Politika

Pirmdien “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcija tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi, piedaloties arī VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam. Pēc tikšanās AS izplatīja paziņojumu, kurā aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut finanšu ministra vadītās Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupas darba kārtībā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija turpina iztaujāt amatpersonas, mēģinot gūt skaidrību par absurdo komercbanku prasību iemesliem. Brīžiem komisijā tiek pausti vispārzināmi pamudinoši atzinumi, piemēram – bez reformām Latvijai Igauniju nepanākt.

Apritējis jau vairāk nekā pusgads, kopš iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs no amata atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi saistībā ar publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par iespējamiem VID darbinieku likumpārkāpumiem. Līdz ar ministru maiņām amatā “atpakaļiestādinājās” VID ģenerāldirektore, taču sabiedrībai sešu mēnešu laikā tā arī netika pavēstīts, vai patiesi VID darbojas vai ir darbojies “pasūtījumu” galds pārbaužu lietu un kriminālprocesu uzsākšanai vai to izbeigšanai.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība (NA)) 28. marta vakarā izplatīja paziņojumu, kurā nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību – dārgu 2022. gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā –, solot pieprasīt skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Šajā laikā apritēja Kariņa otrās valdības pirmās simt dienas. Tāda kā maza jubileja. Robežšķirtne, kura ļauj izdarīt pirmos, provizoriskos vērtējumus. Kādi tie ir?

Lai gan vēl pirms pāris nedēļām šķita, ka politiķi, tajā skaitā valdošie, ir gatavi izšķirties par labu ārkārtas nodokļa jeb solidaritātes maksas piemērošanai komercbankām un energouzņēmumiem par nesamērīgu peļņu, kas radusies ārkārtas apstākļu dēļ, šobrīd sākotnējais entuziasms šķiet nedaudz saplacis. Nav izslēgts, ka savu perfekti atstrādāto lobēšanas mašīnu ir ieslēgušas komercbankas.

Pagaidām nevar vēl zināt, ar kādu nosaukumu vēsturē paliks 14. Saeimas pieņemtais valsts budžets 2023. gadam. Ir varianti, kas budžeta pieņemšanas plenārsēdē skanēja no opozīcijas deputātu mutēm.

Ceturtdienas rītā no Saeimas atskanēja priecīga ziņa – rekords esot pārspēts. Politiskās bezatbildības rekords. Iepriekšējais Saeimas nepārtrauktas ilgstrādāšanas rekords esot bijis 21 stunda. Jaunais rekords – 23 stundas un 54 minūtes. Malači. Laikam jau jāapsveic. Bet kaut kā negribas.

Varbūt nelaimes zīme, bet varbūt viltus trauksme izskanēja Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna uzrunā pēc valsts 2023. gada budžeta likuma pieņemšanas. Viņš nepalaida garām iespēju palepoties ar budžeta pieņemšanas sēdes garuma rekordu 23 stundu un 56 minūšu vērtībā, kas pārspēj 2008. gada 11. decembra rekordu ar 19 stundām 36 minūtēm.

Izskatās, ka publiski līdz galam nezināmu, bet racionāli saprotamu iemeslu dēļ bijušās Jaunās konservatīvās partijas sagatavotais Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekts ar tajā ietverto investoru “Jaunajai Vienotībai” nav bijis īsti pielāgojams. Projekts paticis, bet investors nē. Nomainīt investoru taču ir tik vienkārši.

Pirms Igaunijā pagājušajā nedēļā notikušajām vēlēšanām galvenā intriga bija par to, vai rietumnieciskajai, liberālajai Kajas Kallasas vadītajai Reformu partijai izdosies saglabāt vadošās pozīcijas.

Premjera Krišjāņa Kariņa rupjā veselības ministres Līgas Meņģelsones pārtraukšana 28. februāra valdības sēdē ir valdības iekšējo zemdegu uz āru izlauzušās liesmas. Rodas jautājums – cik produktīvi var strādāt valdība, kurā valda savstarpēji naidīga atmosfēra?

