Kopš 2017.gada Latvijā suņu čipēšana un reģistrācija LDC (Lauksaimniecības datu centrs) ir obligāta, tomēr ņemot vērā, ka ne visi īpašnieki godprātīgi izpildīja savu pienākumu reģistrēt suni LDC, veidojās situācija, ka čips ir, bet reģistrācijas nav.
Lai ieviestu kārtību, tika pieņemti jauni likuma grozījumi un pērngad jūlijā spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr.359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” pilnībā izslēdz situācijas, kad suns tiek apzīmēts ar mikročipu, bet tas netiek reģistrēts LDC datubāzē. Reģistrāciju tagad veic veterinārārsts 72 stundu laikā pēc tam, kad viņš dzīvniekā ir ievadījis mikročipu.
Šāda kārtība izslēdz situācijas, kad pazudušais dzīvnieks pazūd bez pēdām, tieši pretēji - pateicoties šādai kārtībai suns var ātrāk atgriezties mājās. Ir ievērojami samazinājies tādu dzīvnieku skaits, kuri ir apzīmēti ar mikročipu, bet nav reģistrēti datu bāzē un dzīvnieka pazušanas gadījumā nav iespējams atrast viņa saimnieku.
Pirms suņa obligātās reģistrēšanas LDC datu bāzē, pastāvēja lielāks risks sunim nokļut patversmē. Tāpēc to varētu nosaukt par lielāko ieguvumu gan pašam dzīvniekam, gan saimniekam, gan pašvaldībai. Atmetot emocionālo aspektu, šāda kārtība palīdz ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, jo pašvaldībai nevajag apmaksāt suņa uzturēšanos patversmē.
Šobrīd sunim nav janonāk patversmē, jo dzīvnieku ķērājiem ir uzdevums nolasīt mikročipu un sazināties ar īpašnieku.
Tāpat līdzekļus ietaupa suņa saimnieks, jo pat viena diena klaiņojot vai uzturoties patversmē “sit pa maciņu”, dzīvnieks ir pakļauts emocionālai traumai, lielākam riskam saķert kādu vīrusu no cita savas sugas pārstāvja, un atgriežoties mājās, izpaliek suņa “profilakses” izmeklējumi pie veterinārārsta.
Agrāk bija situācijas, kad nereģistrētais dzīvnieks tā arī palika patversmē, jo par katru suni, kurai ir līgums ar pašvaldību, patversme no 14 dienas saņem naudu Jo ilgāk suns dzīvojas kādā no daudzajām Latvijas dzīvnieku patversmēm, jo vairāk naudas tiek patversmes turētājiem no ziedojumiem. Obligātā mikročipa reģistrācija šādas situācijas novērš, jo pēc mikročipa nolasīšanas veterinārārsts var nekavējoties sazināties ar datubāzē reģistrēto dzīvnieka īpašnieku un suns iespējami ātri var atgriezties mājās.
Otrs pozitīvais moments ir tas, ka šāda reģistrācija palīdz izskaust negodīgu suņu tirgotāju rīcību un pircējam celt pretenzijas par iegādāto dzīvnieku. Tomēr, kā stāsta veterinārārste Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece, tad "visi LDC reģistra labumi sagaida tikai tos saimniekus, kuri atbilstoši likumam pirms suņa iegādes pārliecināsies, ka kucēns jau ir reģistrēts LDC. Jo par tādu suni zaglim zūd interese, jo tālāk pārdot to vairs nevar."
Svarīgi!
Dzīvnieka turētājs, pēc vienreizēji veiktās reģistrācijas iemaksas, protams, te atkal ir jautājums, cik atbildīgs ir suņa saimnieks, ir tiesīgs informēt LDC par savu dzīvesvietas maiņu, telefona numura maiņu, pat par došanos atvaļinājumā, ja uz konkrēto atvaļinājuma laiku suns tiek nodots citam cilvēkam aprūpē. Jo vairāk informacijas par saimnieku vai mājdzīvnieku, jo lielāka iespēja, nelaimes (piemēram, suņa pazušanas) gadījumā, atrodot bēgli, sazināties ar saimnieku vai viņa turētāju.
Kā rakstīts LVB (Latvijas Veterinārārstu biedrība) preses relīzē: “Jau 2022. gadā veterinārārsti piereģistrēja LDC vairāk nekā 29 tūkstošus suņu. Jaunā sistēma izrādījusies vērtīga arī kaķu īpašniekiem. Lai gan kaķu reģistrācija nav obligāta, 2022. gadā sasniegts rekordliels reģistrēto kaķu skaits - vairāk par 6100 reģistrētiem kaķiem, kas ir divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš kopš 2012. gada, kad tika uzsākta brīvprātīga mīļdzīvnieku bezmaksas reģistrācija. Tādu kaķu īpatsvars, kuri ir mikročipēti, bet LDC nav reģistrēti, ir būtiski mazinājies.”
Latvijā ieviestā sistēma, ka sertificēts veterinārārsts uzreiz pēc dzīvnieka mikročipēšanas reģistrē dzīvnieku vienotajā datubāzē, atzīta par efektīvāko mīļdzīvnieku identifikācijas, reģistrācijas un līdz ar to, uzskaites un izsekojamības sistēmu Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar tām valstīm, kur reģistrācija atstāta paša īpašnieka vai kādu citu organizāciju ziņā. Šāds vērtējums pausts jaunākajā Eiropas Parlamenta Komisijas dzīvnieku labturības un aizsardzības apakškomisijas ziņojumā (Intergroup on the Welfare and Conservation of Animals (European Parliament’s Intergroup)), lasāms LBV preses relīzē.
