Neērtas sarunas ir daļa no ikviena cilvēka dzīves - tās rodas situācijās, kad jārunā par naudu, attiecību robežām, emocijām vai grūtām izvēlēm. Lai arī daudzi no mums šīs sarunas mēdz atlikt vai izvairīties no tām vispār, klusēšana parasti nenovērš problēmu – tā tikai iedzen to dziļāk. Kā tad runāt par lietām, par kurām negribas runāt, un to darīt tā, lai saruna nekļūtu par konfliktu? Atklāj “Psychology Today”.
Augsta emocionālā inteliģence ir kā neredzams kompass, kas mūs vada cauri attiecībām. Lai gan daži cilvēki intuitīvi zina, kā pārvaldīt savas un citu jūtas, citiem ar to ir ievērojamas grūtības.
Pasaulē, kas pilna ar ekrāniem un īsiem sociālo mediju klipiem, labā vecā grāmata dažreiz tiek aizmirsta. Koncentrēšanās uz stāstu, kas ilgst vairāk nekā 60 sekundes, īpaši tādu, kur mums pašiem jāsaliek kopā krāsainie attēli, kļūst arvien grūtāka.
Draudzība parasti tiek saistīta ar uzticēšanos, atbalstu un vieglumu. Taču ne visas attiecības laika gaitā saglabā šo balansu. Reizēm draudzība kļūst smagnēja, emocionāli nogurdinoša vai pat kaitīga - šādas attiecības mēdz saukt par toksiskām. Atpazīt tās nav vienmēr viegli, jo emocionālās saites un kopīgā vēsture var radīt ilūziju, ka “tā tam jābūt”. Tomēr ir vairāki skaidri signāli, kas palīdz saprast, kad draudzība vairs nav veselīga, raksta “Psychology Today”.
Svētku laikā biežāk sanākam kopā - pie galda, pie eglītes, pie tējas krūzes. Taču nereti tieši tas “ko tagad darīt?” mirklis nosaka, vai vakars izvērtīsies par sirsnīgu kopā būšanu vai vienkāršu laika pavadīšanu. Lielisks un ļoti vienkāršs veids, kā radīt tuvību, ir kopā būšanas spēles un sarunu kartītes. Ar idejām dalās “Psychology Today”.
Sertificēts psihologs Laklans Brauns nolēma pajautāt saviem vecāka gadagājuma paziņām - 60 gadus veciem un vecākiem -, kas ir tās lietas, ko viņi visvairāk nožēlo dzīvē. Viņš dalījās ar šīs mini aptaujas rezultātiem žurnālā “Veg Out”.
Mācība, kas veido domāšanu par draudzību, kļūstot vecākam. Kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti. Un, sasniedzot vecumu, enerģijas un miera aizsardzība kļūst būtiska. Uzturot attiecības pienākuma, pagātnes vai vainas apziņas dēļ, izsmeļ pašus.
Prieka zaudēšana nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Tas nozīmē, ka esi bijis cilvēks pietiekami ilgi, lai nogurtu, justos nomākts vai pārāk izstiepts.
Pēdējos gados termins "normis" arvien biežāk parādās sociālajos tīklos un interneta mēmēs. Cik dīvains vārds tas varētu šķist. No pirmā acu uzmetiena tas vienkārši raksturo "parastu, normālu cilvēku". Taču pētījumi liecina, ka šis vienkāršais vārds slēpj veselu dzīves filozofiju un uzvedības modeli, kas arvien vairāk izpaužas mūsdienu kultūrā.
Daži cilvēki pēc šķiršanās nespēj tikt pāri savam bijušajam partnerim. Tas var būt saistīts ar viņu zodiaka zīmi: trijām zodiaka zīmēm pēc šķiršanās ir īpaši grūti.
Vai esat kādreiz pamanījuši, ka vakara stundās, skatoties, kā kāds lēni maisa zupu vai pārlej siltu šokolādi pār kūku, sajūtat dīvainu mieru? Šī parādība nav tikai emocionāla intuīcija – to izskaidro zinātne, raksta “BBC”.
Kad ārā ir ļoti auksts, mūsu zemapziņa, šķiet, darbojas pilnā ātrumā. Daudzi ziemas mēnešos sapņo īpaši spilgti un intensīvi – dažreiz pat biežāk nekā pārējā gada laikā. Bet kāds tam ir iemesls?
Keitija Perija (41) ieradās mīlestības pilsētā Parīzē. Sarkanā kleitā, mīlestības krāsā. Ar Džastinu Trudo (53), savu jauno mīlestību, pie rokas. Mīlestība, mīlestība, mīlestība. Labāk nevar būt, raksta Bunte.de.
Droši vien esat dzirdējuši, ka krāsa var ietekmēt garastāvokli, pašapziņu un to, kā citi jūs uztver. Ja meklējat pārmaiņas savā dzīvē, ir pienācis laiks atjaunināt savu garderobi.
Zinātnieki apgalvo, ka dzīves ilguma pagarināšana līdz deviņiem gadiem nemaz nav tik sarežģīta. Dažas aktivitātes var uzlabot veselību, atjaunot garīgo labsajūtu un pašas par sevi ir tīra bauda.
Būt laimīgam mūsdienu dzīvē nav viegls uzdevums. Mēs izvirzām pārāk daudz prasību sev un citiem, un bieži vien noniecinām to, kas mums ir. Taču mēģiniet savā ikdienas dzīvē iekļaut piecus vienkāršus ikdienas rituālus, un jūsu dzīve noteikti mirdzēs jaunās krāsās.
Mūsu pašapziņa bieži vien ir sagrozīta: mēs varam interpretēt savu rīcību, paradumus un uzvedību kā labāku vai sliktāku, nekā tā patiesībā ir, vai izteikt emocijas, kas pašiem šķiet piemērotas, bet citiem nepieņemamas.
