Politika

“Apvienotā saraksta” (AS) politiķu ķešā ir pagaidām neizpaužama informācija, kura viņiem ļauj uzstājīgi iebilst pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atjaunošanu amatā – tā sarunā ar “Neatkarīgo” saka AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Neviena no Saeimas frakcijām nepauž klaju atbalstu pašreizējā Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita atkārtotai prezidentūrai, konstatē “Neatkarīgā”, aptaujājot Saeimas frakciju deputātus. Tas nozīmē, ka gan pašam E. Levitam, gan viņa plašajam padomnieku korpusam un tā komandierei Sarmītei Ēlertei būs krietni jāpasvīst, pārliecinot politiķus par pašreizējā valsts galvas neaizstājamību amatā.

Kopš VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanas no amata par iespējamiem pārkāpumiem ir pagājis krietns laiciņš. Visus šos mēnešus Jaunzemes kundze bija izvairīga komunikācijā. Nedroša par savu nākotni, lai aktīvi un publiski komentētu situāciju, to skaidrotu nodokļu maksātājiem un uzņemtos atbildību par kritušo aizdomu ēnu uz viņas reputāciju. Klusītēm, pacietīgi un gudri ir sagaidīts brīdis, kad nevēlamais finanšu ministrs ir nozudis un pēc vēlēšanām apsolītais jaunais ministrs atrotītām piedurknēm ir ķēries pie darba.

“Jaunās Vienotības” (JV) politiķi turpina aktīvi aģitēt koalīcijas partnerus par nepieciešamību kotēt biržā daļu no valsts kapitālsabiedrību akcijām, savukārt Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” (AS) uz “kariņistu” centieniem raugās ar bažām.

Ja Saeimas vairākuma “balsošanas mašīna”, pretēji atbildīgās komisijas lemtajam, šodienas sēdē tomēr skatīs grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, opozīcijai vismaz teorētiski ir vairākas iespējas šo situāciju apstrīdēt.

Valdības veidošana, kas sākotnēji šķita ne pārāk ilga laika jautājums, sāk ievilkties, un šīs potenciālās valdības spējas saskanīgi darboties kļūst arvien apšaubāmākas. Ko darīt?

“Vecos, kuri ir sastrādājuši visus šos mēslus, vajadzētu nedaudz pastumt nost! Tā teikt, pastāvēt pie ratiem, mēs jaunie spēki jums parādīsim, kā vajag saimniekot. Un tas teorētiski ir iespējams. 40 jaunie un 13 vecie deputāti! Kopā 53 – tas ir LPV, Zemnieku savienība, Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), alternatīvu koalīcijas modeli sarunā ar Neatkarīgo iezīmē kādreizējais premjers un satiksmes ministrs, tagad Saeimas deputāts Vilis Krištopans.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks Neatkarīgajai apstiprināja, ka Polijai trāpījušas divas krievu raidītās raķetes. Raķetes nokritušas netālu no Ļubļinas pilsētas. Divi cilvēki gājuši bojā. „Ja Polija rosinās iedarbināt NATO līguma 4. pantu, mums kā valstij to vajadzēs atbalstīt,” viņš teica.

Krišjānis Kariņš vīsta mazās dūrītes un piedraud visai sabiedrībai, ka viņa otrā valdība varētu izjukt vēl pat neizveidota, bet “Apvienotais saraksts” (AS) šoreiz parāda raksturu un nepakļaujas šādam rupjam spiedienam – apmēram tāds ir “Jaunās Vienotības” un  AS vakardienas sarunu sausais atlikums.

Triju politisko spēku vakar parakstītais memorands neapšaubāmi ir plats solis virzienā, lai pirmo 14. Saeimas apstiprināto valdību vadītu “Jaunās Vienotības” izvirzītais premjers Krišjānis Kariņš. Tomēr politiķu līdzšinējo konsultāciju gaita un tajās dominējošie jautājumi joprojām rada pamatu nelielām šaubām par pozitīvu gala iznākumu – atsevišķu pretrunu saasināšanās pēdējā brīdī pirms parlamenta balsojuma ir visnotaļ iespējama.

Šķietami smagās un pretrunām pārpilnās valdības veidošanas sarunas vakar sasniedza būtisku starpfinišu. Piekrišanu parakstīt Krišjāņa Kariņa jaunievedumu Latvijas politikā – iespējamo koalīcijas partneru sadarbības memorandu – deva līdz šim dumpinieciski noskaņotais “Apvienotais saraksts” (AS).

Pirmdien turpinājās “Jaunās Vienotības” un “Apvienotā saraksta” diskusijas par jaunās Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidošanu. Šis jautājums palicis vienīgais, par ko politiskie spēki joprojām nav vienojušies, lai vismaz sarunu līmenī “iepūstu dvašu” Kariņa otrajai valdībai. Pretēji gaidītajam, AS, vismaz publiski, neko neatklāja no sava redzējuma par alternatīviem jomas pārvaldības modeļiem, lai gan pagājušās nedēļas nogalē tāds tika solīts. Tā ka pagaidām vienīgais jaunums sarunu kontekstā, kas šķiet ievērības cienīgs, ir Krišjāņa Kariņa atklāsme par “briestošo kompromisa garu”, lai ko arī tas nenozīmētu.

