Bens Latkovskis / Viedokļi

Politiskās partijas “Nacionālā apvienība: Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kongress aizritēja salīdzinoši mierīgā, var pat teikt – ikdienišķā atmosfērā. Ja jau pēc statūtiem šāds kongress reizi gadā jāsasauc un jāsarīko, tad tas arī jādara.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzījusi Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Andri Saulīti.

Svaigākie SKDS aptauju dati par politisko partiju reitingiem liecina, ka pieaug politisko izvēļu nenoteiktība. Lai arī reitingu galvgalis ir palicis nemainīgs, pieaudzis neizlēmušo skaits, kas norāda – līdz vēlēšanām vēl iespējami visai nopietni pavērsieni. Tas nozīmē, ka politiskajām partijām ir lielas iespējas spert izšķirīgus, varbūt pat riskantus soļus ar grūti prognozējamām sekām. Cits jautājums, vai tās šo iespēju izmantos un vai tām to vajag.

Caur pazīstamo politologu, Krievijas prezidenta administrācijas padomnieku, Ārlietu un aizsardzības politikas padomes vadītāju Sergeju Karaganovu Kremlis kārtējo reizi nodevis vēstījumu “pilsētai un pasaulei”. Tas ir, Eiropai un Trampam. Karaganovs sniedzis interviju Vācijas konservatīvas ievirzes interneta izdevumam “multipolar-magazin.de” un īsi pirms tam Itālijas lielākajam laikrakstam “Corriere della Sera”. Kādu vēstījumu Kremlis pasaulei cenšas nodot?

Bēdīgi slavenā pedofila Džefrija Epstīna lieta ASV prezidentam Donaldam Trampam draud kļūt par to banāna mizu, uz kuras viņš var ne tikai paklupt, bet arī lauzt politisko kaklu. Pēdējo nedēļu laikā viņš ne pa jokam saplēsies ar savu kvēlāko atbalstītāju MAGA līderi, fanātisko Mārdžoriju Teilori Grīnu.

Tieši valsts svētku priekšvakarā pēc ilgāka pārtraukuma tika publicēti jaunākie politisko partiju reitingi. Tā kā reitingi nebija publicēti kopš jūlija, tad pārmaiņas bija lielākas nekā parasti, kad ir tikai viena mēneša starpība.

Latvijas valsts svētku svinīgajos pasākumos tiks teiktas daudzas uzmundrinošas, pacilājošas runas. Svētku runas ir īpašs žanrs. Tajās nav vietas didaktiskām pamācībām vai, vēl trakāk, apkārtējās realitātes kritikai. Tāpēc šī raksta virsraksts ir nedaudz maldinošs, jo gribu vērst uzmanību uz dažām lietām, kuras Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē gribētu redzēt pēc iespējas mazāk, bet – svētku runās par slikto nerunā. Tāpēc negaidu un neprasu šīs tēmas aktualizēt mūsu vadoņiem savās runās. Lai viņi paliek pie ierasti uzmundrinošās stilistikas.

Ja Rietumu pasaulei izdosies sekmīgi pārdzīvot autoritāro sistēmu centienus iznīcināt demokrātisko sabiedrības pārvaldības modeli, tad nākamais lielais izaicinājums būs pārdzīvot un atvairīt milzīgo imigrācijas vilni, kuru savulaik radīja bezrūpīgā ticība “vēstures beigām” ar tās liberālās demokrātijas neizbēgamo triumfu.

Lai arī pretrunas koalīcijā, kuras spoži izgaismojās peripetijās ap Stambulas konvenciju, uz patriotisko svētku laiku ir nedaudz norimušas, nav šaubu, ka vēl nebūs nodzisušas 18. novembra lāpu gājiena ugunis un satīti no māju sienām noņemtie karogi, kad savstarpējo pārmetumu lavīna atjaunosies.

