Kremļa gaiteņos turpinās klanu cīņas par Krievijas prezidenta Vladimira Putina labvēlību un diskusijas par kadru maiņām Federālā drošības dienesta (ФСБ) vadībā.
Putins veic sistēmiskas izmaiņas Krievijas varas struktūrā, turpinot to pārveidot par militāri centralizētu aparātu, kas pielāgots ilgstošam karam un elites iekšējai kontrolei. Atbilstoši Putina administrācijas un specdienestu augsta ranga amatpersonu nopludinātai informācijai, jau drīzumā gaidāmas kadru maiņas ФСБ vadībā, kas nebūs tikai kārtējā formālā amatpersonu rotācija. Izmaiņas iezīmēs jaunu spēku samēru Putina ceturtdaļgadsimtu veidotajā valsts pārvaldes un autoritārās kontroles sistēmā, kas balstās savstarpēji konkurējošo grupējumu (Kremļa klanu) līdzsvarā, bet arvien vairāk pārtop par slēptas sāncensības arēnu, kur notiek cīniņš par resursiem, specdienestu kontroli un piekļuvi “galvenajam lēmējam”. Karš, sankcijas un nepieciešamība noturēt “varas elites” pakļautībā šo sāncensību padarījušas par daudz nežēlīgāku, sīvāku un slēptāku: atklāti konflikti joprojām ir retums, taču varas pārdale, aresti un kadru tīrīšanas turpinās nepārtraukti. Avoti specdienestos, kuri “pārzina situāciju”, norāda, ka kopš “speciālās militārās operācijas” sākuma Ukrainā “Лубянка”, kā tautā tiek dēvēta bijusī PSRS Valsts drošības komitejas galvenā mītne Maskavā, piedzīvojusi fundamentālu transformāciju - “no Kremļa politiskās uzraudzības instrumenta dienests kļuvis par Putina varas vertikāles sistēmas, iekšpolitikas un svarīgāko ekonomikas nozaru galveno balstu”, komentē “Telegram” kanāls “Дневник Разведчика”. Gaidāmās pārmaiņas iezīmēs varas pārdali Krievijas ietekmīgākajā specdienestā, kas pēdējā laikā bijis apveltīts ar milzīgu iekšpolitisko varu.
Gaidāmas ФСБ augstāko priekšnieku maiņas
Krievijas mediju avoti norāda, ka jau oktobrī iespējama ФСБ direktora Aleksandra Bortņikova (amatā kopš 2008. gada) nomaiņa, kurš veselības stāvokļa dēļ jau sen vēlējies doties pensijā, savu pienākumu izpildi arvien biežāk deleģējot savam pirmajam vietniekam Sergejam Koroļovam, vienam no dienesta vadītāja amata kandidātiem, Krievijas izdevumam “Важные истории” pastāstīja divi atvaļināti specdienesta virsnieki. Kā citi iespējamie Bortņikova pēcteči tiek minēti ФСБ Militārās pretizlūkošanas departamenta (ДВКР) vadītājs Ivans Tkačovs, kuru uzskata par savulaik ietekmīgā Krievijas valsts lielākā naftas ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Роснефть” vadītāja Igora Sečina protežē, un Pretizlūkošanas (Pirmā dienesta) vadītājs Vladislavs Meņščikovs. Turklāt “veselības stāvokļa dēļ” no amata atkāpies ФСБ struktūras, kas pārrauga Krievijas finanšu sektoru un rūpniecību, Ekonomiskās drošības (Ceturtā dienesta, СЭБ) priekšnieks Sergejs Alpatovs, kamēr jauna vadītāja iecelšana tiek kavēta gaidāmās dienesta reorganizācijas dēļ.
“Telegram” kanāls “ВЧК-ОГПУ” raksta, ka kadru tīrīšanas saistītas ar iekšpolitiskām intrigām, Kremļa klanu cīņām un Putina mainīgo attieksmi pret viņam tuvo oligarhu Arkādiju Rotenbergu. ФСБ СЭБ ierosināja lietas pret viņa līdzgaitniekiem brīdī, kad miljardieris uz laiku bija zaudējis Putina labvēlību, savukārt tagad, kad “ietekmi atguvis”, amatus var zaudēt augsti ierēdņi un ФСБ struktūrvienību vadītāji, kuri vērsās pret viņa biznesa impēriju.