Tūļīgā un brīžam gluži vai absurdā teātra tradīcijās ietvertā jaunās valdības veidošana nedēļas vidū ieguva strauju dinamiku. Līdz tam ieņemot ņerkstošu “Progresīvo” fanu pulciņa lomu, “Jaunā Vienotība” pēkšņi uzņēma pavisam citu dziesmu – precīzāk, to uzņēma tās līderis, pagaidām vēl premjers Krišjānis Kariņš. Pēc kārtējā sarunu raunda ar potenciālajiem partneriem Kariņš ar akmenscietu seju un bez jebkādas ierastā mīlīgā smaida atblāzmas strikti novilka “sarkanās līnijas”, bez kuru ievērošanas, Kariņa vārdiem runājot, “šīs valdības nebūs”.

Konservatīvās Moderātu partijas līderis Ulfs Kristešsons vakar apstiprināts Zviedrijas premjera amatā, šo lēmumu atbalstot 176, bet pret balsojot 173 deputātiem. Mazākuma koalīciju moderāti veidos ar labēji centriskajiem kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem, taču tā sadarbosies ar oficiāli ārpus koalīcijas palikušo partiju Zviedrijas demokrāti – galēji labēju politisko spēku, ar kuru vēl pirms četriem gadiem nebija gatava sadarboties neviena no nozīmīgākajām partijām. Opozīcijā palikušie sociāldemokrāti bažījas, ka Zviedrijas demokrātiem, kuri 11. septembra vēlēšanās saņēma 20,5% vēlētāju atbalstu, būšot pārāk liela ietekme uz valdības lēmumiem.

“Apvienotā saraksta” izveidošanas iniciators Uldis Pīlēns pēc amata valdībā it kā netiecas un vēlas uzņemties krīzes centra izveidi un tā iedzīvināšanu. Taču Krišjānis Kariņš, kas uzņēmies jaunās valdības veidošanu vēl pirms koalīcijas izveides, skaidri norādījis – ja valdību vadīs viņš, personām, kas nav ne ministri, ne Saeimas deputāti, teikšanas viņa Ministru kabinetā nebūs.

Uzsākot darbu, 13. Saeima krasi palielināja politisko partiju finansējumu no valsts budžeta. Tas tika darīts, lai it kā attālinātu partijas no turīgiem ļaudīm, kas ar saviem ziedojumiem ietekmēja partiju darbību. Beidzot savu darbu, šī Saeima, līdzīgu motīvu vadīta, savā pēdējā pilnvērtīgajā darba sēdē pieņēma interešu pārstāvniecības atklātības jeb tā dēvēto lobēšanas likumu, kuram teorijā vajadzētu nodrošināt, ka visiem ir skaidrs, kādu personu intereses cenšas virzīt politiķi. Tiesa, ne visi ir optimistiski par šī likuma lietderību.

Šonedēļ “Progresīvo” līderi iecerējuši pārliecināt “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību, ka organizāciju ideoloģiskās atšķirības nav tik lielas, lai partijas nevarētu sastrādāties vienā valdībā. Izredzes, ka šīm sarunām būs “Progresīvajiem” pozitīvs rezultāts, ir ārkārtīgi zems, kas nozīmē, ka “Jaunās Vienotības” Krišjānim Kariņam būs vai nu jāsamierinās ar triju partiju valdību, vai jānodod nākamā Ministru kabineta veidošana cita politiskā spēka rokās.

14. Saeimā daudziem par pārsteigumu neievēlētās “Saskaņas” līderi bieži norādījuši, ka organizācija esot kā tilts, kas savieno mūsu divkopienu sabiedrību, zināmā mērā arī garantējot mieru starp kopienām. Nu “Saskaņu” Saeimā aizstājusi retorikā daudz agresīvākā “Stabilitātei!”, un tas radījis tēzi, ka parlamenta darbs un sabiedrība kopumā ar šo rokādi ir zaudējusi. Tiesa, šai tēzei ir arī pretinieki.

Lai arī Latvija skaidri deklarē savu piederību demokrātisko valstu blokam, laiku pa laikam izskan šaubas par demokrātisko principu sakņojuma dziļumu mūsu sabiedriskajā apziņā. Rodas jautājums par to, cik patiess un visaptverošs ir Latvijas sabiedrības atbalsts demokrātiskajām vērtībām.

Lielā steigā pirmajā lasījumā pieņemtais, Saeimas Juridiskā biroja asi kritizētais Valsts aizsardzības dienesta likums un to pavadošo likumu pakete, visticamāk, šajā Saeimā galīgajā lasījumā netiks apstiprināti. Ieceres virzība piebremzēta ne tikai juristu iebildumu, bet arī nākamās koalīcijas veidošanas sarunu dēļ. Idejas autors gan vēl cer pārliecināt aizejošo koalīciju, ka šis darbs jāpaveic vēl šim Saeimas sasaukumam, un viņam tajā būs sabiedrotie.

Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan lielāko balsu skaitu 14. Saeimas vēlēšanās ieguvušās “Jaunās Vienotības” līderis un kandidāts premjerministra amatam Krišjānis Kariņš devuši skaidrus mājienus, ka nākamās valdības stabilitātes vārdā valdošajā koalīcijā vajadzētu iesaistīt arī “Progresīvos”. Tam piekrīt arī paši “Progresīvie”, taču partnerības formāts, kādu tiem varētu piedāvāt, var izrādīties ne pārāk vilinošs.

Saeimas vēlēšanu rezultāti iniciatīvu nākamās valdības veidošanai, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, nepārprotami nodevuši “Jaunās Vienotības” rokās, kas neminstinoties to apņēmusies izmantot. Turklāt nožēlojamais “Attīstībai/Par!” sniegums līdzšinējās valdības vadītājiem sniedz nepārvērtējamu iespēju spēlēt no pārsvara pozīcijām.