Kāpēc cilvēki "neredz" Nacionālo apvienību?

© MN

“Nacionālo apvienību neredz un nedzird,” īso sarunu pabeidzot, bilda kāds politiķis, kurš negribēja sevi publiskot. Un viņš to teica nevis ar dusmām, bet gan ar bažām, sak, šis ir Nacionālās apvienības īstais laiks – vērtēt notiekošo, cīnīties par un pret – atbilstoši politiskās partijas nostādnēm un idejiskajiem mērķiem. “Taču ir tikai klusums, un tas mani uztrauc,” viņš piebilda. Kas notiek ar NA?

“Netaisos attālināties no Nacionālās apvienības,” sarunā ar “Neatkarīgo” Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) uzreiz noliedza iespējamo atsvešināšanos. “Dažkārt gan ir vērojama viedokļu dažādība starp apvienības biedriem, taču NA ir vienīgā partija, kas iestājas par nacionālajām vērtībām, tāpēc nav citu variantu. Kaut arī dažkārt domas atšķiras, mēs tomēr vienojamies par kopīgo mērķi un darām kopīgu darbu,” tā Helmanis.

Bet šobrīd taču ir tik daudz tēmu, par kurām izteikt viedokli, valstī notiek tik daudz aplamību, pret kurām cīnīties, taču - nedzird NA balsi un viedokli. Kā Helmanis izjūt šo politisko klusumu? “Kā lai es komentēju citu cilvēku izdarības?” turpina Helmanis. “Esmu praktiķis, no provinces, kā mēdz teikt. Ko es teikšu par Rīgas kungiem? Mums svarīgāk ir art, sēt un ražu novākt. Jaunu skolu atvērt…” Viņš ironiski piebilst, ka “Helmanis Ogrē mēģināja noorganizēt porcelāna izstādi, un visi mani nosodīja”.

Egils Helmanis atgādināja, ka reitingi nerāda NA “sliktumu”, bet politiskajās aizkulisēs virmojošās runas par NA iespējamo šķelšanos ir baumas. “Šķelšanās būtu Nacionālās apvienības nāve, un to saprot visi. Turklāt NA ir vienīgais politiskais spēks, kas valstī uztur nacionālo ideju. Pēdējā laikā mēs reti dzirdam, ka varas gaiteņos kāds runātu par nacionālu valsti. Runā par partnerattiecībām, par NVO, kas ir piesūkušās pie valsts budžeta, bet nerunājam par nacionālu valsti un tās vērtībām. Man kā lauciniekam gribētos, lai Rīgā nacionāļi pateiktu kādu stingrāku vārdu, bet laikam katrs rīkojas tā, kā uzskata par vajadzīgu. Taču NA nes nacionālo ideju, un, kamēr viņi to darīs, tikmēr es būšu ar viņiem,” teic Helmanis.

Runas par iespējamo NA šķelšanos pastiprināja partijas priekšsēža Raivja Dzintara paziņojums tīmeklī 25. janvārī: “Ar šo vēlos darīt zināmu, ka no šodienas Aleksandrs Kiršteins vairs nav Nacionālās apvienības biedrs.” Tas reizē bija un nebija pārsteigums. “Kiršteins nekad nav bijis komandas spēlētājs,” vārdā nenosaucamais NA biedrs komentēja šo faktu.

Raivis Dzintars izteicās, ka ar Kiršteinu sadarboties nekad nav bijis viegli. Lēmumu par sadarbības pārtraukšanu ietekmējis arī deputāta brauciens uz Ķīnu. Dzintars gan iebilda, ka NA nostāja nav pret Ķīnu vai pret diplomātisku attiecību uzturēšanu ar to, taču ārpolitika jāveido “vienoti un saskaņoti”.

Un tomēr - no otras puses - tik strauja attiecību pārtraukšana var pamudināt arī vienu otru NA biedru padomāt par esību šajā partijā. Turklāt pazaudēt dziļi erudīto un politiski pieredzējušo Kiršteinu - tas ir diezgan liels neprāts - īpaši situācijā, kad daudzi domā: NA ir mazaktīva.

Sarunā ar Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku (NA) uzzināju, ka nav gluži tā, ka NA neko nedarītu: “Slēgsim ciet četras krievu skolas: tās neizpilda IZM kritērijus, tās ir pustukšas, un šomēnes viss notiks. Un vēl ir svarīgi pārdēvēt astoņas ielas. Šie jautājumi tika gatavoti gadu, un šķēršļus visvairāk lika “Progresīvie”. Bet mūs - es domāju NA - vērtē pēc mūsu darbiem. Ja nepaveiksim apsolīto, par mums sāks domāt… slikti.”

Par “progresistiem” nav nekāds brīnums - liberālmarksistu pulciņš dara visu, ko var, un dara visur - ne tikai Rīgas domē, bet arī Saeimā un valdībā. Tāpēc visai ticamas ir arī runas par to, ka tie “Jaunās vienotības” biedri, kuriem ir saglabājušās smadzenes, sākuši domāt - ko lai dara ar šiem agresīvajiem margināļiem? Klīst ideja aizstāt “progresistus” ar “Apvienotā saraksta” cilvēkiem, taču bez valdības gāšanas tas nesanāks.

Pret “progresistiem” patiešām ir vērsusies arī Nacionālā apvienība, un tā ir viena no nedaudzajām šīs partijas aktivitātēm, kas tomēr ir ievērojama: tas ir jautājums par ministra Briškena demisiju, ko pieprasa NA. Šajā jomā nacionāļi ir vienoti. “Neesmu manījis, ka partijas iekšienē būtu kādi radikāli atšķirīgi viedokļi, kas liecinātu par iespējamu šķelšanos,” teic Edvīns Šnore (NA), “bet, protams, ir bijuši jautājumi, uz kuriem partijas biedri reaģē atšķirīgi. Piemēram, Pjotra Avena un Egila Helmaņa jautājums. Viedokļi bija ļoti dažādi, bet tas viss palika karājoties gaisā.”

Šnore atzīst: “Ja cilvēki apgalvo, ka nemana mūsu darbošanos, tas nozīmē, ka mums vajag aktivizēties. Nākamajā Saeimas frakcijas sēdē izteikšu šo viedokli: cilvēki mūs neredz.” Būtu labi, ja notiktu ne tikai viedokļa izteikšana, bet arī nopietna analīze: kāpēc neredz Nacionālo apvienību? Laikā, kad tai būtu ko teikt. Laikā, kad sabiedrībā dominē liberālmarksisma idejas, kas ved valsti postā. Kā teica Helmanis - NA ir vienīgais politiskais spēks, kas uztur nacionālo ideju. Tieši tāpēc ir vēlme beidzot “ieraudzīt” Nacionālo apvienību un tās līderus.

Komentāri

Jāņi kā svinamlaiks ir nīdēti gadu desmitiem. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Latvijas kompartija sāka domāt par Jāņu svinēšanas daļēju atļaušanu, jo kaut kā vajadzēja pielabināties “padomju Latvijas tautai”, kuru uz komunismu stūrēja Maskavas pakalpiņš, kompartijas vadonis Augusts Eduardovičs Voss. Mēs toreiz bijām pusaudži un, daudz nedomādami, 23. jūnijā bridām Lielupē, lai sagrieztu kalmes Jāņu vakaram.

Svarīgākais