Sākums

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava sarunā ar NRA uzsvēra nepieciešamību pēc spēcīgas militārās industrijas Latvijā.

Ziņa, ka uz “Oskara” balvu pasniegšanas ceremoniju “Dolby Theater” zālē Losandželosā dosies arī Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce, sabiedrībā raisīja visai pretrunīgas jūtas. Protams, ir milzīgs lepnums, ka šogad mūsu pašmāju animācijas filma “Straume” ir tikusi nominēta divās šīs prestižās balvas kategorijās un tai ir visas iespējas to arī iegūt. Vienlaikus rodas pamatots jautājums: kāda “Straumes” panākumiem saistība ar Lāci? Kāds ir viņas nopelns šajā patiešām grandiozajā sasniegumā?

Bijušais premjers Indulis Emsis atzīst, ka situācija valstī kopumā ir bēdīga. Viņš ironizē par premjeres Siliņas “uzrāvienu”. “Padzīt ministrus, ja tev nav vietā labāki ministri – tas ir muļķīgi,” Emsis secina. “Vispirms jāatrod labāki ministri, jānoskaidro, ar ko viņi ir labāki, ko viņi darīs pareizāk. Un tad vecais ministrs sanāk kopā ar jauno ministru, izmet pūku, un premjere saka: redz, jaunais ir labāks,” turpina Emsis. Viņš sniedz “Neatkarīgajai” savu skatījumu uz notiekošo.

Bijusī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore un politiķa Jura Pūces sieva Zaiga Pūce devusies uz jaunām līdzekļu pieņemšanas un dalīšanas vietām. Viņa ir uzvarējusi konkursā un kļuvusi par Latvijas Universitātes fonda (LU fonds) izpilddirektori.

Jautājums, vai arī Latvijā tuvākajā nākotnē tiks izvietoti kodolieroči? Francija jau signalizē par iespējām savus kodolieročus izvietot Vācijā. Arī briti pārskaita savu kodolarsenālu. Kur vēl tas varētu tikt izvietots - tikai Vācijā vai arī Polijā un Baltijas valstīs - to mēģinājām skaidrot sarunā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Datu slēpšana, neizprotamas kampaņas, lielas algas – tie ir tikai daži no secinājumiem, ko guva Neatkarīgā, pētot ministriju sabiedrisko attiecību tēriņus.

Evikas Siliņas valdības “restarts” ieguvis jau gluži groteskas formas. Vispirms tika nosaukti trīs “sliktākie” vecās valdības ministri, kuri it kā “sliktā darba” dēļ bija jānomaina. Ja jānomaina, tad jānomaina, tikai izskanējušie uzvārdi nedod pārliecību, ka jaunie būs labāki. Tagad, kamēr rakstīju šīs rindas, pienāca kārtējā ziņa, kura vairs nepārsteidz. Viens no šiem nosauktajiem – Cēsu novada domas priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs – savu kandidatūru uz izglītības un zinātnes ministra vietu jau atsaucis.

Igaunijas valsts prezidents Alars Kariss kopā ar Igaunijas izglītības un zinātnes ministru un uzņēmējiem valsts neatkarības 107. gadadienā savas valsts jaunajai paaudzei pasniedza dāvanu – mākslīgā intelekta bezmaksas mācību programmu “Lēciens MI” (“AL-Leap”), (igauniski “TI-Hüpe”) - 2025, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Šobrīd politisko apskatnieku vidū valda reti sastopama vienprātība – Evikas Siliņas valdības spēju resurss ir izsmelts. Kā parasti tādos gadījumos mēdz būt, tie, uz kuriem šis vērtējums attiecas, to nekādi negrib atzīt. Situāciju viņi mēģina glābt ar ministru rotācijām un jauna (kārtējā) uzrāviena solījumiem. Vai tas ko līdzēs?

Latvijā situācija ar trešo valstu migrantiem pagaidām esot mierīga. Taču šis “pagaidām” amatpersonu apgalvojumos ir kā nomierinoša tablete, lai miegs mums nebūtu pārāk trauksmains. Par šo “pagaidām” situāciju migrācijas jomā, ko varam vērot mums apkārt, runājam ar Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju Gunāru Kūtri (ZZS) un Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (NA).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāti iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto pārskatu “Mājokļu tirgus un kreditēšanas iespējas reģionos”, kas neuzrādīja cilvēkiem pamanāmas izmaiņas dzīvojamā fonda uzturēšanas un attīstīšanas pašreizējā kārtībā.

