Kādēļ Liepājā rūpnieciskās ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju iet uz augšu un jau apsteidz Ventspili; vai Valsts prezidenta ievēlēšanas un jaunās valdības izveidošanas gaitā tika cilāts jautājums par sankciju atcelšanu Aivaram Lembergam; vai Latvijā patiesi tika veikta administratīvi teritoriālā reforma un kurp mūs novedīs iedzīvotāju skaita samazināšanās, skolu slēgšana un lauku depopulācija – TV intervijas turpinājums “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.
Intervijas sākumu lasiet šeit.
Liepājā rūpnieciskās ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju iet uz augšu un tagad jau apsteidz Ventspili. Vai tas jūs nesatrauc kā bijušo Ventspils saimnieku?
Ventspils nekad nav bijusi industriāla pilsēta. Tās specializācija ir bijis transports. Tomēr Ventspils no tuvu nullei, kas bija gadsimtu mijā, pašlaik ir sasniegusi 15% rūpnieciskās ražošanas īpatsvaru IKP. Tas ir radīts no nekā.
Ja mēs gadsimtu mijā nebūtu sākuši pilsētas industrializāciju, tad mēs tagad būtu uz sēkļa.
Paskatieties arī, kādu dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņem Liepāja! Es varu nedaudz kļūdīties, bet šķiet, ka piecas reizes vairāk nekā Ventspils.
IKP ir nosacīts rādītājs. Tur ir sava aprēķinu metodika, bet tas nebūt neizsaka attīstības līmeni.
Taisnība, ka ir lietas, kas ir nodarījušas būtisku kaitējumu Ventspilij.
2019. gada decembrī ASV ieviesa apjomīgas sankcijas pret Latviju, neatkarīgu valsti, NATO valsti un ES valsti - pēc Kariņa valdības neatlaidīga lūguma.
Rezultātā tika dots liels trieciens Latvijas transporta nozarei, visam biznesam, kas ir saistīts ar ostām. Tā rezultātā “Latvijas dzelzceļam” ir maksātnespēja, ko viņi, saņemot pabalstu, ir tā kā attālinājuši.
Viena gada laikā, kad Ventspils ostu pārņēma valsts ar Ģirtu Valdi Kristovski priekšgalā no “Jaunās vienotības”, kravu apgrozījums ostā samazinājās divas reizes. Paldies mūsu stratēģiskajiem partneriem par ieviestajām sankcijām!
Kas vēl interesanti - no Putina Krievijas premjers uz Ameriku nebrauca pēc sankcijām, bet mūsu valsts valdības vadītāja pirmais vietnieks Jānis Bordāns Kariņa uzdevumā aizbrauca pie amerikāņiem, lai pret Latviju tiktu pielietotas sankcijas. Vai kas tāds vēl ir dzirdēts? Vai no Ziemeļkorejas kāds brauca pēc sankcijām vai no Irānas?
Mēs esam unikāla valsts, kurā valdība brauc pēc sankcijām pret savu valsti!
Nākamais jautājums ir no politisko baumu repertuāra. Viens no jautājumiem, par kuru esot runāts tolaik, kad bija dažādas tikšanās pirms Valsts prezidenta ievēlēšanas un jaunās valdības izveidošanas, esot bijis arī jautājums par sankciju noņemšanu. Vai jums par to ir kas zināms?
Vai “Jaunajai vienotībai” ir izdevīgi, ka Lembergam noņem sankcijas? Un kuras valsts pilsonis ir Kariņš? Viņš ir ASV pilsonis.
“Jaunajai vienotībai” nav izdevīgi, ka Lembergam noņem sankcijas.
Mani pielīdzina pasaules nabai un uzliek sankcijas. Paldies, ka viņi man nav sabumbojuši māju!
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā notika gandrīz vai atgriešanās pie padomju laika 26 rajoniem Latvijā. Pašvaldību gan tagad ir vairāk. Kā vērtējat reformas rezultātu pašlaik?
Administratīvās pārvaldes struktūra, kāda tā ir bijusi un kāda tā ir daļēji arī pašlaik, veidojās jau pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimtā, kad nevis vairs muižas pārvaldīja teritoriju, bet bija jāievieš citāda pārvaldes sistēma. Šis administratīvais iedalījums ar kaut kādām izmaiņām ir bijis cara laikā, Latvijas laikā, padomju laikā, vācu laikā un atkal padomju laikā. Hruščova laikā tika ieviestas dīvainības, bet tās pēc tam tika atceltas.
