Seksuāla tuvība patiešām var mazināt spriedzi, taču tās nomierinošā iedarbība ir īslaicīga un neturpinās ilgi. Pie šāda secinājuma nonākuši zinātnieki, pamatojoties uz jauna pētījuma rezultātiem. Pētījums tika publicēts zinātniskajā žurnālā “Archives of Sexual Behavior”.
Pētnieki apkopoja datus no trim atsevišķiem pētījumiem, kuros piedalījās 645 cilvēki. Divu nedēļu laikā dalībnieki katru dienu reģistrēja savu stresa līmeni un norādīja, vai viņiem ir bijis dzimumakts. Analīze parādīja, ka dienās, kad cilvēki nodarbojās ar seksu, viņi parasti jutās mierīgāki un mazāk saspringti.
Tomēr netika konstatēta ilgtermiņa antistresa iedarbība. Sekss nesamazināja stresa līmeni nākamajā dienā un nesniedza ilgstošu emocionālu atvieglojumu. Turklāt galveno lomu spēlēja nevis pats intimitātes akts, bet gan tā motīvi.
Ja dzimumakts bija vērsts uz konflikta novēršanu, to izraisīja vainas sajūta vai tas notika partnera spiediena ietekmē, stresa līmenis nākamajā dienā, gluži pretēji, palielinājās. Šādos gadījumos, pēc zinātnieku domām, pastiprinājās iekšējie faktori.
Vienlaikus sekss, kas radies no patiesas vēlmes pēc tuvības un emocionālas saiknes, dažkārt bija saistīts ar zemāku stresa līmeni vēlāk dzīvē. Tomēr arī šī ietekme bija nestabila un lielā mērā atkarīga no konkrētiem apstākļiem.
Pētnieki uzsver, ka seksuālā tuvība var sniegt tikai īslaicīgu atvieglojuma sajūtu un neaizstāj sistemātisku stresa cēloņu novēršanu. Psiholoģiskajai labsajūtai svarīga ir ne tikai pati pieredze, bet arī konteksts, kurā tā notiek, proti, partneru cerības un patiesie motīvi.
