Daļēji pamirušās miera sarunas starp ASV un Krieviju (protams, apejot Ukrainu) nu jau atkal atjaunojušās tajā pašā savādajā ritmā un nosacījumos. Krievija vēlas, lai Ukraina izformē pusi savas armijas, atdod Doneckas apgabala teritorijas, ko patlaban kontrolē Ukrainas armija. Tas vēl nav viss.
Represiju draudu dēļ Krieviju pametušo žurnālistu pētījums par pārtikas cenām Eiropā un ASV liecina, ka Latvijā cenas vienmēr var būt zemākas, taču par to atbilstības līmeni uz kopējā pasaules cenu fona nav iemesla satraukumam.
Degvielas cenu kari Igaunijā iepriecina autobraucējus, bet skumdina uzņēmumus, kuri karo. Latvijas Valka nonākusi Igaunijas mediju uzmanības lokā. Lietuvā kultūras darbinieki nerimstas protestēt, bet prezidents Gitans Nausēda aicina netaisīt traģēdiju robežas slēgšanas dēļ ar Baltkrieviju. Par šīm aktualitātēm “nra.lv” kaimiņvalstu mediju apskats.
Jaunais Ukrainas – Krievijas kara noregulējuma “28 punktu miera plāns” ir parādījies dienas kārtībā visai negaidīti un jau saņēmis pretrunīgus vērtējumus. Kā raksta “Financial Times”, ASV prezidents Donalds Tramps gribētu, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paraksta šo “miera” plānu līdz Pateicības dienai, kuru ASV svinēs 27. novembrī. Pēc tam to varētu parakstīt arī Putins, un karš līdz Ziemassvētkiem būtu beidzies. Brīnišķīga pasaciņa. Ne mazāk aizkustinoša kā slavenā Ziemassvētku filma ar Trampa piedalīšanos “Viens pats mājās”.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šoreiz savu sēdi noturēja biedrībā “Patvērums “Drošā māja””. Kaut gan vairāki šīs komisijas locekļi deva priekšroku citām svarīgām lietām, tomēr Jurģis Klotiņš (NA), Leila Rasima (PRO), Anna Rancāne (JV), Jānis Zariņš (JV) un Didzis Zemmers (ZZS) apmeklēja biedrību.
Francija imigrantus Lamanšā ķers ar tīkliem; somu “Nokia” iegulda naudu mākslīgā intelekta izmantošanā aizsardzībai; poļu amatpersonas satraucas, ka Kremļa propaganda sāk skalot tautai smadzenes – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības Memoranda padome (MP) šobrīd jūtas iedzīta strupceļā un vēl domā, kā rīkoties saistībā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu izvirzīšanu, publiski atzinis padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.
Vai Latvijai jāizjauc 1 520 mm platuma dzelzceļa sliežu ceļi, pa kuriem šā gada 10 mēnešos pārvadātie 7,63 miljoni tonnu kravu prasa Latvijas valstij piemaksāt 100 miljonus eiro valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšanai?
Vācijas valdošās koalīcijas pašreizējo krīzi izraisījusi šķelšanās valdošajā partijā - gados jaunāko Bundestāga deputātu dumpis pret valdības plāniem aizņemties 120 miljardus eiro, lai indeksētu pensijas atbilstoši inflācijai.
Caur pazīstamo politologu, Krievijas prezidenta administrācijas padomnieku, Ārlietu un aizsardzības politikas padomes vadītāju Sergeju Karaganovu Kremlis kārtējo reizi nodevis vēstījumu “pilsētai un pasaulei”. Tas ir, Eiropai un Trampam. Karaganovs sniedzis interviju Vācijas konservatīvas ievirzes interneta izdevumam “multipolar-magazin.de” un īsi pirms tam Itālijas lielākajam laikrakstam “Corriere della Sera”. Kādu vēstījumu Kremlis pasaulei cenšas nodot?
