Igaunijas pilsētā Tartu trešdien notika Latvijas un Igaunijas valdību otrā kopīgā sēde, lai padziļināti apspriestu divpusējo sadarbību un reģiona nākotni. Igaunijas un Latvijas valdību kopīgajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta piecām sadarbības jomām, raksta Igaunijas valdības portāls “valitsus.ee”.
Vakardienas rakstā “Trampa fenomens. Vai Latvijā iespējams savs Tramps?” ieskicēju Trampa metodi valsts pārvaldē. Proti, nopietnu ekspertīžu ignorēšanu; politisko tradīciju un dažādu interešu saskaņošanas principu noraidīšanu; vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, balstoties nevis uz datiem, faktiem un zināšanām, bet gan izjūtām: tā, kā man liekas pareizi.
Pirms neilga laika kļuva zināms, ka VAS "Latvijas pasts" plāno celt tarifu, kas ietver vēlmi privāto drukāto mediju izdevējiem paaugstināt arī preses piegādes tarifus, lai varētu turpināt nodrošināt abonētās preses piegādi. Tajā pašā laikā “Latvijas pasts” ir centies rast iespēju noturēt maksimāli zemu cenas pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Pakalpojuma cena 2026. gadā plānota 2,35 eiro.
“Kas tie par brīnumiem?! Latviešu valodā burtu pietrūkst? Nereti uz automašīnu numurzīmēm redzam ne tikai latviešu alfabēta burtus, bet arī citām valodām piederīgus apzīmējumus, piemēram, WE123, YB123, X123 un tamlīdzīgi,” mums zvana sašutis lasītājs. Skaidrojam, kas īsti notiek ar auto numurzīmēm. Jautājām Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam, Saeimas deputātam Jānim Dombravam (NA) un Valsts valodas centram.
Ilgstošās lietavas nonāvē ražu. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) jau gatavojas sūtīt trešo papildinājumu kompensāciju pieprasījumam Latvijas zemniekiem no Eiropas Komisijas. Ministrs lēš, ka paša saimniecībā puse ražas aizies bojā.
Vairākām valsts kalpotāju grupām apsolīto izdienas pensiju izmaksas noteikumi mainīsies tikai tad, kad Valsts kasē patiešām nebūs naudas ne izdienas, ne vecuma pensiju izmaksai.
Lietuvā 1991. gada janvāris kļuva par asiņainu cīņu par neatkarību. 13. janvārī, kad padomju armija Viļņā mēģināja pārņemt televīzijas torni un citas stratēģiskas vietas. Bailes par iespējamu asinsizliešanu bija jūtamas arī Latvijā.
Lai kāda arī būtu katra cilvēka personiskā attieksme pret pašreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu, nevar noliegt, ka viņš ir pēdējo gadu desmitu iespaidīgākais un vienlaikus arī neparastākais rietumvalstu līderis. Kur slēpjas Trampa fenomena saknes? Kādā veidā cilvēks, par kuru publiskajā telpā ir tik daudz negatīvas, nievīgas (turklāt pārsvarā patiesas) informācijas, varēja uzvarēt visnotaļ demokrātiskās ASV prezidenta vēlēšanās?
Aleksam (vārds mainīts) tagad ir 19 gadu. 2022. gada 8. oktobrī viņu, tolaik 16 gadus vecu, Krievijas karaspēks aizveda no dzimtās Hersonas, raksta vācu izdevums “Bild”.
Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
“Nekur pasaulē nav tik liels privātās medicīnas īpatsvars kā pie mums,” šādu viedokli TV24 pauda SIA “Jelgavas klīnika” valdes locekle Kintija Barloti, kritizējot valsts kvotu sadales sistēmu, kur viss esot jāuzspridzina un jāsāk no jauna.
Baltijas Drošības fonda prezidents Olevs Nikers TV24 pauda viedokli, ka lielais atturošais spēks Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vairs neeksistē.
Latvijas zinātnieki publicē diezgan maz zinātnisko rakstu starptautiski atzītos žurnālos, kas indeksēti “Web of Science” un “Scopus” datubāzēs. Latvijas zinātnieku publikācijām parasti ir diezgan zema citējamība, kas varētu liecināt par to pieticīgo kvalitāti. Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs savā rakstā vietnē “makroekonomika.lv” pievērsies Latvijas zinātnieku publikāciju dinamikas un to noteicošo faktoru analīzei.
Enerģētikas jomā apgriezienus uzņem diskusijas par mazo koģenerācijas staciju konkurētspēju un tās saistību ar izmaiņām siltumenerģijas tarifos. Vienlaikus sabiedrisko domu karsē Latvijā pazīstamu advokātu tautai sētās cerības uz naudas gūšanu no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) it kā radītajiem zaudējumiem.
Jūrmalas dome iecerējusi no 2026. gada celt iebraukšanas maksu pilsētā, un paredzēts, ka vienas dienas caurlaide līdzšinējo trīs eiro vietā maksātu piecus eiro. Par šo ieceri norit publiskā apspriešana.
Finanšu ministrija 2024. gadā, informējot par nodokļu politikas izmaiņām 2025. gadā un turpmākajos gados, norādīja, ka minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā – līdz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada – līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada – līdz 860 eiro mēnesī.
Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš TV24 pauda viedokli, ka Latvijā ceļi kvalitātes ziņā izlīdzinājušies ar Lietuvas ceļiem, ja ne kļuvuši labāki. Taču bažas rada tas, ka valdība, noņemot naudu, mēģina “iešaut pati sev kājā”.
Eiropas Parlamenta deputāte (“Jaunā vienotība”) Sandra Kalniete, TV24 komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, sacīja, ka vizīti raksturoja smalki izstrādāts scenārijs un Zelenska pozīcija bija stingra un skaidra.
Donalds Tramps un Eiropas līderi nedēļas sākumā bija pārliecināti, ka karš Ukrainā drīz beigsies, taču Kremlis atkal nostājās pret to, raksta “Dialog.UA”.
1989. gada 23. augustā, demonstrējot brīvības alkas, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu.
““Straumes” efektu mēs nogulējām,” šādu viedokli par Latvijas nespēju izmantot “Oskara” balvu ieguvušās filmas panākumus TV24 diskusijā “Naudas cena” pauda Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis, biznesa augstskolas “Turība” docents Ēriks Lingebērziņš.
