Sākums

Pasaulē lielākajā drošības forumā – Minhenes konferencē – ES un ASV pārstāvji, klātesot vairāk nekā 1000 delegātiem no 120 valstīm un 65 valstu līderiem, apsprieda domstarpības un sarežģītus lēmumus saistībā ar Ukrainas konflikta noregulējumu. Šogad Minhenes drošības konference kļuva par vadošo valstu stratēģiskā kursa indikatoru, kamēr miera formulas meklējumi atlikti uz vēlāku laiku. Spriežot pēc politiķu paziņojumiem, Ukrainas konflikta ātrs atrisinājums joprojām nav sagaidāms, reālāks kļuvis konflikta turpinājuma scenārijs.

Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš jautāja Saeimas deputātiem par Latvijas turpmāko imigrācijas politiku, bet Saeimas uzaicinātais Finanšu nozares asociācijas vadītājs Uldis Cērps mācīja deputātus uz šādu jautājumu neatbildēt, jo valstij vajagot tikai naudu un nekādus cilvēkus.

Valsts kontroles (VK) starpziņojums “Vai pašvaldību elektroautobusu pasākums īstenots lietderīgi?” revīzijas “Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē” ietvaros izgaismojis vairākas būtiskas lietas.

2025. gada 11. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz “ar 2026. gada 1. janvāri likvidēt VARAM esošo Latvijas Nacionālo botānisko dārzu (LNBD), pievienojot to Dabas aizsardzības pārvaldei”. Likvidēt un pievienot. Kāda jēga šīm darbībām? Kāds no tām labums pašam LNDB, kas atrodas un joprojām atradīsies Salaspilī? “Neatkarīgā” mēģina noskaidrot šī valstiskā darījuma mērķus.

4. februārī aviokompānija “airBaltic” veica lidojumu no Dubaijas uz Rīgu. Parastā astoņu stundu lidojuma vietā ceļā tika pavadīta gandrīz diennakts. Pasažieri bija stresā un neziņā par to, kas notiek – viņus par norisēm vāji informēja; lidmašīna nolaidās Bukarestē, kur visiem bija jāpāriet uz citu lidmašīnu. Daudzi nokavēja darbu un citas lietas. Bet ir arī labā ziņa – tie pasažieri, kas pieteiksies un pareizi noformēs dokumentu, var cerēt uz diezgan pat labu kompensāciju – 600 eiro.

Ar dzimstības samazinājumu 2025. gadā par 9,7% pret 2024. gadu Latvija apsteidz Lietuvu, kur šis pats rādītājs ir mīnus 8,4%, un Igauniju, kas salīdzinājumā ar abām pārējām Baltijas valstīm var dižoties ar tikai mīnus 5,8%.

Stulbums vai valsts nodevība – sociālajos tīklos sašutuši Krievijas iedzīvotāji. Cenzūras iestāde “Roskomnadzor” ierobežo ziņapmaiņas lietotnes “Telegram” darbību un bloķē soctīklus.

Kāpēc nu jau bijušais Ogres mērs nemitīgi atrodas uzmanības centrā; kādēļ Ogres mēram tiek liegts slimot; kas notiek ar valsti, ja propaganda kļūst svarīgāka par patiesību; kāpēc valsts apmaksātie mediji Egilu Helmani atspoguļo kā nervozu, satrauktu politiķi; kādu iemeslu dēļ Helmanis brauc uz Ukrainu, nevis uz Olimpiādi; vai tautai var tikt nozagtas vēlēšanas; ar ko jāsāk, ja vēlies mainīt pasauli; kādēļ uzliekam liegumu savas tautas kultūrai; kā izskaidrot to, ka Pjotra Avena dāvātās klavieres Latvijas Radio joprojām izmanto un tās nekritizē – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar bijušo Ogres mēru Egilu Helmani.

Latviešu valodas skolotāja Annija Baumane māca cittautiešiem latviešu valodu. Protams, tiem, kuri vēlas iekļauties latviskajā vidē, cienot latviešu kultūru, vēsturi un valodu. Annija nodemonstrēja video ierakstu, kurā viena no viņas klientēm latviski aprakstīja foto, uz kura redzamas divas sievietes ar iepirkumu saiņiem. Protams, klientes stāstā bija kļūdas, bet varēja dzirdēt, ka viņa cenšas pati tās labot, atrodot īstos vārdus un īstās vārdu galotnes, lai vārdu vijums būtu skaidrs. “Viņa pie manis mācās jau trīs gadus,” teic Annija. Šīs nodarbes nav vieglas, bet Annija ir optimisma pilna: daudzi krievi ir ieinteresēti apgūt latviešu valodu.

Ierēdņi un citi interesenti piepildīja un pārpildīja Saeimas Budžeta komisijas sēžu zāli kā čaklas un medus kāras bitītes, lai nepalaistu garām savu daļu no tiem 5-6 un varbūt pat daudz vairāk miljardiem eiro, cik daudz valsts un pašvaldības gadā iztērē iepirkumiem.