Savulaik, kad pie varas bija Tautas partija, es viņiem sacīju, ka viņu piedāvājumi par 109 pašvaldībām ir nepareizi. Es piedāvāju, ka jābūt septiņām republikas nozīmes pilsētām jeb, kā tagad tas sauc, valstspilsētām, un 26 rajoniem jeb apriņķiem. Un viss. Kopā būtu 33 pašvaldības. Nu tagad ir 43.
Starpība ir 10 pašvaldības, kuras ir liekas - tie ir politiski lēmumi, kas nav pamatoti. Jo, izejot no iedalījuma, ir veidojušies novadu administratīvie centri - pilsētas. Ap tām transporta tīkli, izglītības iestādes un visu veidu serviss. Jebkuras izmaiņas tajā ir neloģiskas un nepamatotas.
Toreiz Tautas partija teica, ka vispār jau man piekrīt, taču tas jautājums esot aizgājis pārāk tālu.
Tagad, kad bija administratīvi teritoriālā reforma, mans priekšlikums bija tas pats - septiņas pilsētas un kopā 33 pašvaldības, taču palika pie 43. Neteikšu, ka tas būtu kas traģisks. Bet ir politiski lemtas, nepareizas lietas, kuras varētu arī pielabot.
Bet nekāda administratīvi teritoriālā reforma nenotika - notika pašvaldību robežu maiņa!
Administratīvi teritoriālā reforma ir viens jēdziens un saturs, bet robežu maiņa ir kaut kas daudz vienkāršāks un prastāks. Līdz administratīvi teritoriālajai reformai Latvija vispār pat domās nav nonākusi.
Reforma nozīmē, ka pārvaldei būtu jābūt sinhronizētai starp pašvaldībām un valsti, bet mums pašlaik ir tā, ka katrai ministrijai sava pārvaldes struktūra. Pārvalde nav sistēmiska, un tā ir kļūda. Taču šodien neviens to netaisās un nav arī spējīgs kaut kādā veidā labot.
Pašlaik ir asi aktualizējies jautājums par skolu tīkla optimizāciju jeb skolu slēgšanu. Tāpat novados turpina samazināties banku filiāļu, veselības aprūpes iestāžu, pasta nodaļu un citu pakalpojumu skaits un apjoms. Pamatojums tam tāds, ka nav jāfinansē teritorijas, kurās ir maz cilvēku. Ko jūs piedāvātu darīt lauku depopulācijas jautājumā, ja no jums, kā teicāt, nebaidītos?
Jā, notiek depopulācija, un vēl negatīvais migrācijas saldo to papildina. Kopš 1991. gada Latvija ir pazaudējusi apmēram vienu trešo daļu no iedzīvotājiem. Ja Ķīna būtu pazaudējusi tik daudz, tad tie būtu 450 miljoni.
Tā ir demogrāfiska katastrofa, un tie ir zaudēti resursi. Jo cilvēks ir resursi. Pagājušajā gadā negatīvais saldo bija apmēram 17 tūkstoši. Un visu laiku kļūst mazāk, mazāk, mazāk.
No kurienes ir pazuduši 900 tūkstoši cilvēku? Neuzminēsiet, ja neesat skatījušies statistiku. Tā ir Rīga!
Apmēram ap 200 tūkstošiem pazudušo ir Rīgā. Un šī tendence turpināsies tāpēc, ka Rīga ir ārkārtīgi slikti apsaimniekota, īpaši jau pie tagadējās pašvaldības. Rīgā ir ļoti nekomfortabli dzīvot.
Ir vēl tāda “josta” apmēram 70 kilometru rādiusā ap Rīgu. Tie ir tādi nosacīti situēti cilvēki, vidējais slānis.
Un vēl ir pārējā Latvija, kura slimo ar anoreksiju.
Pie 30 gadu laikā notikušās politikas, kas ir virzīta uz Latvijas izmiršanu, notiek anoreksija. Un šobrīd tur neko nevar izglābt, neko diemžēl nevar izdarīt.
