Trīs ceturtdaļas automašīnu, kas tiek importētas no Eiropas uz ASV, ir vācu limuzīni. Tomēr BMW un "Mercedes" ir arī amerikāņu ražotāji un eksportētāji. Ja ASV un Eiropas Savienība (ES) noteiks tarifus viena otrai, tie skars abas puses, tāpēc auto ražotāji aicina izvairīties no muitas kara, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) 2024. gadu uzrāda -0,4% pret 2023. gadu, bet Saeimas debatēs par šā gada budžetu ik pa laikam izskanēja tik patiess izmisums par valsts aparāta barības bāzes samazināšanos, ka tas vairāk atbilstu IKP samazinājumam vismaz par 4%.
Sākot ASV un Krievijas tuvināšanos, iespējamā pamiera meklējumus, sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā turpinās. ASV prezidents Donalds Tramps cer pildīt savas kampaņas solījumu ātri panākt vienošanos, lai apturētu asinsizliešanu, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl. org".
ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa komandas tuvināšanās ar Vladimiru Putinu un asā vārdu apmaiņa ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltā nama Ovālajā kabinetā ir satraukusi politiķus, plašsaziņas līdzekļus un ekspertus Eiropā, Baltijā, Lielbritānijā, Ukrainā. Kas turpmāk notiks ar NATO, vai iespējams šajos jaunajos apstākļos paļauties uz ASV?
Svētdien Londonā notika 18 valstu samits, lai apspriestu drošības situāciju ASV prezidenta Trampa īstenotās politikas kontekstā. Baltijas valstis šajā samitā nepiedalījās, kaut gan to liktenis ir tieši atkarīgs no Trampa neparedzamajiem gājieniem. Un kāpēc nepiedalījās? Kāds aizmirsa uzaicināt? Pārāk sīkas vienības, lai par tām domātu? Par Baltijas valstu neuzaicināšanu “Neatkarīgā” uzdeva jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
Latvijas komercbankas dod priekšroku “drošiem” kredītiem, izvairoties no mazliet riskantākiem, bet potenciāli auglīgiem projektiem. Rezultātā daudzi uzņēmumi paliek bez finansējuma, bet biznesa vide zaudē attīstības iespējas. Vai virspeļņas nodoklis spēs mainīt šo situāciju, vai arī uzņēmējiem jāsāk skatīties ārpus Latvijas? Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite sarunā ar “nra.lv” dalās savā redzējumā par pašreizējo kreditēšanas realitāti.
Kādēļ vēl nesen pelnošākā un Baltijā lielākā Ventspils osta bankrota priekšā; vai kravu apgrozījuma kritumā varam vainot tikai karu Ukrainā; kāda loma ostu pārvaldīšanā pienākas uzņēmējiem; kādēļ lietuvieši pie mūsu robežām būvē lielas rūpnīcas un izmanto mūsu darbaspēku, bet mēs paši neko nespējam – “nra.lv” saruna ar bijušo Rīgas brīvostas pārvaldnieku, šobrīd Rīgas brīvostas padomes prezidentu Leonīdu Loginovu.
Par to, kāpēc šodien māksla un kultūra aiziet otrajā plānā un kāpēc cilvēkos parādās klīniskās depresijas pazīmes, par to, kāpēc valdība ir zaudējusi realitātes sajūtu un kāpēc jāaizskar ticīgo jūtas, par Kristianu Brekti, kurš nēsājās apkārt ar liellopa sirdi, par kultūras ministri Agnesi Lāci, kura kā filmas “Straume” “līdzautore” devās uz Losandželosu. Vēl par daudz ko citu: saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru, tēlnieku Gļebu Panteļejevu.
Pēc Evikas Siliņas (JV) lūguma atkāpties trīs valdības ministriem partijas cerēja uz sarunām ar premjeri, taču premjere sasirga, un cerības par valdības “uzrāvienu” iekārās gaisā. Briest vēl viena problēma: “Progresīvie” premjeres izbrāķētā Kaspara Briškena vietā sliecas virzīt nozari nepārzinošo Ati Švinku.
Lieliski atceros savu pirmo lidojumu ar pasažieru lidmašīnu. Sēdēju pie loga un, skatoties lejā uz balto mākoņu gubām, tās uztvēru gluži kā mīksta sniega kupenas. Šķita, ja gadījumā kas, tad maigi iekritīsim šajās mīkstajās kupenās. Tikai lidmašīnai sēžoties zemāk un lidojot cauri šiem it kā blīvajiem mākoņiem, kļuva skaidrs, cik maldīga ir šī optiskā ilūzija.
Mums nevajadzētu gaidīt revolucionāras pārmaiņas Vācijas enerģētikas politikā, tomēr zināmas korekcijas Vācijas enerģētikā ir neizbēgamas. Vienīgais jautājums par šo pārmaiņu dziļumu, kas skars būtisku zaļās klimata politikas mīkstināšanu, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis intervijā NRA atklāj: Latvijas armijā taps īpašs dronu uzbrukuma bataljons. Ukrainas pieredze rāda, ka divas trešdaļas iznīcinātās ienaidnieka tehnikas un dzīvā spēka ir tieši dronu nopelns – tāpēc arī mums jāstiprina šī joma.
