Bens Latkovskis / Viedokļi

Ceturtdienas vakara pasākums Doma laukumā bija lielākā jaunāko laiku politiskā demonstrācija Latvijā. Nav nozīmes īpaši skaitīt: vai šoreiz bija atnākuši vairāk cilvēku nekā 2009. gada 13. janvārī vai mazāk. Daudz lielāks svars ir šī mītiņa politiskajai jēgai un sekām.

Vakar Saeima konceptuāli pieņēma 2026. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Budžeta apspriešanas gaitā vēl skaidrāk iezīmējās politisko spēku pozīcijas. Tai skaitā attiecības valdošās koalīcijas starpā.

Vakar Saeimā sākās 2026. gada valsts budžeta apspriešana.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdienas pievakarē atgrieza Saeimai otrreizējai caurskatīšanai likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Tā kā šī pati Saeima un pat šī pati koalīcija pirms diviem gadiem šo konvenciju ratificēja, prezidents aicināja atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamo Saeimu, kura tiks ievēlēta nākamā gada 3. oktobrī.

ASV lielāko pilsētu Ņujorku dažkārt sauc par pasaules galvaspilsētu. Pamatoti sauc, jo Ņujorka ir ne tikai pasaules finanšu centrs, bet arī vieta, kur dzimst jauni globālie jēdzieni, paraugi, tendences. Ja arī tie dzimst kaut kur citur, tad konsolidējas un iegūst globālo spēku tieši tur.

Demokrātiskā valsts pārvaldes un sociālās iekārtas sistēma, kura ilgus gadus skaitījās nesatricināma, pārdzīvo grūtus brīžus. Vēl nesen slavenais Vinstona Čērčila izteikums, ka demokrātija esot sliktākā valsts pārvaldes forma, bet nekas labāks pagaidām neesot izgudrots, tika piesaukts kā arguments demokrātijas spēkam, bet tagad šo frāzi cenšas nepieminēt, jo tēze par demokrātijas sliktumu vairs neskan tik ironiski, kā to bija domājis Čērčils.

Stambulas konvencijas denonsēšanas sāga ar 30. oktobra balsojumu Saeimā nebeigsies. Gan “Progresīvo” līderi (Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence), gan “Vienotības” deputāti (Edmunds Jurevics, Gatis Liepiņš) sola turpināt cīņu. “Cīņa vēl tikai sākas,” viņi korī atkārto.

Ceturtdien Saeimas sēde izvērtās par nebeidzamu starppartiju apsaukāšanos.

“Lietuva patur tiesības slēgt tranzītu uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, ja tas ir nepieciešams valsts nacionālās drošības garantēšanai,” otrdien paziņoja ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.

Budžeta virzība Saeimas komisijās liecina, ka nekādu nepārvaramu pretrunu šajā valstiski svarīgajā jautājumā koalīcijas starpā nav.

Latvijas arodbiedrības publicējušas paziņojumu ar satraucošu virsrakstu: “LBAS ceļ trauksmi: darba devēju lobijs ķēries klāt arodbiedrību tiesību ārdīšanai”.

Šā gada sākumā ar Ministru kabineta lēmumu izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadība piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Grupas līdzšinējo vadītāju, Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu nomaina bijušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Turpmāk Endziņš būs galvenais birokrātijas apkarotājs. Kādus rezultātus no šīs amatu rotācijas varam sagaidīt?

Ceturtdien vēlu vakarā Saeima pēc garām, nogurdinošām un samērā bezjēdzīgām debatēm pirmajā lasījumā pieņēma lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Skatoties to murgu, cirku vai teātri (kā nu kuram labāk patīk), gribētos pievienoties tiem, kuri jautā: vai tiešām jums nav nekā cita ko darīt, taču tajā pašā laikā saprotu: tieši tā arī ir politika.

Šogad Saeimā ieviesta jauna parlamentāra tradīcija – valsts valodas debates. Šīs debates notiek saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kuri paredz: “Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.”

Šobrīd viena no populārākajām fotogrāfijām ASV tīmeklī ir bilde, kurā tiek jaukts nost ASV prezidentu oficiālās rezidences –  Baltā nama – austrumu spārns, lai tā vietā uzceltu plašāku banketu zāli saviesīgu pieņemšanu rīkošanai. Šīs fotogrāfijas popularitāte slēpjas tās simbolismā, kuru raksturo tai veltītie komentāri – šis attēls labāk nekā tūkstoš vārdu raksturo to, ko Tramps dara ar ASV.

Pagājušo sestdien pieci Latvijas politiskie aktīvisti ar režisoru Alvi Hermani priekšgalā publicēja manifestu, kurā aicināja veidot politisku partiju (kustību) “Bez partijām”. Šīs partijas/kustības mērķis ir mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijā.

Bens Latkovskis Politiskajā vidē uzvirmojušās diskusijas par Stambulas konvencijas tēmu daudziem liek neizpratnē raustīt plecus un uzdot it kā loģisku jautājumu – vai tiešām valstī nav svarīgāku jautājumu, par kuriem lauzt šķēpus? Atbilde ir vienkārša: ja jau par kādu jautājumu notiek spraigas publiskās diskusijas, tātad tas ir sabiedrībai svarīgs. Ja kādam personiski tas liekas nenozīmīgs, mākslīgi sagudrots jautājums, tad tā ir vai nu šī indivīda personiskā neieinteresētība, vai arī vēlme iebāzt galvu smiltīs un izlikties problēmu neredzam.

Uz lielajiem ekrāniem iznākusi režisora Oskara Rupenheita jaunākā filma “Tumšzilais evaņģēlijs”. Filma pati par sevi lieliska, un, lai gan tā ir absolūti apolitiska, tā līdzīgi kā ikviens augstvērtīgs mākslas darbs cieši saslēdzas ar šodienas politisko dienaskārtību. Tiesa, visai savdabīgā veidā.

Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks LTV “Rīta panorāmā” atkārtojis kādreiz visnotaļ populāro ideju, ka autoostai jābūt decentralizētai. Starppilsētu autobusiem neesot jābrauc līdz Rīgas centram. Šai idejai piekrīt arī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, kurš atzīst, ka Rīgas dome vēlas veidot “mobilitātes punktus”, kuros cilvēkiem būšot jāpārsēžas uz pilsētas sabiedrisko transportu. Viņaprāt, nākotnē autoostas centrā vairs nebūšot, lai gan šobrīd bez tās vēl nevarot iztikt.

“Tarifu karš”, kuru iesāka ASV prezidents Donalds Tramps ar savu šā gada 2. aprīļa “procentu saraksta” tāfeles demonstrāciju, pa vasaru šķita iegājis pamiera fāzē. Tagad tas no jauna uzliesmojis košām liesmām.

Šodien, 13. oktobrī, Ēģiptes kūrortpilsētā Šarmelšeihā paredzēts noslēgt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Gazas joslā. Plānots, ka šajā miera līguma parakstīšanas ceremonijā piedalīsies ASV prezidents Donalds Tramps, Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs as Sisī, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un vēl gandrīz 20 valstu vadītāji.

Šogad ikgadējā Rīgas konference notiek īpašos apstākļos. Var jau teikt, ka kopš 2022. gada visu laiku ir “īpašie apstākļi”, bet šogad tie iezīmējas ar divām jaunām, agrāk nebijušām lietām.