Zinātnieki ceļ trauksmi: Antarktīdā atklāta "slēpta bumba", kas apdraud visu pasauli

Milzīgs reģions Austrumantarktīdā, kas līdz šim tika uzskatīts par salīdzinoši stabilu, nākotnē var kļūt par būtisku faktoru pasaules jūras līmeņa celšanās procesā. Zinātnieki aicina daudz rūpīgāk izpētīt Vilksas zemledus baseinu, kurā atrodas tik daudz ledus, ka tā pilnīga izkušana teorētiski varētu paaugstināt pasaules okeāna līmeni par aptuveni 3–4 metriem, raksta “Gizmodo”.

Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā “Nature Reviews Earth & Environment”, pētnieki secinājuši, ka baseina reljefs zem ledus var padarīt šo teritoriju īpaši jutīgu pret klimata sasilšanu.

Vilksas zemledus baseins ir milzīga ieplaka pamatiežos zem Austrumantarktīdas ledus segas, kas stiepjas aptuveni 1400 kilometru garumā gar Transantarktīdas kalnu iekšējo malu.

Tā kā viss reģions atrodas zem bieza ledus slāņa, zinātnieki par to galvenokārt informāciju iegūst ar radaru un satelītu palīdzību, un tiešu datu par okeāna apstākļiem un jūras dibenu šajā teritorijā joprojām ir ļoti maz.

Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc pētnieki uzskata Vilksas baseinu par vienu no vismazāk izpētītajām Antarktīdas teritorijām.

Austrumantarktīdu ilgstoši uzskatīja par daudz stabilāku nekā Rietumantarktīdu, taču jaunākie pētījumi liecina, ka šis pieņēmums var būt maldīgs.

Vilksas baseins atrodas tā sauktajā jūras ledus segas daļā, kas nozīmē, ka pamatieži zem lielas ledus daļas atrodas zem jūras līmeņa - šāda uzbūve var padarīt ledu īpaši jutīgu pret atkāpšanos, ja zem tā nonāk siltāks okeāna ūdens.

Pētnieki apvienoja pieejamos novērojumu datus ar datormodelēšanu, lai prognozētu, kā reģions varētu mainīties klimata sasilšanas gadījumā.

Modeļi liecina, ka atsevišķās teritorijās ledus atkāpšanās varētu kļūt ļoti strauja - vietām tā varētu sasniegt aptuveni vienu kilometru gadā, kad ledus atkāpjas aiz nozīmīgām pamatiežu atbalsta vietām.

Ja ilgtermiņā tiktu zaudēta visa šī ledus masa, tās ietekme uz pasaules vidējo jūras līmeni būtu mērāma vairākos metros.

Zinātnieki norāda, ka dažas izmaiņas Vilksas baseinā jau ir konstatētas - iepriekšējie pētījumi liecina, ka vairāki ledus šelfi šajā reģionā ir kļuvuši plānāki un daļēji sabrukuši. Arī galvenais baseina ledājs - Kuka ledājs - kopš 1990. gadiem retinās arvien straujāk.

Saskaņā ar pētnieku datiem pašlaik Kuka ledājs okeānā zaudē aptuveni 40 miljardus tonnu ledus gadā. Tas nenozīmē, ka visa Vilksas baseina ledus sega tuvākajā laikā sabruks vai ka pasaules jūras līmenis pēkšņi celsies par vairākiem metriem, jo šāds process būtu ilgtermiņa scenārijs, un tā attīstība lielā mērā būtu atkarīga no turpmākās klimata sasilšanas.

Pētījuma autori uzskata, ka Vilksas zemledus baseinam jāpievērš daudz lielāka uzmanība, jo pašlaik par to joprojām trūkst būtisku datu.

Tasmānijas Universitātes profesors un pētījuma vadošais autors Mets Kings norāda, ka pagātnes siltāko periodu liecības jau sniedz pietiekamu iemeslu bažām.

Pētnieki uzsver, ka šis ir reģions, kas būtu jāizprot daudz labāk, taču tā attāluma un sarežģīto apstākļu dēļ tur joprojām ir ļoti maz tiešu novērojumu.