Citskovskis izsaka viedokli par Gorkšu kā valsts kancelejas direktoru

Valsts kancelejas direktora amatam izvirzītais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs ir piemērots šim postenim, uzskata kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš startēja 15. Saeimas vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, kas parlamentā netika ievēlēts.

Citskovskis tviterī raksta, ka diezgan labi pazīst visus trīs amata konkursa finālistus - Valsts administrācijas skolas direktori Agitu Kalviņu, kādreizējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un Gorkšu. Kalviņu viņš, būdams Valsts kancelejas direktors, kā komisijas vadītājs konkursā atlasīja un virzīja uz Valsts administrācijas skolas direktores amatu, bet Jaunzemi - uz VID ģenerāldirektora amatu.

"Agita septiņus gadus bija mana padotā, Ieva sadarbības partnere. Kasparu iepazinu kā valdības sociālā partnera LDDK ģenerāldirektoru," raksta Citskovskis.

Viņš norāda, ka Kalviņa vairāk esot vizionāre un stratēģe, izglītības jomas profesionāle. Savukārt Jaunzeme ir ar plašāko pieredzi valsts pārvaldē. Tāpat viņa bijusi LDDK ģenerāldirektore.

Tomēr Citskovska izvēle Valsts kancelejas vadītāja amatam būtu Gorkšs. "Katram no kandidātiem ir īstais laiks un vieta," spriež Citskovskis. Viņaprāt, šobrīd Gorkšs šim amatam vēl nav pilnībā gatavs, bet viņam ir augsts potenciāls, lai pēc laika kļūtu par komandas galveno vilcēju.

Kādreizējais Valsts kancelejas direktors uzskata, ka apstākļos, kad Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) aizvadītajās Saeimas vēlēšanās saņēmis iepriekš neredzētu tautas atbalstu pārmaiņām, nepieciešams tāds Valsts kancelejas direktors, kurš sazobē ar politisko varu palīdzēs tās īstenot. "Un Kasparam ir potenciāls. Jā, būs daudz jāmācās. Jā, būs kļūdas. Bet lai izdodas. Lai mums visiem izdodas!" novēl Citskovskis.

Kā ziņots, pēc noslēdzošās konkursa kārtas Kulbergs Valsts kancelejas direktora amatam apstiprināšanai valdībā virzīs LDDK ģenerāldirektoru Gorkšu. Jautājums par Gorkša apstiprināšanu amatā tiks skatīts 13. oktobra valdības sēdē.

Kulbergs skaidro, ka no Valsts kancelejas sagaida, lai tā kļūst par spēcīgu, datos balstītu valdības centru, kas palīdz lēmumus pieņemt ātrāk un precīzāk.

"Uzskatu, ka Gorkšam ir atbilstoša pieredze, lai manis definētās pārmaiņas Valsts kancelejā tiktu ieviestas. Visi trīs finālisti ir spēcīgi vadītāji ar pieredzi valsts pārvaldē un ārpus tās, un pateicos katram no viņiem par dalību konkursā," paudis Kulbergs.

No deviņiem otrās kārtas pretendentiem trešajai konkursa kārtai vērtēšanas komisija bija izvirzījusi trīs - bijušo VID ģenerāldirektori, patlaban Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nozares atašeju Jaunzemi, Valsts administrācijas skolas direktori Kalviņu un Gorkšu.

Valsts kancelejas direktora pretendentu atlase notika trijās kārtās. Pēc saņemto 18 pieteikumu izvērtēšanas uz konkursa otro kārtu tika virzīti deviņi, uz trešo - trīs pretendenti. Atbilstoši konkursa procedūrai konkursa pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu par trešās kārtas rezultātu un par to informēja Ministru prezidentu.

Iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs maijā tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Vispirms viņu no amata atstādināja, bet vēlāk puses vienojās, ka Kronbergs pametīs amatu.

Pirms Kronberga valsts augstākā ierēdņa amatu ieņēma Citskovskis, kurš bija Valsts kancelejas direktors no 2017. gada līdz 2024. gada jūlijam. Saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā Citskovskis tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, viņš nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.

Patlaban notiek tiesvedība tā dēvētajā Kariņa lidojumu lietā, kur vienīgais apsūdzētais ir Citskovskis. Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju Citskovskis apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Viņš noliedz savu vainu.

Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs - institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus. Valsts kancelejas darbu vada direktors, kurš ir visaugstākā ranga ierēdnis.

Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.