Sākums

Latvijas ekonomika 2025. gadā nepiedzīvos ievērojamu izaugsmi, ekonomiskā uzrāviena nebūs, liecina ekspertu secinājumi. Kā valstij panākt ambiciozu mērķu sasniegšanu; ko šobrīd darām nepareizi; kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstās jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika – par šiem jautājumiem “nra.lv” izjautāja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru un Valsts prezidenta izveidotās Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētāju Arni Sauku.

Tā, protams, bija sakritība, ka Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze tikās ar tā dēvētās Palestīnas tā dēvētajiem ārlietu ministrijas pārstāvjiem aptuveni tajā pašā laikā, kad Palestīnas teroristi piedalījās, viņuprāt, uzjautrinošā pasākumā – nogalināto izraēliešu atdošanā Izraēlas valstij. Ko dara Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze un kurš viņu ir pilnvarojis tikties ar tā dēvētās Palestīnas valsts tā dēvētās ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu šīs “valsts” atzīšanu; vai Latvija grasās atzīt Palestīnas “valsti” – un citus jautājumus skaidrojām Ārlietu ministrijā.

Veselības ministrijas Saeimai sniegtais pārskats “Situācija Latvijā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā” ļoti atgādina Nigēras vai Nigērijas atskaites Pasaules bankai par pasākumiem dzimstības ierobežošanā.

Jaunā situācija pasaules politikā prasa spēju ātri, izlēmīgi un pareizi pieņemt valstiski tālejošus lēmumus. Ko mēs no šīm kvalitātēm redzam mūsu Latvijas politikā? Atbilde uz šo jautājumu katram no mums ir zināma. Tādēļ nolēmām palūkoties, kā Latvijas politiskās partijas organizē sev jauno kadru piesaisti. To skaidrojot, mēģinājām arī saprast, vai mūsu politisko partiju iekšienē ir jūtama vēlme meklēt un atrast jaunus līderus.

Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".

Sākoties karam, Ukrainā uzplauka “klientu” bizness, proti starpnieki, kas vervēja ukraiņus darbam Eiropas uzņēmumos. Viņi palīdz noformēt darba dokumentus un pavada līdz darbavietai, bet par saviem pakalpojumiem atņem daļu no algas. Nereti viņi arī patur pie sevis darbinieku pases un dokumentus, lai tie nevarētu pamest darbu, ja viņus neapmierina apstākļi, izpētījis laikraksts “Ukrainskaja Pravda”.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis nesen izteicās, ka jāvērtē, vai ir nepieciešams Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Grūti būs ministram ar tā vērtēšanu. SIF ir sena un sīksta iestāde, kas diezin vai padosies un ļaus sevi likvidēt.

Par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un iespējamiem naudas avotiem, par valdības mīņāšanos uz vietas un valsts pārvaldes kosmētisko remontu, par robežu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, par ASV prezidenta Trampa skandalozajiem izteicieniem un vēl par daudz ko citu – intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

"Interesants jautājums," tā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbildēja uz žurnālistes Elitas Veidemanes jautājumu par plānoto kosmētisko remontu valdībā un vai ar to pietiks.

Piecus gadus pēc "Brexit" vairākums britu vēlas atgriezties Eiropas Savienībā (ES). Šķiršanās no ES tiek publiski atzīta par neveiksmi, taču patlaban pie varas esošie politiķi pat nedomā par jaunu referendumu, un sociologi brīdina, ka jautājums ir slēgts uz nākamajiem desmit gadiem, vēsta Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC savā interneta portālā "bbc.com".

Lietuvā iepriekšējā sasaukuma Seima deputātu grupa bija ierosinājusi no šā gada sākuma uz pusi palielināt apbedīšanas pabalsta apmēru. Neskatoties uz inflāciju, pabalsts kopš 2011. gada ir pieaudzis tikai par 128 eiro. Lietuvas valdība ķērusies klāt šī jautājuma risināšanai. Tā piekrīt palielināt pabalstu, taču ne tādā apmērā, kā to pieprasa Seima deputāti, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".

Kāpēc ļoti atšķiras ministru un ierēdņu algas par janvāri; kurš tad īsti izlēma, ar kādiem privātiem specreisiem jālido Krišjānim Kariņam; par valdības “restartu” un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.

