Daudzi no tiem, kuri iegādājušies biļetes uz sākotnēji izsludinātajiem Raimonda Paula dziesmu svētkiem, tagad ir neziņā, jo īpaši, ja organizatori gatavi nodot organizēšanas stafeti jau citiem. Mūsu redakcijā atskan telefona zvani, saņemam vēstules ar jautājumiem par to, kas īsti notiek un vai ir cerība atgūt iztērēto naudu, atgriežot biļetes. Vērsāmies pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), arī pie biļešu tirgotājiem.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publiskojis savas 2025. gada darbības pārskatu. It kā jau tur nekas briesmīgs nav teikts. Ja vairākas pazīmes liecina par Krievijas agresīvajiem ilgtermiņa nodomiem, tā ir viena lieta – teorētisks atzinums. Pavisam cita lieta, ja tepat mums līdzās ar pilnu jaudu darbojas Krievijā izstrādāta programmatūra, kura kalpo “Rīgas satiksmes” darbībai. Arī nekas satraucošs?
Cilvēkiem tagad vēl ir iespēja pašiem novērtēt, vai Emilijas Benjamiņa ielā izvietotie dzelzceļa pārvada balsti spēs noturēt Jelgavas un Jūrmalas virzienā ejošos vilcienus, lai tie neuzgāžas uz galvas cilvēkiem “Rīgas satiksmes” maršrutu mezglā jeb pieturvietā zem dzelzceļa pārvada.
Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.
Ķiršu dziesmu svētku organizētāji nolēmuši pāriet pretuzbrukumā. “Facebook” konta “Manai Dzimtenei” laika joslā viņi publicējuši ierakstu, kurš sākas ar šķietami naivu, bet patiesībā nekaunīgi melīgu un maldinošu jautājumu: “Vai aizliegsim visus pasākumus, kuros Maestro personīgi nepiedalīsies?”
Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” izsludinātais iepirkums, kas paredz uzņēmuma "1C" programmatūras un tajā iekļauto apakšsistēmu izmaiņu izstrādi, informācijas tehnoloģiju ekspertos radījis bažas. “1C” ir Krievijā plaši pazīstams un populārs programmatūras nodrošinātājs, par kura izmantošanas drošības riskiem eksperti ir brīdinājuši jau iepriekš.
Zemo cenu pārtikas grozs izrādās ziedojumu trauks, kurā naudu samet tie, kas var atļauties nopirkt ārpus zemo cenu precēm atstāto pārtiku ar lielāku piecenojumu lēto preču tirdzniecības radīto zaudējumu segšanai
Saruna ar Latvijas Restorānu biedrības vadītāju Jāni Jenzi par viesmīlības nozares kritisko situāciju un gaidāmo piketu pie Saeimas 2026. gada septembrī.
Pagājušā gada nogalē saskaņošanai tika nodots Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu", kura galvenā ideja ir, ka nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības funkcija jāatņem Patērētāju aizsardzības centram (PTAC) un jānodod Latvijas Bankai (LB). Tad latvju zemē iestāsies pilnīga laime un pareiza sakārtotība nebanku sektorā, iedzīvotāju intereses būs aizstāvētas.
Vakar publicētajā SAB 2025. gada darbības pārskatā atzīts: “SAB novērojumi liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.”
Vairākas Saeimas komisijas kopsēdē uzklausīja Veselības ministrijas plānus mainīt slimnīcām apmaksāto medicīnas pakalpojumu sadalījumu pa slimnīcām un atdūrās pie kartes ar tādiem Latvijas apgabaliem, kuros vienīgais medicīnas pakalpojums būs nomiršana aprūpes slimnīcās.
Latvija joprojām sniedz intensīvu palīdzību Ukrainai. Šī palīdzība ir konkrēta un ir mērāma konkrētās militārai jomai nepieciešamā aprīkojuma vienībās un arī konkrētās naudas summās – detalizētu informāciju mums sniedza Latvijas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments.