Skandāls, kurš izcēlies pēc tam, kad atklājušās britu raidorganizācijas BBC manipulatīvās darbības, lai pēc iespējas negatīvākā gaismā parādītu ASV prezidenta Donalda Trampa lomu 2021. gada 6. janvāra notikumos Vašingtonā, kad pūlis ieņēma Kapitolija ēku, ir ieguvis vēsturisku nozīmi. Tas faktiski noslēdz jau gadus divdesmit lēnām gruzdošo procesu – pakāpenisku uzticības zaudēšanu plašsaziņas līdzekļiem un to centrālajiem stūrakmeņiem – sabiedriskajiem medijiem.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite intervijā izdevumam “Die Welt” cita starpā teica: “Putinam ir jāzina, ka kodolkarā nekad nevar uzvarēt un ka tajā nedrīkst uzvarēt.” Šis pirmajā brīdī gluži loģiskais un Rietumu lasītājam pašsaprotamais izteikums patiesībā nav nemaz tik loģisks, ne vēl jo vairāk pašsaprotams. Vēl vairāk. Tas savā būtībā ir bīstams.

Pēdējā mēneša laikā publiskajā telpā bieži nākas saskarties ar neapmierinātības pilnu jautājumu: nu cik var ņemties ap to Stambulu, vai tad valstī nav nopietnāku jautājumu, par kuriem diskutēt? Tas pats budžets taču ir nesalīdzināmi svarīgāks.

Ceturtdienas vakara pasākums Doma laukumā bija lielākā jaunāko laiku politiskā demonstrācija Latvijā. Nav nozīmes īpaši skaitīt: vai šoreiz bija atnākuši vairāk cilvēku nekā 2009. gada 13. janvārī vai mazāk. Daudz lielāks svars ir šī mītiņa politiskajai jēgai un sekām.

Vakar Saeima konceptuāli pieņēma 2026. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Budžeta apspriešanas gaitā vēl skaidrāk iezīmējās politisko spēku pozīcijas. Tai skaitā attiecības valdošās koalīcijas starpā.

Vakar Saeimā sākās 2026. gada valsts budžeta apspriešana.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdienas pievakarē atgrieza Saeimai otrreizējai caurskatīšanai likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Tā kā šī pati Saeima un pat šī pati koalīcija pirms diviem gadiem šo konvenciju ratificēja, prezidents aicināja atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo Saeimu, kura tiks ievēlēta nākamā gada 3. oktobrī.

ASV lielāko pilsētu Ņujorku dažkārt sauc par pasaules galvaspilsētu. Pamatoti sauc, jo Ņujorka ir ne tikai pasaules finanšu centrs, bet arī vieta, kur dzimst jauni globālie jēdzieni, paraugi, tendences. Ja arī tie dzimst kaut kur citur, tad konsolidējas un iegūst globālo spēku tieši tur.

Demokrātiskā valsts pārvaldes un sociālās iekārtas sistēma, kura ilgus gadus skaitījās nesatricināma, pārdzīvo grūtus brīžus. Vēl nesen slavenais Vinstona Čērčila izteikums, ka demokrātija esot sliktākā valsts pārvaldes forma, bet nekas labāks pagaidām neesot izgudrots, tika piesaukts kā arguments demokrātijas spēkam, bet tagad šo frāzi cenšas nepieminēt, jo tēze par demokrātijas sliktumu vairs neskan tik ironiski, kā to bija domājis Čērčils.

Stambulas konvencijas denonsēšanas sāga ar 30. oktobra balsojumu Saeimā nebeigsies. Gan “Progresīvo” līderi (Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence), gan “Vienotības” deputāti (Edmunds Jurevics, Gatis Liepiņš) sola turpināt cīņu. “Cīņa vēl tikai sākas,” viņi korī atkārto.

Ceturtdien Saeimas sēde izvērtās par nebeidzamu starppartiju apsaukāšanos.

“Lietuva patur tiesības slēgt tranzītu uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, ja tas ir nepieciešams valsts nacionālās drošības garantēšanai,” otrdien paziņoja ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.

Budžeta virzība Saeimas komisijās liecina, ka nekādu nepārvaramu pretrunu šajā valstiski svarīgajā jautājumā koalīcijas starpā nav.