Un vēl ir virkne faktoru, kas šo bēdīgo stāvokli pastiprinās. Viens ir pirmskara apstākļi, kādi mums ir šobrīd.
Tad vēl var paskatīties statistiku pa tautībām. Latviešu samazinājums ir 15% pie vidējā samazinājuma 29%.
Par 50% samazinājums ir krieviem, par 50% baltkrieviem, par 40% ukraiņiem, par 40% poļiem, par 40% lietuviešiem.
Bet šajā laikā par 40% pieaugums ir pārējām tautībām. Tātad pie mums ir sabraukusi raibu raibā publika - par 40% vairāk.
2022. un 2023. gadā ir bijusi ļoti mērķtiecīga propaganda, ka tie krievi, kas dzīvo Latvijā, ir atbildīgi par Putina politiku, un baltkrievi ir atbildīgi par Lukašenko politiku. Es nedomāju, ka viņi jutās šeit omulīgi un ka viņi uzskatīja, ka viņiem ir šeit kāda liela perspektīva. Es pieņemu, ka, ja mēs skatīsimies statistiku par tautībām turpmāk, tad turpināsies šī pati tendence.
Bet, tā kā latviešiem dzimstība ir zemāka nekā mirstība, citu tautību cilvēkus latvieši aizstāt nevar. Ko Siliņas valdība var piedāvāt? Cilvēkus no Āfrikas, no Sīrijas, no Libānas, no Lībijas, no Afganistānas.
Bet jautājums bija par lauku depopulāciju un ko darīt ar to?
Ja valstī ir par 900 tūkstošiem mazāk cilvēku, tad jāpieņem, ka starp tiem, kas aizbraukuši, ir bijuši cilvēki skolas vecumā. Viņu skaits ir samazinājies visā Latvijā - visvairāk Rīgā un ārpus Lielrīgas, 100 kilometrus un tālāk no Rīgas.
Arī ārpus 100 kilometriem no Rīgas vēl aizvien dzīvo cilvēki.
Mani interesē, lai mani mazbērni iegūtu kvalitatīvu izglītību, un neinteresē, cik liela ir skola. Mani neinteresē, cik ir paralēlo klašu. Mani neinteresē, cik skolēnu ir klasē. Es vēlos, lai ir kvalitatīva izglītība.
Un tagad valdība saka, ka vajag slēgt skolu. Bet vai viņi ir paskatījušies, kādas kvalitātes izglītību dod konkrētā skola konkrētā vietā? Viņi to neskatās.
Viņi skatās mehāniski datorā. Ja nav pirmajās trijās klasēs 150 bērnu, tad “klapējam ciet”. Lūk, tāda ir pieeja tautas saimniecībai - datorā!
Izglītības un zinātnes ministrijā strādā rīdzinieki, un viņi grib optimizēt.
Vai tad visas vispārizglītojošās skolas dod kvalitatīvu izglītību? Nē.
Bet tās ir akreditētas - tātad tām ir piešķirts sertifikāts, ka tās drīkst mācīt mūsu bērnus. Un vai to sertifikātu piešķīra Puškins? To piešķīra Izglītības un zinātnes ministrija. Viņi saka, ka jāslēdz skolas. Bet kuras skolas? Manuprāt, jāslēdz tās, kuras sniedz nekvalitatīvu izglītību - tādas skolas nedrīkst saņemt akreditāciju.
Tāpat arī ar augstskolām. Nav nevienai noņemta akreditācija.
Un kāpēc pēc vidusskolas beigšanas nevar iestāties Oksfordā? Tāpēc, ka tur neatzīst mūsu diplomu. Lūk, kur ir problēma!
Skolu uztur (elektrība, apkure) pašvaldība. Tas nav Izglītības un zinātnes ministrijas jautājums. Galvenais, kas no ministrijas jāprasa, ir, lai skola dod kvalitatīvu izglītību.
Starp citu, es salīdzināju 9. klases pārbaudes darbu rezultātus starp skolām Ventspils novadā un Ventspils pilsētā. Ventspils novadā ir skolas, kurām ir labāki rezultāti nekā kādai pilsētas skolai. Tad jautājums, kurai ir priekšroka uz slēgšanu vai saglabāšanu? Kurai ir labāks centralizēto eksāmenu rezultāts?
