Artūrs Krasts / Autori

Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Valerijs Zalužnijs intervijā ziņu aģentūrai “Associated Press” atklāj intriģējošus faktus par konflikta aizkulisēm ar prezidentu Volodimiru Zelenski.

Sabiedroto rietumvalstu sankciju politika vainagojusies panākumiem: Krievijas naftas eksporta apjoma un ieņēmumu krituma fonā Kremlim jaunas likstas – naftas ieguve turpinās, bet to nav kur uzglabāt.

Pasaulē lielākajā drošības forumā – Minhenes konferencē – ES un ASV pārstāvji, klātesot vairāk nekā 1000 delegātiem no 120 valstīm un 65 valstu līderiem, apsprieda domstarpības un sarežģītus lēmumus saistībā ar Ukrainas konflikta noregulējumu. Šogad Minhenes drošības konference kļuva par vadošo valstu stratēģiskā kursa indikatoru, kamēr miera formulas meklējumi atlikti uz vēlāku laiku. Spriežot pēc politiķu paziņojumiem, Ukrainas konflikta ātrs atrisinājums joprojām nav sagaidāms, reālāks kļuvis konflikta turpinājuma scenārijs.

Stulbums vai valsts nodevība – sociālajos tīklos sašutuši Krievijas iedzīvotāji. Cenzūras iestāde “Roskomnadzor” ierobežo ziņapmaiņas lietotnes “Telegram” darbību un bloķē soctīklus.

ASV Tieslietu departamenta publiskotie Džefrija Epstīna lietas materiāli “elites aprindās” izraisa drudžainu satraukumu. Politisko procesu vērotāji un komentētāji Epstīna lietā saskata “saikni ar izlūkdienestiem”, kas informāciju pludina valstu politisko aprindu un specdienestu interesēs, lai novērstu sabiedrības uzmanību no svarīgākām lietām.

Kamēr Apvienotajos Arābu Emirātos Ukrainas, ASV un Krievijas delegācijas veda miera sarunas, tikmēr pēc Īlona Maska norādījumiem speciālisti atslēdza nereģistrētos “Starlink” satelītu interneta lietotājus. Kā izrādās, ne viss noritēja tik vienkārši.

Krievijas kodoldraudi neliedz ASV un Eiropai vienoties par atbalstu Maskavas–Kijivas miera līgumam un “daudzpakāpju rīcības plānam” pamiera pārkāpuma gadījumā no Krievijas puses. Jautājums – vai plāns aizstās Ukrainas dalību NATO un alianses līguma 5. pantu? 

Noticis neticamais – Ramzana Kadirova un Suleimana Kerimova rokasspiediens. “Dzīvosim mierā” – ar šādu komentāru Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs savā “Telegram” kanālā 30. janvārī publicēja kopīgu foto ar Dagestānas miljardieri un senatoru Suleimanu Kerimovu, kuram 2024. gadā pasludināja asinsatriebību. Kadirovs viņu sauc par “brāli”. Kas pēkšņi noticis?

Vēsturisks brīdis: Eiropas Savienība un Indija vienojas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Reaģējot uz Donalda Trampa tirdzniecības karu, ES un Indija izveido brīvās tirdzniecības zonu, par ko diskutēja gandrīz 20 gadus.

ES apstiprina plānu izbeigt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no 2027. gada 1. janvāra un cauruļvadu gāzes piegādes no 2027. gada 30. septembra. Pusotra gada laikā beigs pastāvēt kopš 20. gadsimta 60. gadiem veidotā milzīgā uz Eiropu orientētā padomju un Krievijas ekonomikas nozare.

Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.

Nost ar ANO, tās vietā – Donalda Trampa Miera padome. Ar aptuveni tādu domu Pasaules ekonomikas forumā Davosā parakstīti dokumenti par jaunas starptautiskas organizācijas – Miera padomes – dibināšanu, kas izveidota atbilstoši Trampa ierosinātajam miera plānam Gazas joslā un teritorijas pārvaldībai pārejas periodā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.