24. februārī apritēs četri gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) turpina izmantot Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”, ko lieto uzņēmuma vadības un grāmatvedības vajadzībām.

Kādēļ Latvijas politiķiem pietrūkst spējas un prasmes strādāt vienotā komandā; kurš no politikas straumes aizlidos kā kaija debesīs, kurš pakāpies uz citu pleciem; vai jāmaina politiskā sistēma; kuriem politiķiem bailes dalīties ar idejām; vai patiesi mums politikā trūkst līderu; kādēļ politiķi baidās pieņemt lēmumus un kur novedīs politiķu mazdūšība; kādēļ politiķiem jāprot savas ieceres un darbus izskaidrot – politologa Filipa Rajevska saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.

Šī gada janvāra valsts budžeta izpildes rādītāji liecina, ka kopējie valsts ieņēmumi pieauguši par 4,04%. Digitālajā laikmetā šis ciparu salikums var izskatīties samērā draudīgs, bet pieņemsim, ka tā ir tikai nejauša sakritība. Faktiskajos skaitļos ieņēmumu pieaugums ir visai pieklājīgs. No 1,262 miljardiem eiro 2025. gada janvārī līdz 1,313 miljardiem eiro šogad jeb pieaugums par 51 miljonu eiro.

Ietekmīgais britu nedēļas izdevums “The Economist” caurlūkojis un analizējis datus par preses brīvību un korupciju 180 valstīs pēdējo 80 gadu laikā. Latvija pieminēta ļoti neglaimojoši.

Kas ir skaistuma noslēpums pēc cīņas ar smagu slimību; kādiem atsaites punkti jāpārvar ārstējoties ar smagām terapijām; kādēļ cilvēka smadzenēm piemīt īpašība aizmirst smagās nepatīkamās lietas; vai dzīve pirms slimības un pēc tās ir divas dažādas dzīves; kādēļ ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī un vai patiesi ķermenis pasaka priekšā kā pareizāk dzīvot; vai viegli būt laipnam pret sevi - par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar projektu producenti, radošo personību Sondru Zaļupi.

Ar izrādi “Apbrīnas ieleja” Latvijā atgriežas no Atmodas laikā izdotās “Mazas grāmatas par lielu atmiņu” zināmais sižets, kas papildināts ar dažiem Tuvo Austrumu literatūrā izlolotiem pavērsieniem.

Skandāls, kurš izcēlās pēc tam, kad pašreiz Itālijā notiekošajās ziemas olimpiskajās spēlēs Ukrainas sportistam Vladislavam Heraskevičam neļāva piedalīties skeletona sacensībās ar ķiveri, uz kuras attēloti karā bojā gājušie ukraiņu sportisti, kārtējo reizi izraisīja diskusijas par sporta vietu pasaulē. Par sporta saistību ar politiku, naudu, morāli, ētiku un cilvēces patieso, nevis iedomāto humānismu. Proti, par liekulību, divkosību un morāles standartiem.

Šobrīd notiek izmeklēšana kriminālprocesā par vardarbību pret divkārtējo Latvijas čempioni Sofju Stepčenko.

Redakcijā pie mums vērsušās daudzas privātpersonas un uzņēmēji. Saņemti elektrības rēķini par janvāri. Rēķina summas dubultojušās, citam par trīskāršojušās. Kādēļ tā, kā risināt problēmu?

Latvijā to tik spilgti neredz, bet Igaunijā ir pamanīts: 140 gadu laikā Baltijas jūras līmenis nav bijis tik zems kā pašlaik – 67,4 centimetrus zem parastās normas. To radījis anticiklons un neliels, bet gana pietiekams vējš no austrumiem, kas aiznesis milzīgas ūdens masas – aptuveni 275 kubikkilometrus – rietumu virzienā un caur Ērezundu uz Ziemeļjūru.

Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe, Imants Ziedonis, Jānis Peters, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, tagad arī Alvis Hermanis startē uz Latvijas Parlamentu ticībā un apņēmībā izaugsmes un labklājības virzienā pagriezt valsts vadības stūres ratu. Kādi būs Alvja Hermaņa pirmie soļi uz politikas skatuves, rīcība, lēmumi, ko sagaidīsim no viņa veidotās un vadītās partijas, kādi būs šie cilvēki, kuri veidos partiju un kā tie tiks piesaistīti – saruna ar partijai “Mēs mainām noteikumus” valdes priekšsēdētāju Alvi Hermani.

Polijas iekšpolitiskās kaislības ir novedušas pie tā, ka ir stipri sabremzējusies kriptovalūtas nozari regulējošu normatīvo aktu pieņemšana, un šajā jomā strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem rodas problēmas prognozēt sava biznesa nākotni Polijā. Izdevība Latvijai! Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jau paguvis Polijas uzņēmējiem nodot vēstījumu: “Nāciet pie mums!”