Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa norāda, ka patlaban neesot konkrētu priekšlikumu par iespējamu ministriju apvienošanu. Šādu ideju iepriekš bija piedāvājis Arvils Ašeradens (JV).
Pagājušās nedēļas nogalē Ženēvā ASV un Ķīna vienojās par pagaidu izlīgumu prezidenta Donalda Trampa uzsāktajā tirdzniecības karā. 12. maijā tika publicēts kopīgs paziņojums par abpusēju tirdzniecības tarifu pazeminājumu 115% apmērā, kas būs spēkā 90 dienas un sāks darboties 14. maijā. Ķīna ievedmuitas tarifu likmes ASV precēm pazeminās no 125% līdz 10%, ASV tarifus preču importam no Ķīnas – no 145% līdz 30%. Ķīnai piemērota 10% bāzes un papildus 20% likme – kompensācijai par ASV ievestā sintētiskā opioīda fentanila epidēmijas radītiem zaudējumiem.
Vatikāns mēdz piedalīties pasaulē sāpīgu jautājumu risināšanā, nevairīdamies no aktīvās diplomātijas. Vai jaunievēlētais pāvests Leons XIV būs dedzīgs cīnītājs diplomātisko kauju laukos, un kur vērsīsies viņa skats karu un konfliktu krustugunīs? Skaidrojām, kā jaunā pāvesta pirmos soļus vērtē mūsu Baznīcas vīri.
Vēl vakar rakstīju par to, ka šobrīd Latvijas politiskajā vidē modes tēma ir “valsts pārvaldes izdevumu samazināšana”, bet šodien jau jauns modes kliedziens: ministriju apvienošana.
"Mežvidi" ir jaunākā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētava. Par stādu un sēklu ražošanu šajā kokaudzētavā "Neatkarīgajai" pastāstīja divas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē izglītību ieguvušas meža inženieres – "LVM Sēklas un stādi" ražošanas izpilddirektore Ilva Ivanova un kokaudzētavas "Mežvidi" vadītāja Marta Soma.
Reizēm var vien izbrīnā atplest muti un ilgi to neaizvērt, redzot un dzirdot kādu publisku aplamību, kas skar ne tikai vienu vai dažus cilvēkus, bet pat veselu tautu. Tā šoreiz notiek ar Misiņa bibliotēku, ko daži kultūrdarboņi taisās “iepludināt”, izšķīdināt Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas Speciālo krājumu nodaļā, nepaturot, faktiski izmetot mēslainē Jāņa Misiņa – slavenās, unikālās bibliotēkas dibinātāja un veidotāja – vārdu. Ko par to domā LU profesore Janīna Kursīte-Pakule un Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze?
Kravu zudums Latvijas ostās atbrīvo ostu zemi privatizācijai un saglabā labi atalgotus amatus ostu pārvaldē, par kuras kārtējo pārtaisīšanu valdībā pārstāvētās partijas nav spējušas vienoties.
Valdības augstajos modes namos dizainēts jauns politisko svārku piegriezums: vēl vakar visu nēsātās “birokrātijas samazināšanas” vietā šodien jau mugurā tiek vilkts jaunākais modes kliedziens – “valsts pārvaldes izdevumu samazināšana”.
Saeimas deputāts Raimonds Čudars (JV) atklāj, ka šobrīd Budžeta un finanšu komisijā tiek diskutēts par iespējamiem grozījumiem akcīzes likumā, kas paredzētu lielāku pieejamās degvielas apjomu zemniekiem.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) allaž izsaucis neizpratni un jautājumus, uz kuriem grūti sagaidīt atbildes. Daždesmit miljonu “smagais” fonda budžets, kas pildās no mūsu nodokļu maciņa, tiek izdalīts nereti visai īpatnējiem naudas gribētājiem. SIF ietilpstošais Mediju atbalsta fonds (MAF), par kura publiski deklarēto nolūku cēlumu šaubu nav un nevar būt, tomēr atstāj neatbildētus jautājumus. Vienu no tādiem pamanījis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, savukārt komentāru sniedza politologs Filips Rajevskis.