Naftas cenu un gāzes eksporta apjomu kritums iecirtis robu budžetā un samazinājis Krievijas kara finansēšanai Ukrainā kritiski svarīgos energoresursu ieņēmumus līdz zemākajam līmenim aizvadīto piecu gadu laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka Grenlande ir Amerikas Savienoto Valstu drošībai stratēģiski svarīga teritorija un Vašingtona “tā vai citādi” to iegūs, ziņo britu raidorganizācija BBC. Kamēr NATO dalībvalstīs pamatīgs satraukums un neziņa, tikmēr Kremlī prieki un cerības uzsākt atgūt PSRS laika teritorijas.

Eiropas Komisija gatavo plānu ES pievienošanās mehānisma maiņai ar mērķi paātrināt Ukrainas pievienošanos blokam, ziņo “Financial Times”. Ukrainas rītdiena Eiropas Savienības kontekstā šobrīd kustina daudzu analītiķu un, protams, arī politiķu prātus.

“Krievija ir manāmi satraukta par Kremļa sabiedrotā Nikolasa Maduro arestu, taču Maskavai prezidenta Donalda Trampa iebrukums Venecuēlā vienlaikus nozīmē arī atgriešanos pie lielvaru politikas – pasaules kārtības, kad lielākas imperiālistiskas valstis nesodīti dominē savās reģionālajās ietekmes sfērās,” norāda laikraksts “The Washington Post”. Arī citi analītiķi uzskata, ka Kremlis piesardzīgi vēro Amerikas mēģinājumus kontrolēt Karakasu un rūpīgi pēta ilgstoša naftas cenu krituma riskus, kas Krievijai radīs zaudējumus.

2026. gada 12. janvārī karš Ukrainā pārkāpa zīmīgo 1418 dienu laika slieksni. 2022. gada 24. februāra agrā rītā Vladimirs Putins ar saviem līdzgaitniekiem uzsāka “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, kas ilgst jau gandrīz četrus gadus un kļuva par traģēdiju desmitiem miljonu cilvēku. Šis ir zīmīgs brīdis, jo Otrā pasaules kara posms, ko padomju historiogrāfijā un pēcpadomju Krievijā sauc par “Lielo Tēvijas karu”, turpinājās tikpat ilgi – 1418 dienas (22.06.1941.–9.05.1945.), un to tagad mēģina salīdzināt ar Krievijas “militāro operāciju”

Labas gribas koalīcijas 6. janvāra samitā Elizejas pilī Eiropas valstu līderi ar ASV un Ukrainas delegācijām apsprieda drošības garantijas Ukrainai. Trīspusēju nodomu deklarāciju par daudznacionālo miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā pēc pamiera un vienošanos par drošības garantijām parakstīja Francija, Lielbritānija un Ukraina.

Starptautiskie mediji dāsni komentē pasaules, tostarp Krievijas, reakciju pēc ASV militārās operācijas Venecuēlā. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka kontrolēs Venecuēlu “līdz situācijas stabilizācijai”. Tramps pieprasīja Venecuēlai no savas teritorijas izraidīt “naidīgas valstis”: Ķīnu, Krieviju, Irānu un Kubu, ar kurām vietējām varas iestādēm ir jāpārtrauc visi ekonomiskie sakari, ziņoja “ABC News”. Operācijas gaitā tika likvidēta daļa Maduro apsardzes, nogalināti “nevainīgi civiliedzīvotāji”, Maduro izvirzītas apsūdzības narkotiku un ieroču tirdzniecībā, vēstīja raidsabiedrība BBC.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumi par vērienīgajām izmaiņām vadošo kadru sastāvā raisa intrigu un dod ekspertiem vaļu prognozēm par to, kādiem mērķiem šādas izmaiņas kalpos.

Krievijas ekonomikas recesijas iespējamība strauji pieaug, liecina Kremlim un Krievijas valdībai tuvā Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas analītiskā centra (ЦМАКП) dati. Centra ieviestais recesijas indikators kopš 2025. gada jūnija pārsniedz kritisko 0,18 vērtības slieksni un līdz šim katru mēnesi pieaug. Aizvadītā gada septembrī indikators bija 0,24, oktobrī – 0,32. Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka jau 2026. gada vidū Krievijas ekonomika nonāks recesijā, secināts centra ziņojumā valdībai.

Krievijas lielo uzņēmumu vadītāji ceļ trauksmi: pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Stingrākas sankcijas, pieaugošās kredītu procentu likmes un straujā ekonomikas lejupslīde pēc bruņojuma ražošanas buma izraisījuši Krievijas rūpniecības krīzi.