Valdis Dombrovskis (JV), Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, būtu gatavs turpināt darbu arī nākamajā Eiropas Komisijas sastāvā, ja šāda iespēja būtu, to viņš apliecināja intervijā Latvijas Televīzijā. Savukārt Krišjānis Kariņš (JV) intervijā aģentūrai “Politico” vēstīja, ka viņš “nejūtas īpaši noguris” un viņa interese ir turpināt nodarboties ar politiku. Viņa skatiens nešaubīgi ir vērsts uz eirokomisāra amatu. Konkurenti!
Pēc panākumiem pilnā darba cēliena pēdējo četru (nu jau gandrīz piecu) gadu laikā mūsu Krišjānis Kariņš ir atvēzējies kļūt par eirokomisāru, jo Eiropā darāmā, izrādās, ir daudz: ir ekonomikas jautājumi, ES atjaunošanas un noturības mehānisma plāns, ir atbalsts Ukrainai utt.
Nevar iebilst, darba tiešām daudz, un spožiem veiksmes stāstiem apvītais ekspremjers varēs doties celt Eiropu (ne tikai Latviju vien), ja topošā valdība būs gatava viņu turp virzīt. Komisāra amata kandidātu piesaka MK vadītājs, un veiksmīgas apstiprināšanas gadījumā premjere Evika Siliņa (JV) varēs virzīt savu labdari uz vienu no svarīgākajām Eiropas institūcijām, kur amatalga ir ap 25 000 eiro mēnesī.
Sarunā ar “Neatkarīgo” Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) pieļāva iespēju, ka starp Kariņu, kurš pirms četriem gadiem uzsāka vadīt Latvijas valdību (pirms tam kopš 2009. gada viņš bija eiroparlamentārietis), un citiem partijas biedriem bijusi noruna: pēc pilnvaru beigām viņš varēs kļūt par eirokomisāru.
Bet ir skaidrs, ka šobrīd Dombrovskim, kurš arī grasās pretendēt uz eirokomisāra amatu (trešajā termiņā), amats ir liels un svarīgs, jo viņa portfelis ir smags. “Kariņš neko tādu nedabūs,” paredz Zīle, “cita lieta - kāds būs Eiroparlamenta sastāvs pēc jūnija vēlēšanām. Dombrovskis var dabūt sev augsto amatu trešo reizi. Bet viņš var arī nedabūt. Visticamāk, Dombrovska portfelis būs krietni labāks nekā Kariņam - ja viņam kāds to vispār piedāvās.”
Valstij virzot kādu savu kandidātu uz komisāra amatu, jāņem vērā arī socioloģiskās aptaujas, un te nu rodas jautājums: kurš no pretendentiem ir populārāks? Kurš no viņiem pacels EP deputāta kandidātu sarakstu uz augšu, kurš - novilks uz leju? “Dombrovskis “Jaunās vienotības” elektorātā ir krietni populārāks par Kariņu,” apgalvo Zīle.
Savukārt interneta portāls “politico.eu”, šķiet, ar ironiju raksta, ka ekspremjeram Kariņam piemīt īpašības, kas viņu padara par “starptautisku” politiķi: viņš dzimis ASV Delavēras štatā, angļu valodā runā ar amerikāņu akcentu, un viņa atbalstītāji uzskata viņu par dabisku izvēli augsta profila darbam. Nešaubīgi: ja pašķība latviešu valoda ar amerikānisku akcentu ir arguments, lai ieliktu kādu personu augstā, valstiskā amatā, mums tādu piemēru ir gana, un tie ir pārliecinoši.
“Jaunajai vienotībai”, izvēloties eventuālo pirmo numuru Eiroparlamenta vēlēšanās, nebūs vienkārši. Zīle uzskata, ka JV ir pateicīga Kariņam par to, ka viņš, sākot vadīt valdību 2019. gadā, izglāba to no bezcerīgas situācijas. Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātā viens no viņiem - Dombrovskis vai Kariņš - būs vienkārši parlamentārietis, otrs - komisārs.
“Viss atkarīgs no izdarītā,” teic Zīle, “Kariņš ir daudz darījis savas partijas labā, savukārt Dombrovskis - Latvijas labā. Tās ir visas neredzamās lietas saistībā ar budžetu, un Dombrovskis nereti ir vilcis Latviju ārā no bedres aiz ausīm. Tad varbūt labāk strādāt Latvijas labā nevis šeit, uz vietas, bet gan izdarīt daudz ko vairāk Briselē.”
Taču Latvijas valdība nav pat īsti sākusi apgūt 1,7 miljardus eiro (tas ir grants, nevis aizdevums), kas piešķirti no Atveseļošanās fonda. Visa summa gan vēl nav iedota. Latvija tradicionāli velkas pēdējās vietās, ja vērtē naudas apgūšanas tempus. “Briselē ir izdevies izcīnīt lielu naudu, ko Latvija nespēj apgūt, un tas ir valdības jautājums,” saka Zīle.
Katrā ziņā nosacītā politiskā draudzība starp Kariņu un Dombrovski var izbeigties vienā jaukā brīdī, kad dzimtajam politveidojumam nāksies izšķirties - ko likt kā pirmo numuru Eiroparlamenta vēlēšanu listē. Un kuru virzīt eirokomisāra amatam? Bet gan jau Evika Siliņa to zina. Savam šefam tomēr vajag pateikties no visas sirds. Galvenais - lai Evikas Siliņas valdība noturas līdz eirokomisāra izvirzīšanas brīdim.