Visi apskatnieki, ar kuriem sanācis runāt, kopš Tramps kļuvis pilnvērtīgs Baltā nama saimnieks, norādīja uz Vācijas Bundestāga vēlēšanām, kuras būšot ārkārtīgi svarīgas pasaules turpmākajai drošībai un politiskās sistēmas stabilitātei. Tagad tās ir notikušas, un varam atviegloti uzelpot – vēlēšanu rezultāti ir gandrīz vai labākie no iespējamajiem, ņemot vērā pašreizējās Vācijas realitātes.

Divu bērnu tēvam Dmitrijam Sibīrijas pilsētā Novosibirskā trīs gadus ilgais Krievijas iebrukums Ukrainā ir traucējis dzīvē vairāk nekā jebkas cits. Viņš ir IT speciālists, kurš iebilst pret prezidenta Vladimira Putina politiku. Dmitrijs ir saņēmis sāpīgus triecienus Rietumu sankciju dēļ – tās ir pamatīgi kaitējušas viņa biznesam, Krievijā pieaug cenas dažām precēm, piemēram, automašīnām, uzņēmēja dēls ir pakļauts, viņaprāt, bīstamai nacionālistiskajai propagandai skolā – to, kā karš maina Krievijas cilvēku dzīvi, pētījuši “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) žurnālisti.

“Mēs vairs netiekam galā ar migrantiem,” atzīstas kāda Zviedrijas amatpersona, “veidojas bandas, pieaug noziedzība, sevišķi augsts ir izvarošanu un spridzināšanu skaits, notiek apšaudes un laupīšanas.” Cik ilgs laiks paies, līdz Latvijā nobriedīs līdzīga situācija? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) atskaitās, ko par savu darbu pastāstījis 34,1 tūkstotis statistiķu aptaujāto cilvēku.

Iebrukums Ukrainā pamatīgi samazinājis Krievijas armijas transportlīdzekļu krājumus, salīdzinot ar to autoparka apjomu, kāds bija pirms kara sākuma 2022. gada februārī, liecina “Radio Brīvā Eiropa/Radio brīvība”, Ukrainas izmeklēšanas nodaļas “Schemes” un Norvēģijas sabiedriskās raidorganizācijas NRK žurnālistu veiktā izmeklēšana.

Vakar notikušās Vācijas Bundestāga vēlēšanas tuvina tagadējo Vāciju sadalīšanai gluži tāpat kā Reihstāga vēlēšanas 1932. gadā.

Ir teiciens – labāk šausmīgas beigas nekā šausmas bez gala. Daudziem Evikas Siliņas valdība šķiet tīrā katastrofa. Valdība, kas kuļas uz priekšu kā pa celmiem. Jo ātrāk tā beigtu pastāvēt, jo labāk. Nav ko mocīties.

“Esmu nākusi klajā ar valdības uzrāviena plānu,” tīmeklī nesen lepni ierakstīja premjere Evika Siliņa (JV). “Uzrāviens” sevī iekļāva trīs ministru – Kaspara Briškena (PRO), Andas Čakšas (JV) un Ulda Auguļa (ZZS) – padzīšanu. Nav vienprātības par to, ko nozīmē termins “uzrāviens”: vieni domā, ka tas ir saistīts ar kādas vainīgās personas uzraušanu zarā, citi savukārt nav tik radikāli un atceras Raimonda Vējoņa pirmo teikumu, stājoties Valsts prezidenta amatā: “Laikam no sākuma jāierauj.” Politologiem Jurim Rozenvaldam un Filipam Rajevskim lūdzām skaidrot Siliņas “uzrāviena” būtību.

Tagad jau Krievijas, nevis Ukrainas armija izjūt artilērijas un bruņutransporta trūkumu. Trijos kara gados Vladimiram Putinam tā arī ne tuvu nav izdevies ieņemt Kijivu. Briesmīgkaā gaļasmašīna kopš abiem pasaules kariem ieripo ceturtajā gadā, un ASV prezidenta “sadziedāšanās” ar Kremļa tirānu liek domāt, ka diplomātijas frontē būs vēl neprognozējamākas izmaiņas nekā Kurskas apgabalā.

Eiropas izlūkdienestiem pašreizējā drošības situācijā vajadzētu būt agresīvākiem aktīvo pasākumu izmantošanā pret saviem ienaidniekiem un valstu valdībām būtu jāpagarina izlūkdienestu pilnvaras visā kontinentā, uzskata Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (EFIS) vadītājs Kaupo Rosins, vēsta Igaunijas nacionālā raidorganizācija savā portālā "news.err.ee".

Lidmašīnu ražotājs “Boeing” jau sešus gadus mokās ar ražošanas problēmām, lidmašīnu drošības jautājumiem, piegāžu kavēšanos un neapmierinātiem klientiem. Izskatās, ka uzņēmums tūlīt iekulsies vēl lielākās nepatikšanās, ja nespēs noslāpēt ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas par nākamās paaudzes “Air Force One” lidmašīnas kavēšanos.