Intervijas turpinājums ar LR ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par kārtējo sankciju paketi pret Krieviju; par to, vai ASV jaunais ārpolitikas kurss ietekmēs ES vienotību; vai britu lepnums par “Brexit” panākumiem nemudinās arī citas valstis izstāties no ES; par to, kuri ir mūsu īstie sabiedrotie. Un par daudz ko citu.
Intervijas sākums kopā ar video šeit.
Jūs tikāties ar Moldovas ārlietu ministru Popšoju. Kā karš Ukrainā ietekmē Moldovas virzību uz ES? Ko kuluāru sarunās lika manīt Popšojs - cik spēcīgi Moldova ir gatava pretstāvēt Krievijas tīkojumiem?
Moldova apzinās Krievijas izvērstos nekonvencionālos draudu pret sevi - valsts un tās iedzīvotāji ikdienā saskaras ar propagandas un dezinformācijas kampaņām, enerģija draudiem, tostarp, Krievijai pārtraucot gāzes piegādi, ar pastiprinātiem hibrīduzbrukumiem un dažādām Krievijas ietekmes operācijām, īpaši priekšvēlēšanu laikā: gan pērn oktobrī pirms diviem nozīmīgiem balsojumiem - prezidenta vēlēšanām un konstitucionālo referendumu par Moldovas pievienošanos ES, gan patlaban, pirms 28. septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Moldova augstu novērtēja, piemēram, pērn oktobrī ES Ārlietu padomes pieņemto lēmumu sankcijām pakļaut piecus indivīdus un vienu juridisku personu saistībā ar Moldovu destabilizējošajām darbībām.
2024. gada jūnijā tika oficiāli sāktas sarunas par Moldovas pievienošanos ES. Karš Ukrainā nenoliedzami ir paātrinājis Moldovas eirointegrācijas procesu. Latvija stingri atbalsta Moldovas eirointegrāciju, tostarp visu iestāšanās ES sarunu sadaļu atvēršanu ar Moldovu vēl šogad.
Moldova turpina pretstāvēt dažādiem ārējiem izaicinājumiem, veic vērienīgas nacionālās reformas, virzās uz integrāciju ES, stiprina valsts enerģētisko neatkarību no Krievijas u.t.jpr. Vienlaikus - Moldovas resurss ir nepietiekams, tādēļ palīdzam gan divpusēji, gan NB8 (Baltijas un ziemeļvalstis) formātā, gan ES līmenī.
Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir atvēlējušas ievērojamus resursus Moldovas reformu atbalstam, centieniem stiprināt demokrātiskas institūcijas un valsts energodrošību, kā arī humānajai palīdzībai. 2023. gadā atbalsts sasniedza 128,4 miljonus eiro. Pēdējo gadu laikā Moldovas enerģētikas sektora atbalstam Latvija ir novirzījusi 150 000 eiro.
Latvija konsekventi iestājas par kārtējo sankciju paketes apstiprināšanu Krievijai. Pakešu paketes tiek apstiprinātas, bet Krievijai tas viss kā pīlei ūdens - tā joprojām tīko iekarot pusi Eiropas.
Par to, ka sankcijas nav kā “pīlei ūdens”, liecina Krievijas centieni izkļūt no sankcijām vai tās apiet. Sankcijas strādā, tās vājina Krievijas kara ekonomiku. Aizvadītās nedēļas ES Ārlietu padomē, kur pēc mana ierosinājuma piedalījās ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Salivans, viņš informēja par darbu ar trešajām valstīm (caur kurām Krievija mēģina apiet sankcijas), lai nodrošinātu sankciju piemērošanu un īstenošanu. Salivans apliecināja sankciju efektivitāti un to, ka Krievija aktīvi meklē iespējas apiet visas - ES, Apvienotās Karalistes, ASV u. c. tai piemērotās sankcijas.
Pagājušā nedēļā apstiprinājām 17. ES sankciju pakotni pret Krieviju, un jau šobrīd veidojam ES 18. sankciju kārtu, lai stiprinātu sankciju režīmu un novērstu iespējas tās apiet. Turpināsim mērķtiecīgi sankcijām pakļaut tos sektorus, kuri Krievijas budžetā joprojām nes ieņēmumus agresijas kara turpināšanai, kā arī noturēt esošās sankcijas.
Par ES ilgtspēju. Kā ASV jaunais īpašais ārpolitikas kurss ietekmēs ES vienotību?