Viena no “Radio Brīvība” un vietnes www.currenttime.tv veidotā materiāla varonēm ir dzimusi un visu savu dzīvi nodzīvojusi Mariupolē, kas jau trīs gadus ir okupēta un atrodas Krievijas pakļautībā. Viņa bija lieciniece pirmajai pilsētas okupācijai, ko veica Krievijas hibrīdspēki 2014. gadā. Pēc tam, pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā 2022. gadā, viņa izdzīvoja 86 dienas intensīvās cīņās pilsētā – bez ēdiena, bez ūdens, bez saziņas, bez gaismas un siltuma.
Notikumi ap Ukrainas kara “miera sarunām” iegūst arvien kinematogrāfiskāku raksturu. Tas viegli izskaidrojams, jo galvenās darbojošās personas – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Putins – ir politiķi ar tendenci uz teatrāliem efektiem.
Uz Saeimas Budžeta komisijas sēdi kuplā skaitā sanākušie pensiju otrā līmeņa fondu pārvaldnieki apliecināja, ka ir mieru saņemt mazāku atlīdzību par fondu pārvaldīšanu, ja vien tas palīdzētu saglabāt fondus tagadējā veidā.
Maija sākumā trīs dienu garumā Krievijas prokremliskajos un opozīcijas plašsaziņas līdzekļos izvērsās vērienīga mediju kampaņa saistībā ar iespējamo varas maiņu Čečenijā pēc Ramzana Kadirova paziņojumiem par viņa valdīšanas beigām, par ko rakstīja arī Latvijas mediji.
Pagājušajā nedēļā Saeima ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam līdzšinējo pildīšanu premjeres un finanšu ministra partija “Jaunā vienotība” deleģēja savas frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Raimondu Čudaru pateikt, ka “tuvākajos gados būs jāmeklē risinājumi, kā kompensēt zemākas iekšzemes kopprodukta izaugsmes radīto nodokļu plūsmas samazinājumu".
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Kultūršoks”, ko sabiedriskais medijs “palaida gaisā” tieši 9. maijā – tā dēvētajā “uzvaras dienā”, tika apgalvots, ka “Ogres muzejs, iespējams, pārkāpis Ženēvas konvenciju, izstādot kritušā Krievijas karavīra uniformu”. Šis apgalvojums izsauca viedokļu vētru tīmeklī. Sižeta autore Anete Ašmane-Vilsone kā galveno pretargumentu krievu karavīra formastērpa parādīšanai minēja ētiskus aspektus, kas saistījās ar jautājumu: kādā veidā iegūts šis formastērps? Situāciju skaidro zvērināti advokāti Saulvedis Vārpiņš un Mārtiņš Kvēps, kā arī vēsturnieks Juris Ciganovs.
Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā būs jau otrās, kurās vietējie “saimnieki” tiks ievēlēti pēc 2021. gadā īstenotās pašvaldību reformas. Laiks izvērtēt šīs reformas rezultātus.
Lasot pasaules preses ziņas par jēlnaftas cenu samazināšanos biržās, autobraucējam Latvijā gribas iesaukties – kāpēc benzīns un dīzelis degvielas uzpildes stacijā tāpat nekļūst ievērojami lētāks? Un vispār, kas notiek pasaules, Eiropas, Baltijas un Latvijas degvielas tirgū – par ko maksājam, vai nepārmaksājam, un vai var droši liet savā bākā jebkuras kompānijas degvielu?
Saruna ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu: par domāšanas un instinktu iestigšanu padomju laikā; par to, vai ar Krieviju var kaut ko sarunāt; par to, ka dažādu iemeslu dēļ par deportācijām un okupāciju daudzi latvieši uzzināja tikai Atmodas gados; par to, kāda bija inteliģences loma pirmsatmodas gados; par to, kāpēc krievi svin karu.
Igaunijas valdība ir apstiprinājusi pirmo Efektivitātes un ekonomiskās izaugsmes padomes priekšlikumu kopumu, kas galvenokārt attiecas uz darba vietas prasību samazināšanu, alkohola reģistra likvidēšanu un mājokļu kredītu refinansēšanas vienkāršošanu, informē Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas portāls EER.