“Neliels galma apvērsums”
Sergejs Alpatovs СЭБ vadību pārņēma, kad iepriekšējais Ceturtā dienesta vadītājs Sergejs Koroļovs 2021. gada martā kļuva par ФСБ direktora pirmo vietnieku. Pirms tam Alpatovs vadīja “M” pārvaldi, kas pārrauga Krievijas drošības un tiesībaizsardzības iestādes, viņa vadībā tika izmeklēta Iekšlietu ministrijas pulkveža Dmitrija Zaharčenko lieta, pie kura kratīšanas laikā atrada vismaz 9 miljardus RUR (~ 93 miljonus eiro) skaidrā naudā, kā arī krimināllietas pret augsta ranga Izmeklēšanas komitejas (CK) amatpersonām par miljoniem ASV dolāru kukuļiem no “noziedzīgās pasaules autoritātes” Zaharija Kalašova ar iesauku Šakro Molodojs (Шакро Молодой). 2004. gadā pēc vērienīgas ФСБ reformas СЭБ pārņēma Ekonomiskās drošības departamenta funkcijas, kas darbojās kopš 1998. gada, nodrošinot “valsts un tās stratēģisko rūpniecības nozaru ekonomisko stabilitāti”, komentē “Telegram” kanāls “Башни Торчат”. СЭБ tiek uzskatīts par vienu no Kremlim iekšpolitiski svarīgākajiem dienestiem, jo “aizsargā valsts ekonomiku, veic pretizlūkošanas pasākumus ekonomikas jomā un apkaro korupciju”. Kremļa kuluāros ar jaunu sparu atsākušās diskusijas: cik lielā mērā ФСБ iejaukšanās ekonomikā kaitē vai nāk par labu valsts drošībai? No vienas puses, pretizlūkošanas pasākumi ekonomikas jomā nepieciešami, lai neitralizētu ārvalstu izlūkdienestu aģentu infiltrāciju nozīmīgās ekonomikas pārvaldes institūcijās, piemēram, Krievijas Centrālajā bankā. No otras puses, СЭБ pilnvaras un funkcijas krietni pārsniedz pretizlūkošanas pasākumu kompetences robežas ekonomikā, tāpēc “informēti avoti” Alpatova atkāpšanos pamato ar Rotenbergu klana ietekmes atgūšanu.
Pret pašu Arkādiju Rotenbergu kriminālprocesi ierosināti netika, taču 2026. gada jūlijā СЭБ aizturēja ar viņa biznesu saistītās personas: Konstantīnu Mahovu, Rotenberga uzņēmumu projektu vadītāju Ustjlugā, nosakot viņam mājas arestu, un Murmanskas apgabalā nesen uzbūvētās jūras tirdzniecības ostas “Лавна” izpilddirektoru Staņislavu Multahu, kurš pirmstiesas izmeklēšanas laikā no apcietinājuma atbrīvots. Tiek ziņots, ka Alpatovs vadīja represijas pret Rotenberga darbiniekiem, bet Putins savu piekrišanu šādai rīcībai atsauca, tāpēc situācija mainījās un pavērsās pret pašu Alpatovu - Rotenbergam izdevās atgūt Kremļa saimnieka labvēlību, jo Putins uzsāka šķietami nelojālo kadru “tīrīšanas” to amatpersonu vidū, kuras uzdrošinājās pret viņu vērsties, “informēti avoti” situāciju ФСБ vērtē kā “nelielu galma apvērsumu”. Pēc Alpatova atstādināšanas Krievijas mediji prognozē ФСБ “T” pārvaldes vadītāja Nikolaja Babakova nomaiņu (pārrauga transporta nozari), tāpat kā vairāku citu augsta ranga ФСБ amatpersonu atkāpšanos, kuras amatus ieguva, pateicoties Alpatova atbalstam.
