Sākums

Piecus gadus pēc "Brexit" vairākums britu vēlas atgriezties Eiropas Savienībā (ES). Šķiršanās no ES tiek publiski atzīta par neveiksmi, taču patlaban pie varas esošie politiķi pat nedomā par jaunu referendumu, un sociologi brīdina, ka jautājums ir slēgts uz nākamajiem desmit gadiem, vēsta Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC savā interneta portālā "bbc.com".

Lietuvā iepriekšējā sasaukuma Seima deputātu grupa bija ierosinājusi no šā gada sākuma uz pusi palielināt apbedīšanas pabalsta apmēru. Neskatoties uz inflāciju, pabalsts kopš 2011. gada ir pieaudzis tikai par 128 eiro. Lietuvas valdība ķērusies klāt šī jautājuma risināšanai. Tā piekrīt palielināt pabalstu, taču ne tādā apmērā, kā to pieprasa Seima deputāti, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".

Kāpēc ļoti atšķiras ministru un ierēdņu algas par janvāri; kurš tad īsti izlēma, ar kādiem privātiem specreisiem jālido Krišjānim Kariņam; par valdības “restartu” un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.

Par notiekošajām vētrām pasaules politikā “nra.lv” saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

Pēc Valsts kontroles (VK) paziņojuma par lielas naudas tērēšanu Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) bez pamatojuma Saeimas komisijas apmierinājās ar fonda jaunās vadītājas Ineses Kalvānes solījumu rūpīgāk darīt visu to pašu, kas līdz šim darīts.

Aviobumbu, raķešu un dronu uzlidojuma laikā doties uz iecirkni, saņemt apjomīgu “tapešu rulli” ar partijām un kandidātiem, aizpildīt, rūpīgi ieslidināt urnā un pēc tam cerēt, ka promejot ienaidnieka raķete nesagraus iecirkni un vēlētāju kopā ar visu urnu — apmēram tā izskatītos vēlēšanas Ukrainā, ja tām būtu jānotiek tagad. Taču ienaidnieka raķetes nav vienīgais iemesls, kādēļ Ukrainā nenotiek vēlēšanas.

Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes otrdien preses konferencē izteiktā frāze, ka Krievija faktiski ir zaudējusi karu Ukrainā, politiski aktīvajā sabiedrībā izsauca zināmu neizpratni. Kā tad izpaužas šis zaudējums? Vai tā, ka Krievijas tā dēvētais ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sēž pie viena galda ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio un apspriež Putina un Trampa gaidāmo tikšanos? Var, protams, diskutēt par kontekstu un atrunāties: Putins taču gribēja trīs dienu karu, bet pagājuši jau trīs gadi un viņa mērķi joprojām nav sasniegti.

“Viņš nemācēja ne vārda pateikt angliski, par latviešu valodu vispār nerunāsim. Kaut ko īdēja nesaprotamā mēlē,” savus piedzīvojumus komunikācijā ar ēdienu piegādātāju klāstīja mūsu lasītājs, kurš lūdza palikt vārdā neminēts. Nav saprotams, kāpēc ēdienus joprojām izvadā kaut kādi neidentificējami indivīdi. Jau konstatēti 43 voltisti/boltisti, kuri ir ieradušies no dienvidiem un mūsu valstī atrodas nelegāli. Un cik vēl ir tādu, kuri pagaidām “nav konstatēti”? Diemžēl Rīga un tās apkārtne paliek arvien “melnāka”. Par to, kādēļ tā notiek, vaicājām Valsts robežsardzei.

Par vienu aizvadīto un vienu iesākušos gadu stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiga Šmite-Roķe, atzīmējot savu pirmo darba gadu šajā amatā.

Akciju cenas Eiropā pirmdien pieauga līdz rekordaugstam līmenim. To radīja aizsardzības un ieroču ražošanas uzņēmumu akciju cenu kāpums, un tā bija reakcija uz Eiropas līderu samitu Parīzē un ASV aicinājumiem palielināt aizsardzības izdevumus, ziņo Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Aizvadītā nedēļa pagāja ārpolitikas zīmē. Iekšpolitiskās kaislības uz mirkli norima, lai tagad, kad visi aktīvie spēlētāji atkal ir mājās vienkopus, tās atsāktos ar jaunu sparu. Pirmdienas vakarā pēc visai aktīvām politiskā procesa dalībnieku diskusijām partiju birojos un koalīcijas sēdē valdības vadītāja Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, ka tikšot veikts valdības restarts.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio, nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs otrdien tikās ar Krievijas amatpersonām, lai apspriestu iespējamo uguns pārtraukšanu Ukrainā un “turpmākās sadarbības jautājumus”. Lai ko tas arī nozīmētu, skaidrs ir viens: Krievijas diktators Putins, pateicoties ASV prezidenta Trampa laipnībai, vairs nav nekāds kara noziedznieks, bet gan “miera sarunu” subjekts. Kā vērtēt šo situāciju? Par to saruna ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri (1999–2003, 2010–2017), ģenerāli Raimondu Graubi.