Tā vietā, lai paustu skaidru nosodošu nostāju mēģinājumiem privatizēt un komerciāliem mērķiem izmantot Raimonda Paula vārdu un Dziesmu svētku vārdu, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja, kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) sadarbībā ar šīs padomes locekli, izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi (“Jaunā vienotība”) padomes sēdē, atsaucoties uz Raimonda Paula labsajūtas sargāšanu, skubināja noklusināt sašutumu par tā dēvēto Ķiršu dziesmu svētku jeb lielkoncerta “Manai dzimtenei” organizētāju rīcību.
Nost ar ANO, tās vietā – Donalda Trampa Miera padome. Ar aptuveni tādu domu Pasaules ekonomikas forumā Davosā parakstīti dokumenti par jaunas starptautiskas organizācijas – Miera padomes – dibināšanu, kas izveidota atbilstoši Trampa ierosinātajam miera plānam Gazas joslā un teritorijas pārvaldībai pārejas periodā saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju.
Saeimas rīkotā konference “Brīvas un godīgas vēlēšanas: mūsdienu izaicinājumi”, visticamāk, būtu pagājusi visnotaļ nemanāmi, ja ne “Providus” pētnieces Ivetas Kažokas visai negaidītais aicinājums būt gataviem ātri un efektīvi sarīkot jaunas vēlēšanas, ja būs bijuši mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Nupat Davosā tika parakstīts ASV prezidenta Donalda Trampa iniciētās “Miera padomes” dibināšanas protokols. Šī “Miera padome” tiek veidota kā alternatīva līdzšinējai Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO), kura sevi ir izsmēlusi un kļuvusi par bezjēdzīgu, neko nelemjošu birokrātisko struktūru, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt lielam skaitam birokrātu vieglu un labi apmaksātu darbu Ņujorkā.
Pieci kara gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā nav apliecinājuši nevienu, kurš spējis publiski paredzēt līdzšinējo kara gaitu un rezultātus ne pēc zvaigznēm, ne ar kārtīm, ne no kafijas biezumiem.
Kas spēj iedvesmot mūziķi Kasparu Zemīti; vai taisnība, ka dāmas labāk izjūt mūziku nekā kungi, kā dzimst mūzika; kāda mūzika nāk pati un kādu mūziku pasūta; kas dziesmā rodas pirmais - vārdi vai mūzika; vai pareizi ir baudīt tikai priekus un neļaut vaļu skumjām – par šīm un citām tēmām projektu producentes un radoši mākslinieciskās personības Sondras Zaļupes saruna ar mūziķi Kasparu Zemīti.
Nedēļa Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Grenlandē ir bijusi diezgan auksta – kā tajos senajos laikos, kad ziemas bija kā ziemas. Lietuvā radušās bažas par iespējamiem plūdiem, ja aizsalušajā Neres upē tuvāk pavasarim radīsies ledus krāvumi. Igaunijā mīnus 20 grādos sāka bojāties nule kā iepirktie, Latvijā šaurās aprindās dievinātie, jaunie “Škoda” vilcieni. Igaunijas pasažieru pārvadātājam nācās daļu reisu aizstāt ar autobusiem – ar šim un citām tēmām “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas notikumu apskats.
Kopš Barikādēm pagājuši 35 gadi. Skarbi gadi, kas ar skalpeļa precizitāti laika koksnē iegriež notikumus. Sāpīgus, neticamus, pārsteidzošus. Esam liecinieki jaunām, nu jau nesalīdzināmi globālākām un asiņainākām barikādēm, kuras ceļ lielvaras. Kopā ar rakstnieku un žurnālistu Ēriku Hānbergu atceroties tos laikus, kurus aprakstījuši desmitiem žurnālistu, mēģināsim apjaust laiku un cilvēkus.
Kā iespējams mazināt birokrātiju, vai ir metodes birokrātijas mazināšanai un kādēļ tai ir tieksme vērsties plašumā; kā birokrātija rada augsni korupcijai un kurā brīdī korupcija kļūst acīm redzama – par šīm un citām tēmām saruna ar premjeres Evikas Siliņas izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītāju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes padomnieku Jāni Endziņu.