Augusta sākumā “avoti ziņoja”, ka Putins arvien vairāk sācis paļauties uz ФСБ. Vienlaikus “varas elite” bažījas, ka Putins specdienestam piešķīris pārāk lielas pilnvaras, lai represētu praktiski jebkuru personu. “Miesassargiem” izdevies Putinu pārliecināt, ka specdienestu ziņojumi par Rotenbergu klanu un kopš 20. gadsimta 90. gadiem tuvo, ar organizēto noziedzību saistīto Iļju Traberu (kriminālajās aprindās zīstams kā “Антиквар”) uzņēmēja Aleksandra Petrova slepkavības lietā bijuši safabricēti, lai vājinātu paša Putina pozīcijas, un, spriežot pēc turpmākās notikumu gaitas, Putins ФСБ ziņojumiem noticējis.
Mainās Kremļa autoritārās pārvaldības modelis: Putina apsargiem lielāka teikšana
Sergeja Alpatova konflikts ar Arkādiju Rotenbergu var kļūt par ieganstu lielākām kadru tīrīšanām, visvarenā СЭБ vadītāja atkāpšanās izraisījusi runas par izmaiņām Krievijas varas elitē. “Putina administrācijas gaiteņos un Krievijas drošības struktūru vadībā atsākušās diskusijas par “tektoniskām pārmaiņām Krievijas varas arhitektūrā”, situāciju komentē “Дневник Разведчика”.
Priekšplānā izvirzījies tā dēvētais Kremļa miesassargu klans - personas, kuras iepriekš bijušas saistītas ar Putina personīgo apsardzi: Aleksejs Djumins, Dmitrijs Mironovs, Dmitrijs Stepaņenko un Dmitrijs Kočņevs, raksta “Telegram” kanāls “Агрегатор Правды”. Birokrātisko ietekmi ФСБ līdz šim monopolizēja divas galvenās specdienesta struktūrvienības, viena no tām - Konstitucionālās iekārtas aizsardzības (Otrais) dienests, kas kontrolē Krievijas informācijas telpu, iekšpolitiskos procesus, apspiež politisko opozīciju un kopš neseniem laikiem nodarbojas ar interneta cenzūru. Otra - ФСБ Militārās pretizlūkošanas departaments (ДВКР), uzrauga Aizsardzības ministriju un armiju, vada drošības dienesta darbiniekus Bruņotajos spēkos un citos militārajos formējumos.
“Informētas personas” šo ФСБ darbības virzienu kuratorus Alekseju Sedovu un Ivanu Tkačovu raksturo kā Putina varas vertikālē ārkārtīgi ietekmīgas figūras - politiskos smagsvarus, kuru pilnvaras krietni pārsniedz specdienesta kompetences robežas. Ar viņiem spēj konkurēt vienīgi Dmitrija Kočņeva vadītais Federālais apsardzes dienests (ФСО), kas nodrošina Krievijas augstāko amatpersonu, pirmām kārtām Putina, personīgo drošību, kā arī apsargā stratēģiski svarīgus objektus, ieskaitot Maskavas Kremli un valdības rezidences. Alpatova atbrīvošana no amata šādā skatījumā vairs nešķiet tikai kārtējā kadru pārbīde, bet izšķirošs pavērsiens cīņā par ietekmi specdienestos un biznesa aktīvu kontroli, kur notikumu epicentrā nokļuva Arkādijs Rotenbergs un Iļja Trabers. Sākotnēji Putins piekrita Rotenbergam tuvos “paspaidīt”, savukārt Alpatovu atbalstīja ФСБ Sanktpēterburgas pārvaldes priekšnieks Sergejs Demjaņišņikovs un “T” pārvaldes vadītājs Nikolajs Babakovs, un Trabers nonāca pirmstiesas apcietinājumā apsūdzībā par savas “labās rokas”, Viborgas uzņēmēja Aleksandra Petrova slepkavību, tāpat kriminālizmeklēšana tika vērsta pret augstākā līmeņa vadītājiem, saistītiem ar Rotenbergu klanu. Tomēr, atbilstoši šādai notikumu versijai, situācija krasi mainījusies. Pēc privātas Putina sarunas ar kādu no “pretoriāņiem”, visdrīzāk Alekseju Djuminu, bijušo Putina miesassargu, diktators “stingrā kursa stratēģiju” nekavējoties pārskatīja.
