Koalīcijas vienprātību un tajā valdošo harmoniju ik pa laikam demonstrē politiķu saliedētība lēmumu pieņemšanā. Vairums aptaujāto – gan atklāto, gan anonīmo respondentu – uzskata, ka valdības atbalstītā iecere – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi – ir mazliet ar tādu kā noslēpumainības piegaršu. Pēdējā no tām nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībā, bet Nodokļu un muitas pārvalde – Finanšu ministrijas pārraudzībā. Nav skaidrības: kam tas ir izdevīgi?
Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs, profesors Arnis Sauka uzskata, ka tie ir potenciāli vērtīgi uzlabojumi, bet īsto labumu parādīs laiks un šos rezultātus varēsim redzēt pēc viena vai diviem gadiem. “Domāju, ka jaunajai VID vadītājai būs arī savi priekšlikumi funkciju uzlabošanai. Ir bijušas komunikācijas kļūdas, par to jādomā,” tā Sauka.
Viņš - atšķirībā no politoloģes Ilgas Kreituses (publikāciju var izlasīt šeit) gan domā, ka Muitas policijas pāriešana Finanšu ministrijas pakļautībā mazinās politisko ietekmi, jo, viņaprāt, Finanšu ministrijas ietekme visu laiku ir bijusi attiecībā uz visu VID. “Tagad ietekme mazināsies, tā tam vajadzētu būt. Skatīsimies loģiski: finanšu ministram (ministrijai) visu laiku ir bijusi pakļauta viena liela institūcija - VID, savukārt tagad tā būs Muitas policija.”
Citādi domā politikas vērotājs, fotogrāfs un raidieraksta “Jautājums no provinces” līdzautors Mārcis Bendiks: “Atbildēt uz jautājumu - kas un kā nodarbojas ar darbaļaužu terorizēšanu? - vienmēr ir bijis sarežģīti. Nav jau tā, ka kopš 1918. gada Muitas un finanšu policija ir bijusi vienā pakļautībā un tagad te kāds iedomājas kaut ko mainīt. Visu laiku kaut kas mainās. Šādā pieņemšanas - nodošanas aktā ir ļoti ērti kaut ko nomainīt vai pārstrukturēt. Piemēram, tā bija Finanšu policija, bet tagad mēs to sauksim par Minanču policiju, tur būs nevis priekšnieks, bet puspriekšnieks, nevis divi vietnieki, bet septiņi pusvietnieki.” Viņš uzskata: ja kāds ir iecerējis kaut ko sashēmot sev vajadzīgajā virzienā, šī ir ērta metode.
Kaut arī ir visai pamatotas aizdomas, ka shēmošana patiešām notiek, neviens no koalīcijas partneriem neprotestē, līdz ar to nevienam arī nav ienācis prātā, ka koalīcija varētu šķelties kaut kādu iekšēju pretrunu dēļ. “Zaļzemnieku” protests pret skolu reformu bija pārāk kusls, lai to kāds ņemtu vērā: tas bija tikai formāls “uzbrauciens” Čakšai un viņas vadītajai Izglītības un zinātnes ministrijai, sak, mēs te kaut ko drusku iebildām, bet tu neņem vērā, tas tikai tā - formas pēc.
Un tomēr - kādā gadījumā koalīcija varētu izbeigties? Bendiks skaidro: “Vienīgais plaisas avots varētu būt, ka vienā brīdī Aivars Lembergs saka: šādi nedrīkst rīkoties! Respektīvi: valdību var nogāzt Lembergs. Bet tas nozīmēs, ka visas norunas tiek lauztas, un viņam var klāties slikti. Šis trauslais līdzsvars ir visu manevru centrā. Bet šī koalīcija - vismaz pagaidām - ir nenormāli saskanīga:
Mēs bijām trīs māsiņas,
Visas mīļi dzīvojām:
Vienu riekstu kodoliņu
Uz trijām dalījām.
Patlaban koalīcijā viss ir kārtībā. “Jaunajai vienotībai” naudas lietas iet uz augšu, vēl valsts uzņēmumus ieliks biržā, un Lembergam liek mieru. Visi dabū to, ko gribējuši. Brīnišķīgi saskanīga koalīcija,” ironizē Bendiks.
Savukārt arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns, politiskās apvienības “Apvienotais saraksts” izveides iniciators un vadītājs, uzskata, ka koalīcijas partneriem jāturas citam pie cita, jo - tēlaini runājot - jāpeld pāri Daugavai. “Tā kā “Jaunā vienotība” izdomāja šādu konstrukciju, to vairs nedrīkst palaist vaļā. “Zaļzemnieki” ir gājuši uz ļoti nopietniem kompromisiem, un laiks rādīs, ko tas dos viņiem un Latvijai kopumā. “Progresīvajiem” bija uzstādījums: obligāti nonākt varā. Bet viena lieta ir demonstrēt lozungus, pavisam cita - lietišķa darbība. Ar to “Progresīvajiem” ne visai veicas,” tā Pīlēns.
Viņš uzskata, ka “Jaunā vienotība” ir tā armatūra, kas satur šo koalīciju: kā JV vēlēsies, tā notiks. “Tas, ka no VID tika atdalīta Nodokļu un muitas policijas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde, jāskata kopumā un laika gaitā. Bet ar atdalīšanu vien pelēkā ekonomika nepaliks mazāka. Tikai ar ravēšanu vai pārstādīšanu dārzs nepaliks krāšņāks un ražīgāks. Ir nepieciešams veicināt ekonomiskās aktivitātes, lai izrautu uzņēmējus no pelēkās vai pat melnās zonas. Un bija visas iespējas to izdarīt kaut vai ar samazināto PVN pārtikai un Latvijas tradicionālajiem dārzeņiem un augļiem. Būtu papildu motivācija reģionu mazo un vidējo uzņēmēju darbībai. Diemžēl valdība nodarbojas vien ar kosmētiskiem remontiņiem,” uzskata uzņēmējs.
Pīlēns cer, ka iestāsies laiks, kad vairums cilvēku sapratīs, kādā stagnācijā patlaban atrodamies. “Dzirdot koalīcijas retoriku, paviršam klausītājam varētu šķist, ka mēs ejam kalnup. Acīmredzot tik necilas domas šai valdībai ir par sabiedrību. Bet tumsa nekad nav mūžīga,” piebilst Pīlēns.