Jaundzimušo skaita sarukumam Latvijā no 1 096 aizpagājušā gada decembrī līdz 921 pagājušā gada decembrī gan simboliska, gan arī praktiska nozīme, jo nepārprotami liek jau šodien lietišķi gatavoties Latvijas valsts likvidācijai pēc pāris desmitiem gadu.

Kopš skaļi izreklamētās “dronu koalīcijas” darbības uzsākšanas pērnā gada februārī saražoti nieka 5200 droni, bet Ukraina pērn paguva saražot 1,6 miljonus dronu.

Aizvadīto nedēļu daudzi apskatnieki jau nodēvējuši par vēsturisku. Šis ir tas retais gadījums, kad, manuprāt, nekas nav pārspīlēts. To, ka pasaulē ir sākusies jauna politiskā kārtība, noliegs retais – neatkarīgi no paša pozīcijas. Vieni šo jauno kārtību uztver ar sajūsmu – beidzot sāksies ilgi gaidītās pārmaiņas, kamēr citi ar bažām. Neesam tik stipri, lai bez būtiskiem zaudējumiem pārciestu vētru.

2025. gada februāra sākums saistībā ar konfrontāciju starp Rietumiem un Putina Krieviju paliks atmiņā ar virkni Maskavas amatpersonu paziņojumu par tiešas militāras sadursmes riskiem starp Krievijas bruņotajiem spēkiem un NATO vai nu Baltijā, vai Arktikā. Igaunijas medijs "rus.postimees.ee" jautāja Krievijas Federācijas iekšpolitikas ekspertiem, ko nozīmē šie izteicieni.

Valsts kontrole publicējusi ļoti kritisku vērtējumu par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbošanos gados, kad to vadīja Zaiga Pūce.

Valdības nama aizkulisēs jau kādu laiku runā par valdības ministru maiņu. Bet tā nav gluži tehniska lieta: ja neprasmīgi paraus aiz vienas dzītiņas, var izirt viss adījums. Proti, var sagāzties visa valdība. Vai to vēlas kāds no koalīcijas dalībniekiem? Noteikti nevēlas. Bet reizēm daudz kas notiek pretēji karstām vēlmēm. Par to – saruna ar politologu Filipu Rajevski.

Sabiedrisko mediju ombuds publiskojis savu atzinumu par sabiedrībā skandālu raisījušo LTV demonstrēto filmu “Zaļā robeža”. Ombuds atgādina, ka nelikumīgo migrantu neielaišana Latvijā ir apsveicama lieta.

Saskaņā ar jaunajiem likuma grozījumiem tagad ir publiski pieejamas ziņas par to, cik lielas algas janvārī saņēmuši augstākie lēmumu pieņēmēji valstī. Ir diezgan interesanti! Ministru prezidente saņēmusi mazāk nekā vairāki ministri; Valsts kancelejas direktors – mazāk nekā viņa vietnieki; par miljonus vērtiem iepirkumiem atbildīgi eksperti – tikpat, cik kāds celtnieks vai šoferis.

Eiropas Savienībā atkal izteikts priekšlikums aizliegt malkas krāsnis, bet pret to iebilda Čehija un citas Austrumeiropas valstis. Latvijas ieskatā arī pēc 2030. gada ir jābūt iespējai turpināt enerģijas ražošanai izmantot ilgtspējīgi iegūtu meža biomasu (jo īpaši individuālajā (mājsaimniecību) apkurē).

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē iespējamos noziegumus, kuros cietušā lomā visticamāk “airBaltic”, saistībā ar pēdējā mēneša laikā “nra.lv” publiski izskanējušajām ziņām, divdesmit publikācijām un ierakstiem interneta portālos un sociālās saziņas vietnēs, kur pieminēta lidsabiedrība “airBaltic” un tās vadība. Šāda informācija nonākusi “nra.lv” rīcībā, no kā secināms, ka “airBaltic” amatpersonas vērsušās Valsts policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu un izmeklēt noziedzīgos nodarījumus. Zīmīgi, ka no Valsts policijas puses netiek veikta resoriskā pārbaude par iespējamu pārkāpumu, bet ir jau lemts par kriminālprocesa uzsākšanu un “nra.lv” jau acīmredzami iezīmējies kā viens no iespējamajiem iespējamo noziegumu veicējiem.