Par notiekošajām vētrām pasaules politikā “nra.lv” saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

Pēc Valsts kontroles (VK) paziņojuma par lielas naudas tērēšanu Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) bez pamatojuma Saeimas komisijas apmierinājās ar fonda jaunās vadītājas Ineses Kalvānes solījumu rūpīgāk darīt visu to pašu, kas līdz šim darīts.

Aviobumbu, raķešu un dronu uzlidojuma laikā doties uz iecirkni, saņemt apjomīgu “tapešu rulli” ar partijām un kandidātiem, aizpildīt, rūpīgi ieslidināt urnā un pēc tam cerēt, ka promejot ienaidnieka raķete nesagraus iecirkni un vēlētāju kopā ar visu urnu — apmēram tā izskatītos vēlēšanas Ukrainā, ja tām būtu jānotiek tagad. Taču ienaidnieka raķetes nav vienīgais iemesls, kādēļ Ukrainā nenotiek vēlēšanas.

Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes otrdien preses konferencē izteiktā frāze, ka Krievija faktiski ir zaudējusi karu Ukrainā, politiski aktīvajā sabiedrībā izsauca zināmu neizpratni. Kā tad izpaužas šis zaudējums? Vai tā, ka Krievijas tā dēvētais ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sēž pie viena galda ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio un apspriež Putina un Trampa gaidāmo tikšanos? Var, protams, diskutēt par kontekstu un atrunāties: Putins taču gribēja trīs dienu karu, bet pagājuši jau trīs gadi un viņa mērķi joprojām nav sasniegti.

“Viņš nemācēja ne vārda pateikt angliski, par latviešu valodu vispār nerunāsim. Kaut ko īdēja nesaprotamā mēlē,” savus piedzīvojumus komunikācijā ar ēdienu piegādātāju klāstīja mūsu lasītājs, kurš lūdza palikt vārdā neminēts. Nav saprotams, kāpēc ēdienus joprojām izvadā kaut kādi neidentificējami indivīdi. Jau konstatēti 43 voltisti/boltisti, kuri ir ieradušies no dienvidiem un mūsu valstī atrodas nelegāli. Un cik vēl ir tādu, kuri pagaidām “nav konstatēti”? Diemžēl Rīga un tās apkārtne paliek arvien “melnāka”. Par to, kādēļ tā notiek, vaicājām Valsts robežsardzei.

Par vienu aizvadīto un vienu iesākušos gadu stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiga Šmite-Roķe, atzīmējot savu pirmo darba gadu šajā amatā.

Akciju cenas Eiropā pirmdien pieauga līdz rekordaugstam līmenim. To radīja aizsardzības un ieroču ražošanas uzņēmumu akciju cenu kāpums, un tā bija reakcija uz Eiropas līderu samitu Parīzē un ASV aicinājumiem palielināt aizsardzības izdevumus, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Aizvadītā nedēļa pagāja ārpolitikas zīmē. Iekšpolitiskās kaislības uz mirkli norima, lai tagad, kad visi aktīvie spēlētāji atkal ir mājās vienkopus, tās atsāktos ar jaunu sparu. Pirmdienas vakarā pēc visai aktīvām politiskā procesa dalībnieku diskusijām partiju birojos un koalīcijas sēdē valdības vadītāja Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, ka tikšot veikts valdības restarts.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio, nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs otrdien tikās ar Krievijas amatpersonām, lai apspriestu iespējamo uguns pārtraukšanu Ukrainā un “turpmākās sadarbības jautājumus”. Lai ko tas arī nozīmētu, skaidrs ir viens: Krievijas diktators Putins, pateicoties ASV prezidenta Trampa laipnībai, vairs nav nekāds kara noziedznieks, bet gan “miera sarunu” subjekts. Kā vērtēt šo situāciju? Par to saruna ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri (1999–2003, 2010–2017), ģenerāli Raimondu Graubi.

Jaundzimušo skaita sarukumam Latvijā no 1 096 aizpagājušā gada decembrī līdz 921 pagājušā gada decembrī gan simboliska, gan arī praktiska nozīme, jo nepārprotami liek jau šodien lietišķi gatavoties Latvijas valsts likvidācijai pēc pāris desmitiem gadu.