Kā jau mūsu sarunā minēju, pirmām kārtām attiecības ar ASV veidojas NATO ietvaros. Tuvojas NATO samits, kas notiks Hāgā, Nīderlandē, 24. -25. jūnijā, un tajā svarīgi vienoties par aizsardzības izdevumu palielināšanu un NATO aizsardzības plānu īstenošanu. Alianse ir skaidri pateikusi, ka Krievija ir drauds visai Eiroatlantiskajai drošībai, tāpēc ir nepieciešams attīstīt un stiprināt kolektīvās aizsardzības un atturēšanas spējas.
ASV administrācija ir skaidri norādījusi, ka sabiedrotajiem ir jāceļ aizsardzības izdevumi. Pēdējos trīs gados NATO dalībvalstis jau ir ievērojami palielinājušas to aizsardzības izdevumus, un aizvadīto mēnešu un nedēļu laikā vairāki sabiedrotie ir paziņojuši par būtisku aizsardzības izdevumu pieaugumu. Mēs sagaidām, ka visi sabiedrotie rīkosies līdzīgi, virzoties uz 5 % no visu dalībvalstu IKP ieguldījumiem aizsardzībā.
ASV ir ES stratēģisks sabiedrotais. Vienlaikus var eksistēt un eksistē viedokļu un regulējumu atšķirības dažādos jautājumos. Piemēram, tirdzniecības jomā ir, būs un, visticamāk, paliks zināmas atšķirības. Taču pat starp Eiropas valstīm nav pilnīgi vienādas nostājas. Atšķirības ir arī ar citām pasaules valstīm.
Latvijai ir savas intereses, mēs par tām aktīvi iestājamies, esmu bijusi ASV pietiekoši bieži, lai pārstāvētu mūsu intereses. Ar abu partiju kongresmeņiem, senatoriem un ASV administrāciju pārrunātas esam identificējuši virkni praktisku drošības un ekonomikas sadarbības projektu, kur mums ir kopīgas intereses - viens no tiem ir sadarbība enerģētikas jomā, tostarp ASV energoresursu, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iepirkumi Eiropā. Tāpat ir interese sadarboties kiberdrošības un jauno tehnoloģiju jomās, kur Latvijai ir izcilas iestrādes - 5G/6G un kvantu tehnoloģijās.
Kā nozīmīgu sasniegumu izcelšu, ka no ASV puses tika pārskatīta politika, atceļot nepamatotos ierobežojumus AI čipu eksportam. Tas bija pamatīgs mūsu diplomātu, biznesa kopienu un zinātnieku kopīgs darbs un lobijs, lai šo panāktu. Tāpat svarīga ziņa Latvijai un Baltijai bija ASV valsts sekretāra Marko Rubio lēmums turpināt militārās palīdzības finansējumu Baltijas valstīm, kas kārtējo reizi apliecināja mūsu stratēģiskā sabiedrotā ASV un Baltijas valstu vienoto izpratni un interesi stiprināt aizsardzības sadarbību un veidot spēcīgāku un drošāku NATO aliansi.
2. aprīlī Lielbritānija ieviesusi elektronisko vīzu režīmu ar ES jeb elektronisko ieceļošanas autorizāciju (ETA). Vai nākamais solis būs rindas pēc vīzām pie Lielbritānijas vēstniecības?
Šis process ir elektroniski, efektīvi organizēts. Rindu pie vēstniecībām nav.
Spriežot pēc publikācijām presē un britu politiķu izteikumiem, Lielbritānija uzskata, ka izstāšanās no ES bija pareizais lēmums, jo esot vērojama Karalistes ekonomiskā izaugsme. Vai britu lepnums par savu soli izstāties no ES nemudinās arī citas valstis tam sekot?
Lēmums par izstāšanos no ES bija ļoti polarizēts. Turklāt atcerēsimies, ka lielākā daļa jauno vēlētāju balsoja par palikšanu ES. Patlaban valdība kā mērķi ir izvirzījusi attiecību padziļināšanu ar ES. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas norāda, ka 56 % uzskata “Brexit” par nepareizu lēmums, un 32 % - ka tas bija pareizs lēmums. Cilvēku skaits, kuri uzskata, ka lēmums izstāties no ES bija nepareizs, pastāvīgi palielinās.
Kā turpmāk veidosies Lielbritānijas un ES attiecības?
19. maijā notika pirmais Lielbritānijas un ES samits Londonā kopš “Breksita”, un Lielbritānijas un ES delegācijas panāca vienošanos par “attiecību restartu”. Vienošanās paredz abu pušu ciešāku sadarbību aizsardzības un drošības jomā, tirdzniecībā u.c.