Jaunajā Rīgas teātrī trešo reizi Latvijā ar trešo nosaukuma latviskojumu “Mazās lapsas” iestudētā amerikāņu dramaturģes Lilianas Helmanes luga “The Little Foxes” prasa arī Latvijā par “Meža noslēpumu” nodēvētā “Another Part of the Forest" aktualizāciju.
Baņķieriem būtu jābūt ieinteresētiem piešķirt pēc iespējas vairāk kredītu uzņēmumiem, jo tas ļautu saņemt atlaidi jaunieviestajam banku virspeļņas nodoklim. Tomēr, kā atzīst paši baņķieri, tikai mazākā daļa uzņēmumu saņem apstiprinošu atbildi uz pieteikumu kredītam. Kāpēc tā notiek? Vai bankā uzņēmēji ir gaidīti, un ko sagaidīt no bankas? Cik “dārgi” ir kredīti Latvijā? Jautājām komercbanku pārstāvjiem viņu viedokli par Latvijas situāciju kreditēšanas jomā.
Latvijas politiskajā vidē pēdējās nedēļās notiek aktīva rosīšanās. “Valdību stādītāji” drudžaini spieto no vienas kafejnīcas, no viena biroja uz otru. Sarosījušies arī “īstie” valdību stādītāji, kuri publiskajā telpā seko Šarlam Morisam Taleirānam pierakstītajai atziņai – mēle ir dota, lai slēptu savus patiesos nodomus. Tāpēc viņu teiktajam var nepievērst tik lielu uzmanību. Daudz svarīgāka kļūst intonācija un akcenti.
Patlaban mežsaimniekiem vienlaikus jāstrādā gan pie meža efektīvas saimnieciskās izmantošanas, gan pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, gan jārisina ar klimata izmaiņām un emisijām saistīti jautājumi. Izcirtums ir meža apsaimniekošanas cikla posms, kur nesen veikta galvenā cirte un kur drīz vien atjaunos mežu, to stādot vai ļaujot atjaunoties dabiski. Ja viss rit, kā plānots un kā tam jābūt pēc dabas likumiem, tad jau pēc dažiem gadiem izcirtuma vietā kuplo veselīga jaunaudze.
Skarbus secinājumus no 23. februāra Vācijas Bundestāga vēlēšanu rezultātiem izdarījusi Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com": bijušās Vācijas Demokrātiskās republikas (VDR) iedzīvotāju uzskati radikāli atšķiras no Rietumvācijas iedzīvotāju uzskatiem – valstī kopumā nostiprinās galēji labējie un kreisie.
Kādiem mērķiem tērēta sabiedrības integrācijas fonda nauda un kādēļ tieši sabiedrības saliedēšanai – jautājums, uz kuru nav viennozīmīgas atbildes nedz Valsts kontrolei, nedz tās rodamas, pārlapojot SIF naudu saņēmušās programmas, secina “nra.lv”.
Ko labu pensionāru dzīves uzlabošanā paveikusi Latvijas Pensionāru federācija; cik atsaucīgs bijis līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis; kādus noslēpumus sevī glabā jēdziens “bāzes pensija”; vai vajag mācēt aiziet pensijā pareizajā laikā un vai patiesi Latvijas pensionāri dzīvo labklājībā – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekli Rūtu Cipiju.
Pagājusi tieši nedēļa, kopš Latvijas premjerministre Evika Siliņa kristīgi paziņoja, ka no katras valdību veidojošās partijas “vilka pasi” izsniedz vienam ministram – no “Jaunās vienotības” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, no “Progresīvajiem” satiksmes ministram Kasparam Briškenam, bet no Zaļo un zemnieku savienības – labklājības ministram Uldim Augulim. Formālie iemesli katram atrasti savi, sākot no zemajiem sabiedrības novērtējuma reitingiem, beidzot ar neveiksmīgu darbu. Bet kādi ir patiesie iemesli šiem premjeres lēmumiem?
ASV prezidenta Donalda Trampa plāna aprises miera līgumam ar Ukrainu joprojām ir vājas. Tā vietā iezīmējas sarkanās līnijas starp Eiropu un Vašingtonu, kuras paspilgtina pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vērstā bezprecedenta retorika, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org" .
Eiropas Savienības (ES) prasība pasludināt 30% savienības dalībvalstu platības par aizsargājamu dabas teritoriju nav nekādi savienojama ne ar ES prasību par oglekļa dioksīda un skābekļa emisiju līdzsvaru, ne ar imigrantu piesaistīšanas politiku Rietumeiropā, ne ar valstu aizsardzības budžetu palielināšanu un arī ne ar “Rail Baltica” būvēšanu.