Kāda jēga no Saeimā strādājošas Ilgtspējīgas attīstības komisijas, ja valdība uzņēmusi kursu uz paātrinātu valsts īsspējību, kas izpaužas skolu slēgšanā un medicīnisko pakalpojumu pieejamības ierobežošanā.

Uzbruka Krišjānis Kariņš Līgai Meņģelsonei tāpēc, ka reformas savajadzējās, tāpēc, ka nepatīk sievietes ministres, vai tāpēc, ka gribēja ieriebt koalīcijas partnerim “Apvienotajam sarakstam” – lūk, tāds ir jautājums.

Turpinoties, kā teiktu Egils Levits, Latvijas atpakaļslīdēšanai, aktivizējas diskusijas par Latvijas atpalicības no Lietuvas un Igaunijas cēloņiem un tās novēršanas ceļiem. Versiju ir daudz.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora “kapitālā remonta” apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu vadīs Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”), bet komisijas sekretārs būs Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība). Tā sēdē ceturtdien, 23. februārī, lēma Saeima. Par Vili Krištopanu balsoja arī Saeimas pozīcijā esošais “Apvienotais saraksts”, tā norādot savu ieinteresētību, lai izmeklēšanas komisijai nesanāk tukšs un lietu sabotējošs raksturs. Ja komisijas vadībā nonāktu kāds valdošās koalīcijas pārstāvis, tad, visticamāk, finanšu un kapitāla tirgus pārstrukturēšanas svarīgākie jautājumi tiktu “norakti” kā nebijuši. Par to, ko komisija vēlas noskaidrot un kādus mērķus sasniegt, īsa saruna ar V. Krištopanu.

Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) “Neatkarīgajai” atzina, ka ir dzirdējis par Lietuvas Bankas ieteiktajiem pasākumiem banku sektora sociālās atbildības palielināšanai (proti, kredītu un depozītu procentu likmju sabalansēšanai un kreditēšanas veicināšanai) un Saeimas komisijā “situācija tiks nopietni vērtēta”.  

“Kustības “Par!”” ziedojumu vākšanas kampaņa, izmantojot literātes Aspazijas un uzņēmējas Emīlijas Benjamiņas tēlus, izpelnījusies ne tikai zobgalīgas vīpsnas, bet arī vairākus jautājumus. Pavisam nopietnus. Finansiālus.

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā sestdien pirmā intriga bija tāda, vai vispār kongresam būs kvorums. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs kopā ar saviem atbalstītājiem kongresa priekšvakarā aicināja boikotēt šo pasākumu, taču, kad tika saskaitītas delegātu balsis, noskaidrojās, ka kvorums ir un kongress būs leģitīms. Rēzekniešu centieni noraut kvorumu nav izdevušies.

Kāpēc ērti dzīvot purvā; kāpēc partija “Saskaņa” iet uz grunti; ko priekšlaicīgi izdarīja Šlesers; kam patīk taisīt selfijus uz ukraiņu karoga fona; kuram no Uldiem laimēsies kļūt par Valsts prezidentu; par vajadzību veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju valsts naudas izlietojumam “airBaltic” – par šīm un citām tēmām saruna ar Saeimas deputātu, partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāju un bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu.

Diskusija koalīcijas sadarbības padomē par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atjaunošanu amatā nav noslēgusies. Viens no koalīcijas partneriem “Apvienotais saraksts” šajā amatā vēlas redzēt tādu vadītāju, kurš iestādi būs gatavs pārveidot tādu, kāda tā ir Igaunijā, proti, draudzīgu nodokļu maksātājiem, sarunā ar “Neatkarīgo” atklāja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Saeimas deputātu atalgojums šogad ir būtiski palielināts, savukārt parastie Saeimas darbinieki joprojām tiek turēti “pusbadā” – secina “Neatkarīgā”, salīdzinot publiskoto jauno deputātu algas un Saeimas mājaslapā atrodamo parasto darbinieku atalgojuma sarakstu.