Vēl pirms dažiem gadiem doma par iešanu uz restorānu, kino vai pat ceļojumā vienatnē daudziem šķita mazliet skumja, tomēr šodien aina mainās, un aizvien biežāk sociālajos tīklos redzami stāsti par apzinātiem “solo randiņiem”. Kas ir solo randiņš? Tās var būt vakariņas ar sevi, muzeja apmeklējumiem vienatnē vai pat nedēļas nogales izbraucieniem bez kompānijas. Tas vairs nav kompromiss, bet izvēle! Vēlies izmēģināt? Ieklausies ieteikumos no “PsychologyToday.com”.
Apzināts laiks kopā ar sevi
Solo randiņš nav vienkārši būšana vienam, bet gan apzināts laiks sev - ar nolūku izbaudīt, iepazīt un saprast sevi ārpus citu gaidām. Psihologi uzsver, ka spēja komfortabli pavadīt laiku vienatnē ir cieši saistīta ar emocionālo briedumu un pašvērtējumu.
Pētījumi rāda, ka kvalitatīvs laiks vienatnē var mazināt stresu un uzlabot radošumu, jo smadzenēm rodas iespēja atslēgties no nepārtrauktas sociālās stimulācijas.
Vientulība vai vienatne?
Interesanti, ka vientulība un vienatne nav viens un tas pats. Kā skaidro psihologi, vienatne var būt brīvprātīga un veselīga izvēle, savukārt vientulība ir subjektīva sajūta par attiecību trūkumu. Tieši šī atšķirība palīdz saprast, kāpēc solo randiņi kļūst populārāki - cilvēki mācās atšķirt izolāciju no pašpietiekamības.
Arī sociālie faktori spēlē lomu - mūsdienu dzīves ritms ir ātrs, draugu grafiki - nesaskaņoti, un romantiskas attiecības ne vienmēr ir prioritāte. Tajā pašā laikā pieaug interese par mentālo veselību un pašaprūpi, tieši tāpēc solo randiņš kļūst par sava veida pašaprūpes rituālu jeb iespēju pārslēgties, atjaunot enerģiju un uz brīdi izkāpt no pienākumu saraksta.
Kā to īstenot?
Praktiski tas var izskatīties ļoti dažādi - kādam tas ir kafijas rīts ar grāmatu, citam - izstādes apmeklējums vai vakariņas restorānā, kur parasti dotos tikai ar kompāniju. Svarīgākais elements ir attieksme. Ja to uztver kā neveiklu situāciju, sajūta būs neērta. Ja to uztver kā apzinātu izvēli - pieredze var kļūt atbrīvojoša.
Solo randiņi arī māca robežas. Ja cilvēks prot justies labi pats ar sevi, viņš retāk iesaistās attiecībās tikai tāpēc, lai izvairītos no vientulības, un tas var veidot veselīgākas partnerattiecības nākotnē, jo izvēle balstās vēlmē, nevis trūkumā.
Protams, tas nenozīmē, ka sabiedrība kļūst individuālistiska vai atsakās no tuvības. Drīzāk - mainās līdzsvars. Laiks vienatnē kļūst par nepieciešamu pretstatu pastāvīgajai digitālajai klātbūtnei. Pastāvīga saziņa, ziņojumi un sociālie tīkli rada sajūtu, ka vienmēr jābūt sasniedzamam. Solo randiņš ir maza, bet apzināta pauze.
Iespējams, šī tendence nav tikai modes vilnis, jo tā atspoguļo plašāku kultūras maiņu - no ārējas apstiprināšanas uz iekšēju stabilitāti. Spēja pavadīt vakaru ar sevi bez trauksmes kļūst par sava veida emocionālās neatkarības rādītāju.
Beigās jautājums nav par to, vai doties vienam uz restorānu ir drosmīgi. Jautājums ir - vai spējam būt sev labākā kompānija. Ja atbilde ir jā, tad solo randiņš vairs nav alternatīva - tā ir izvēle!