Ģeopolitiskajā kontekstā svarīgi atgādināt, ka Lielbritānija kopš pirmās kara dienas ir uzticams ES sabiedrotais mūsu kopīgajā cīņā pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ļoti augstu novērtējam Lielbritānijas līderību, atbalstot Ukrainu, tostarp dialogu ar ASV par drošības garantijām Ukrainai un sankcijas pret Krieviju - Latvija sadarbojas ar Apvienoto Karalisti sankciju koordinācijas jautājumos, īpaši Krievijas “ēnu flotes” apkarošanā.
Latvija kopā ar Lielbritāniju vada dronu koalīciju Ukrainas atbalstam - koalīcijai līdz šim pievienojušās jau 18 valstis. Trešdien (28. maijā) Latvijā paredzēts “Dronu samits”.
Vai varam teikt, ka Itālijas premjerei Meloni šobrīd pieder neformālā ES ārpolitikas veidotājas loma?
Liela vērtība ir jebkurai atbalstošai rīcībai un iniciatīvai, kas palīdz nodrošināt atbalstu Ukrainai un vājināt Krieviju. Svarīga bija Itālijas premjeres Džordžas Meloni 19. maijā Romā organizētā tikšanās ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un Eiropas Komisijas prezidenti Ursulu fon der Leienu, kas bija pirmā oficiālā ASV un ES līderu tikšanās kopš Donalda Trampa stāšanās amatā.
Šobrīd daudz un dažādos formātos no Eiropas tiek strādāts, lai atbalstītu Ukrainai, lai palīdzētu ASV virzītajam miera procesam. Redzam, ka sarunas regulāri vada valstu un valdību vadītāji. Intensīvas sarunas notiek divpusēji, daudzpusēji, NB8, “Veimāras trīsstūra”, Labās gribas koalīcijas, ES un daudzos citos formātos.
Kuri šobrīd ir cieši mūsu sabiedrotie, izņemot ES, ASV un Kanādu? Vai mūsu sabiedroto spektrā tuvākajā nākotnē varētu kas mainīties?
Sabiedrotie un līdzīgi domājošie mums ir visā pasaulē - ārpus ES, bez ASV mums ir vairāki tuvi sabiedrotie Eiropā - Apvienotā Karaliste, Turcija, Ukraina, Norvēģija, Islande. Cieši sadarbojamies ar līdzīgi domājošiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā - tā ir Austrālija, Japāna, Dienvidkoreja, Singapūra.
Nenoliedzami, esošajā ģeopolitiskajā situācijā mums ir nepieciešams turpināt paplašināt un padziļināt sadarbību drošībā un ekonomikā ar uzticamiem, ieinteresētiem un līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē - Latīņamerikā, Indijas un Klusā okeāna reģionā, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijā un Persijas līča valstīm u.c.
Katras manas darba vizītes fokusā ir bijusi drošība un ekonomika. Mana pirmā darba vizīte ārpus ES bija tieši uz Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm - Austrāliju, Singapūra, Indonēziju un Dienvidkoreju. Nesen kopā ar uzņēmējiem darba vizītē apmeklēju Indiju. Gan divpusēji, gan ES līmenī tiek stiprinātas attiecības ar Āfrikas kontinenta valstīm, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Krievijas izvērsto spēcīgo propagandu šajās valstīs. Ar šīm valstīm ir jārunā, jāsadarbojas, mūsu uzņēmēji skatījumā šim tirgum ir liels potenciāls - atzinīgi novērtēts Latvijas un Āfrikas biznesa forums, ko šogad Ārlietu ministrija organizēja jau otro reizi.
Ārlietu dienesta kolēģi paveikuši milzīgu darbu ANO DP kampaņas ietvaros, lai dibinātu un stiprinātu attiecības ar valstīm visā pasaulē, stāstot gan Latvijas mērķus un prioritātes, gan skaidrojot mūsu redzējumu par Krievijas karu Ukrainā un tā cēloņiem. Atbalsts Ukrainai ir prioritāte gan mūsu darbā starptautiskās organizācijās, gan jebkurā darba vizītē.
Kad tiks atklāta ANO pārstāvniecības izremontētā un apmēbelētā mītne Ņujorkā?
Atbilstoši būvdarbu pasūtītāja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” informācijai pārstāvniecība pilnvērtīgu darbu jaunajās telpās varēs uzsākt līdz šī gada beigām.
Vai ir pareizi censties savas valsts pilsoņus iekļaut starptautiskajos sankciju sarakstos? Vai pareizāk nebūtu gluži otrādi - darīt visu, lai viņi tajos netiktu iekļauti?
Bez iemesla neviens sankciju sarakstā netiek iekļauts.