“Augsta līmeņa avoti” specdienestos norāda, ka pēc ASV militārām speciālām operācijām Irānā un Venecuēlā Putins ievērojami pastiprinājis savu personisko (fiziskās apsardzes) drošības sistēmu. Pateicoties “ekskluzīvai piekļuvei” Krievijas personai “numur viens”, ФСО vadība ieguvusi milzu administratīvi birokrātisko ietekmi, bloķējot citu “Kremļa torņu” iniciatīvas.
Beidzis pastāvēt savulaik klasiskais pārvaldes modelis, kad prezidenta administrācija (АП) bija galvenais lēmumu pieņēmējs, bet drošības dienesti darbojās tikai kā izpildītāji. Putina administrācija neatgriezeniski zaudējusi lēmumu pieņemšanas monopolu, Kremlis un “Лубянка” darbojas kā divi de facto paralēli valsts varas un pārvaldes centri, katram ir savi klani, ietekmes instrumenti un tieša saikne ar Putinu. Līdzīga situācija veidojas revolūciju, pilsoņu karu vai politisko krīžu laikā, kad oficiālā valdība zaudējusi daļu ietekmes, jauni spēki izveido paralēlas struktūras, bet abi lēmumu pieņemšanas centri parasti pretendē uz pilnīgu kontroli valstī un viens otru neatzīst: “Jaunajā realitātē amatpersonām uzvalkos arvien biežāk nāksies piekāpties cilvēkiem uniformās,” secina “Дневник Разведчика”.
Putina fiziskā drošība - “apsargu pretoriāņu” triumfs
Krimināllietas pret Arkādijam Rotenbergam tuvām personām un Iļju Traberu Putinam varēja tikt pasniegtas kā vēl nebijusi specdienestu sazvērestība, kam sekoja tūlītēja atbilde: lietu figuranti atguva brīvību, Alpatovs zaudēja amatu, pašlaik tas pats draud viņa atbalstītājiem. ФСО ietekmes pieaugums liecina par kardinālām izmaiņām varas vertikālē, kas līdzīgs noticis jau iepriekš, kad “miesassargu” ziņojumi par draudiem Putina fiziskai drošībai nostiprināja dienesta pozīcijas. Konflikts specdienestos nav tikai dažu augstākā ranga amatpersonu strīds, “apsargi pakāpeniski iegūst arvien lielāku ietekmi”, turklāt Rotenbergu klans nonācis sarežģītā situācijā, jo formāli nav garantiju tikt vaļā no ФСБ amatpersonu spiediena, kas problēmu “palīdzēja atrisināt”, komentē “Агрегатор Правды”. Putina apkārtnē Kremļa “miesassargu klans” pakāpeniski aizstāj “vecos shēmotājus” - starpniekus, kuri “izrādīja interesi” par Rotenbergu un Trabera biznesa aktīviem, vienlaikus kontrolējot daudzu citu Kremlim tuvo uzņēmēju kapitālu, un vēl nav zināms, kāda cena Arkādijam Rotenbergam būs jāsamaksā par glābiņu no ФСБ. Kā viens no nozīmīgākajiem biznesa aktīviem šajā stāstā tiek minēts Sanktpēterburgas naftas terminālis (ПНТ), lielākais naftas un šķidro kravu pārkraušanas komplekss Baltijas reģionā. Ja šis scenārijs kaut cik ticami atspoguļo aprakstītos notikumus, cīņa par termināļa kontroli varētu iezīmēt nākamo Kremļa klanu konfrontācijas posmu īpašumtiesību un resursu pārdalei. Viena ФСБ augstākā ranga struktūrvienības vadītāja atlaišana pāraugusi plašāka mēroga konfliktā par varu un resursiem, “Putina miesassargi” piedzīvo strauju karjeras kāpumu, bet Krievijas lielā biznesa pārstāvji no diktatora “tuvā loka” kļūst arvien vairāk atkarīgi no specdienestu vadītāju lēmumiem.