Nav zināms, ko tādu satriecošu un vēl nezināmu par ASV politisko eliti un prezidentu Donaldu Trampu var atklāt Epšteina failu publiskošana. Iespējams, ka neko. Taču pati tēma par mazgadīgu meiteņu pavešanu netiklībā ir toksiska ikvienam, kurš kaut vai garāmejot ir pieminēts šajos dokumentos. Līdz šim Tramps bija visiem spēkiem pretojies to atslepenošanai, taču tagad ir mainījis taktiku un pats mudina tos publiskot.
Sliktas ziņas transporta nozarei – Polija grasās celt maksu par ceļu lietošanu, Šveices siera industrijā krīze; Japānas premjeres rokassomiņa piesaista politikas komentētāju skatus, bet godīgs Francijas iedzīvotājs cieš no netaisnības – vēsta pasaules preses izdevumi.
Bēdīgi slavenā pedofila Džefrija Epstīna lieta ASV prezidentam Donaldam Trampam draud kļūt par to banāna mizu, uz kuras viņš var ne tikai paklupt, bet arī lauzt politisko kaklu. Pēdējo nedēļu laikā viņš ne pa jokam saplēsies ar savu kvēlāko atbalstītāju MAGA līderi, fanātisko Mārdžoriju Teilori Grīnu.
“Ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes,” ReTV publikācijā norādījis amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits, kuram bijusi gandrīz 30 gadu ilga pieredze kara inženierijā ASV militārajās misijās visā pasaulē. Jautājums par minēto sliežu likvidēšanu ir kā karsts kartupelis ikviena Latvijas satiksmes ministra azotē, jo spiediens no tiem, kuri nevēlas likvidēt šīs sliedes, ir tikpat spēcīgs kā no tiem, kuri vēlas tās likvidēt.
Igaunijas vēstniecība Berlīnē pagājušajā nedēļā atvēra biznesa centru. Tas Igaunijas uzņēmumiem būšot centrs pasākumiem, eksporta veicināšanai, biznesa saišu stiprināšanai, Igaunijas atpazīstamības palielināšanai, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Kādi faktori ietekmē un kādi neietekmē degvielas cenu Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS)? Vai biodegvielas obligātā piedeva ir vainīga pie augstas dīzeļa cenas? Vai taisnība, ka degviela maksās divus eiro litrā? Par šiem un citiem aktuāliem degvielas tirgus jautājumiem “nra.lv” saruna ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori Ievu Ligeri.
Ko novēlēsim savai mīļajai Latvijai dzimšanas dienā? Uz ko aicināsim cilvēkus? Kas mums ir vissvarīgākais šajā laikā, kas nav tik vienkāršs un tik gaišs, kā mums gribētos?
Sirsnīga saruna ar radošu personību, aktieri, augļkopi no Ugāles - Gati Gāgu par sajūtām izdzīvojot filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” stāstu.
Par sirdslietu - augļkopību, kas ar neatlaidīgu darbu un vairāk kā 20 gadu pieredzi, pārtapusi biznesā. Izaicinājumi nozarē un nākotnes redzējums laukos, “kur viss ir īsts”.
Nedēļa pasaulē ir bijusi trauksmainiem notikumiem bagāta. Ārkārtīgi saspīlētas attiecības ir ASV un Venecuēlai – var izcelties pamatīgs karš, bet Ukrainu tricina korupcijas skandāla sekas – par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” pasaules notikumu apskats.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes – barotnes varas partijām pietuvinātajiem vai tomēr garants labai uzņēmuma pārvaldībai; kādēļ nepietiek ar valdes atbildību, kāda jēga ir maksāt naudu par padomes locekļu uzturēšanu, ja valde tāpat likuma un īpašnieku priekšā atbild par uzņēmuma darbības rezultātiem – par šīm tēmām iztaujājām tautsaimniecības jomā lietpratīgus politiķus.