Bet ko jūs piedāvājat?
Es piedāvāju tai lietai pieiet radikāli citādi. Pieiet no bērna viedokļa. Skolai jādod kvalitatīva izglītība! Nedrīkst būt akreditēta mācību iestāde, kura nedod kvalitatīvu izglītību!
Nevis tā skatīties, ka tur ir 30 skolēnu, tāpēc skola jāslēdz ciet. Skolai vajagot 150. Bet nav no kurienes tiem rasties, nav un nebūs.
Aizklapēs skolu, un ko tiem vecākiem darīt ar savu bērnu? Jābrauc projām.
Uz Rīgu...
Uz Rīgu, šo netīro, bedraino Rīgu? Es divus gadus dzīvoju Rīgā, un bērnam, lai nokļūtu uz pulciņiem, tas bija ārprāts.
Kad jūs dzīvojāt Rīgā?
Padomju laikā. Bet vai tad tagad ir kaut kas labāks?
Protams, ir labāks.
Nu labi, labi, es varbūt kļūdījos. Būšu turpmāk politkorekts.
Vēl mazliet par skolu tīklu. Slavenais premjers Kučinskis ieviesa divu veidu kritērijus ar Ministru kabineta noteikumiem 2018. gada 11. septembrī.
Viņš ieviesa kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus.
Un noteica tā, ka švakākajā priekšmetā visām skolām rezultātam ir jābūt virs 60%. Matemātika skolām parasti ir visšvakākais priekšmets.
Tātad tās skolas, kurām nav virs 60%, sākot ar 2029. gadu, valsts vairs nefinansēs.
Es Kučinskim 2018. gada augustā un septembrī, kad tie Ministru kabineta noteikumi tika gatavoti, parādīju karti. Tajā brīdī bija, šķiet, 336 vidusskolas. Pēc šiem kritērijiem virs 60% 12. klases centralizētajos eksāmenos atbilda 10 skolas. Kurzemē neviena vidusskola, Zemgalē neviena vidusskola, Latgalē, malači, piecas skolas, Vidzemē neviena un Rīgā piecas vidusskolas.
Es vaicāju Kučinskim, vai jūs esat izanalizējuši, ko jūs piedāvājat?
Turklāt, lai beigtu vidusskolu, 2018. gadā pietika eksāmenā iegūt 5% rezultātu. Nevis virs 60%, bet 5%.
Kučinskis teica: “Nē, es būšu lūzeris, ja šādus Ministru kabineta noteikumus nepieņemšu.”
Es teicu: “Tu būsi lūzeris, ja tik stulbi Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti!”
Tie taču iznīcina vispārējo vidējo izglītību Latvijā kā tādu.
Tomēr valdība šos Ministru kabineta noteikumus pieņēma, un tie pašlaik ir spēkā. Mazliet tos pamainīja 2021. gadā - pārcēla termiņus, un tagad kritērijs ir nevis švakākajā priekšmetā, bet vidējais.
Šā vai tā arī pašlaik saskaņā ar šiem noteikumiem 90% vidusskolu būtu “jāklapē ciet”, jo rezultāts ir tik bēdīgs.
Var jau būt, ka šādi noteikumi ir pieņemti, bet, kad termiņš nāks tuvāk, tos aizmirsīs vai pārgrozīs?
Tur jau tā lieta! Ir skolu tīkls, kurā strādā skolotāji, mācās bērni. Ar ko rēķināties vecākiem, vai braukt projām no Kurzemes, jo tur nebūs nevienas vidusskolas?
Nu kurš tad tur skatās? Visi jau ir pieraduši, ka tādus lēmumus pieņem un pieņems. Jūs tos ņemat nopietni, bet neviens cits jau nopietni neņem. Mēs šajā brīdī varam saderēt, ka 2029. vai kurā gadā neviena skola netiks “aizklapēta” šo noteikumu dēļ.
Šajā jautājumā es ar jums nestrīdos...
Bet vai tad tā var vadīt valsti - pieņemt tādus noteikumus, ja jau iepriekš skaidri zināms, ka tie nekad mūžā netiks izpildīti?
Nu kāda jēga muļķības rakstīt valdības noteikumos?
