantam.
Pavasaris ir klāt un gaisā virmo meža ķiploku smarža. Savvaļas ķiploki jeb lakši ir sastopami gandrīz visos mežos. Mežā tie aug lielos klājienos un tos ir grūti nepamanīt. Smarža ir nepārprotama.
Suflē (soufflé) radies 18. gadsimta Francijā un tiek pasniegts gan kā pamatēdiens, gan kā saldais ēdiens. Parasti tiek gatavots no divām pamata sastāvdaļām – no olu dzeltenuma krēm
Laiks spinātiem! Spināti pieder pie Chenopodiaceae dzimtas, kurā ietilpst bietes, mangoldi un kvinoja. Tam ir līdzīgs garša ar šiem dārzeņiem – biešu zaļumu rūgtums un mangolda nedaudz sāļā garša.
Šīs gudrās receptes tiek pagatavotas mikroviļņu krāsnī dažu minūšu laikā, izmantojot pārsvarā veikala nopērkamās sastāvdaļas. Vai meklējat ātru pudiņa risinājumu?
Saputota olbaltuma bezē, putukrējuma, sezonāli svaigu ogu un ogu mērces koppriekšnesumu, apvienotu vienā kūkā, nudien var salīdzināt ar leģendāro baleta prīmu Annu Pavlovu– dievīga!
Lai gluži bez svētkiem ar neiztrūkstošajām olu kaujām nepaliktu, atliek vien nedaudz pacensties un sarūpēt vismaz trīs dažādas un ļoti apetelīgas mērcītes.
Sparģeļi ir zaļš dārzenis, kas ir viegli atpazīstams pēc tā garajiem, smailajiem šķēpiem, kurus parasti grilē, tvaicē vai grauzdē. Tas ir pazīstams kā pavasara dārzenis, bet pateicoties importam no Ķīnas, Peru un Vācijas, to var ēst visu gadu.
Lai arī Lieldienas vairs nav aiz kalniem, sabiedrība, kas krāso Lieldienu olas, dalās uz pusēm. Vieni ir tie, kas cītīgi un rūpīgi gatavojas Lieldienām, jo pārspēt sevi šogad ir svarīgākais uzdevums, tāpēc treniņi sākušies jau laikus.