Latvijas Satversmē rakstīts, ka vēlēšanas Latvijā ir tiešas un proporcionālas. Tomēr ar šo proporcionalitāti viss nav tik vienkārši, lai arī juridiski un matemātiski viss it kā ir korekti. Vienā Rīgas vēlēšanu apgabalā tiek ievēlēti 38 deputāti no simta, kas faktiski nozīmē: gandrīz viss izšķiras Rīgā. Gribi būt sadzirdēts – balso Rīgā.
Šī Rīgas faktora izšķirošais raksturs uzskatāmi parādījās iepriekšējās vēlēšanās, kurās pārliecinoši uzvarēja “Jaunā vienotība” (JV). JV saraksts kopā Latvijā ieguva 26 mandātus, no kuriem divos galvenajos - Rīgā un Vidzemē - kopā 19 vietas. Tāpat arī partijas “Stabilitātei!” un “Progresīvie” lielu daļu savu mandātu (katra partija pa 5) ieguva tieši Rīgā.
Mandātu sadalījums 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā
Jau pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās - Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. gada 17.-18. aprīlī - visa Latvija tika sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos. Šis sadalījums saglabājās arī Saeimas pirmajās vēlēšanās 1922. gada 7.-8. oktobrī. Šim sadalījumam tolaik bija sava racionālā jēga.
Ja Latvijā būtu tikai viens kopējais apgabals, tad, visticamāk, Saeimā tiktu ievēlēti tikai tie politiķi, kuri bija visā valstī pazīstami. Tas ir, Rīgas politiskās zvaigznes. Esošā sistēma nodrošina arī reģionālā līmeņa politiķiem lielākas iespējas būt pārstāvētiem nacionālajā parlamentā.
Taču šai sistēmai ir arī otra, disproporcionālā puse, kura šajos vairāk nekā simt gados kopš pirmajām vēlēšanām kļuvusi arvien lielāka. Pirmajās Saeimas vēlēšanās visi pieci vēlēšanu apgabali bija ar samērā līdzīgu vēlētāju skaitu, līdz ar to arī līdzīgu iegūstamo mandātu skaitu. No 16 deputātu vietām Kurzemē un Zemgalē līdz 26 vietām Vidzemē un 25 vietām Latgalē. Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlēja 17 deputātus. Mūsdienās šī izkliede ir kļuvusi ievērojami lielāka, un radikāli mainījies mandātu sadalījums.
Šajos gados, kas pagājuši kopš 1. Saeimas vēlēšanām, ir būtiski mainījies iedzīvotāju izvietojums Latvijā. Līdz ar to šā gada 3. oktobrī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās Kurzemē ievēlēs tikai 11 deputātus, Zemgalē - 12, Latgalē - 13, kamēr Vidzemē - 26, bet Rīgā - 38 deputātus no simta (iepretim 17 - 1. Saeimas vēlēšanās).
Tas, ka Vidzemē mandātu skaits ir saglabājies tāds pats kā pirms simt gadiem, izskaidrojams ar to, ka visa Pierīga ietilpst Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Vēlēšanu apgabalu robežas nav grozītas kopš Satversmes sapulces vēlēšanām. Ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu nodotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, kas šo mūsdienu apgabalu disproporciju padara vēl izteiktāku.
Šāda disproporcija daudzus nacionāla mēroga politiķus padara krietni atkarīgākus no sava politiskā spēka popularitātes Rīgā un Pierīgā un otrādi. Rezultātā divi vēlēšanu apgabali - Rīga un Vidzeme - iegūst ievērojami lielāku politisko svaru nekā trīs pārējie vēlēšanu apgabali. Līdz ar to gandrīz visi politiskie “smagsvari” balotējas tieši šajos divos apgabalos.
Būtu tikai politiski lietderīgi, ja jau nākamā Saeima veiktu vēlēšanu apgabalu korekcijas, sadalot Pierīgas apgabalus par labu Zemgalei un Kurzemei. Ir visai neloģiski, ka, piemēram, Jūrmala un Mārupes novads joprojām ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, lai gan daudz loģiskāk būtu, ja Jūrmala būtu Kurzemes vēlēšanu apgabalā, bet Mārupe Zemgales apgabalā. Diskutabls paliek jautājums par Rīgu, jo tās “svars” ar katrām nākamajām vēlēšanām pieaug. Iespējams, jāizskata jautājums arī par Rīgas vēlēšanu apgabala iespējamo sadalīšanu.
Taču, kamēr tas nav izdarīts, katrs pats var izdarīt savas personiskās korekcijas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijas vēlēšanu likums ir pietiekami elastīgs un to atļauj. Proti, vēlētāji nekādi nav piesaistīti savai dzīves vietai un var balsot, kur vien grib.
Ikviens Latvijas pilsonis var vēlēt jebkurā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārpus tās. Turklāt to var darīt ne tikai vēlēšanu dienā, bet jau tagad. Vēlēšanu iecirkņi ir atvērti kopš pirmdienas, un ikviens var izmantot iespēju novēlēt (nodot savu balsi glabāšanā) jebkurā no 933 vēlēšanu iecirkņiem visā Latvijā. Līdzi jāņem derīga Latvijas pilsoņa pase vai eID karte. Tiesa, iecirkņi ir atvērti tikai trīs stundas dienā (šie laiki katru dienu ir atšķirīgi).
Tas nozīmē, ka jebkurš Latvijas pilsonis, ja viņš Rīgā nedzīvo, bet grib padarīt savu balsi ietekmīgāku, var nobalsot Rīgā, kur faktiski notiek galvenais politiskais cīniņš. Viņš to var izdarīt, ja kaut kādu iemeslu dēļ šajās dienās ir Rīgā, vai arī vēlēšanu dienā speciāli aizbraucot uz Rīgu.
Šāda vēlētāju rīcība palielinātu reģionu ietekmi valsts kopējā politikā, jo galvaspilsētas faktors šobrīd spēlē neproporcionāli lielu lomu šīs politikas veidošanā. Tas gan nenozīmē, ka Rīga un pārējā Latvija būtu kaut kā jānostata viena otrai pretī. Tieši otrādi.
Nepieciešama šīs ietekmes līdzsvarošana, jo tas nāktu par labu visiem. Arī Rīgai, kuras nozīmi kā Latvijas galvenajam ekonomiskajam, politiskajam un kulturālajam vilcējspēkam diez vai kāds noliegs. Vienkārši arī pašai Rīgai kļūtu vieglāk, ja velkamais svars tiktu pa visu valsti vienmērīgāk sadalīts.
Interviju ar Leldi Metlu-Rozentāli, kura skaidro, kādēļ vēlētāja balsij Rīgā ir lielāks svars, skaties šeit
