Ap ieceri būvēt Skultē sašķidrinātās gāzes termināli jau bijis daudz peripetiju. Kad neizdodas ienākt pa parādes durvīm, jāiet pa sētas pusi. Kad arī tur durvis ir ciet, jāmēģina ielīst pa logu. Tas ir dabiski un saprotami, jo projekta attīstītāji ir ieguldījuši daudz sviedraina darba un arī kaut kādu naudu, bet visvairāk ir ieguldīts verbālā amatpersonu apstrādē, lai pierunātu viņus dot terminālim “zaļo gaismu”. Tāpēc jau atkal un atkal termināļa ideja tiek reanimēta, pasniedzot to jaunā mērcē. Tas viss tādēļ, ka projekta apakšā guļ lielā nauda!
Maija pēdējā dienā Latvijas Republikas Saeimai balsojot jāatbild uz jautājumu, kurš nākamos četrus gadus būs Valsts prezidents, lai cienīgi un godam pārstāvētu valsti starptautiskos forumos, spiestu rokas ārvalstu amatpersonām un šad tad pateiktu kaut ko gudru un iedvesmojošu latvju tautai. Lai gan Satversme Valsts prezidentam nedod daudz pilnvaru, viņš tomēr var diezgan daudz ietekmēt arī iekšpolitisko dzīvi. Protams, ja vien viņš ir autoritāte – ja vien viņa vārdam ir svars.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā bija 1,7 miljardi eiro jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 40,8% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro.
Otrdien, 25. aprīlī, valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda izbrīnu par atsevišķu pašvaldību vadītāju spēju savienot amatus. "Kas šie ir par amatiem, un kā tos var savienot? Esmu nedaudz mēms," komentēja premjers.
Visi, kuriem nav slinkums, šobrīd piedalās spēlē “Kurš būs prezidents?”, un nav pat svarīgi, cik sakarīgi ir “piedāvājumi” un “izvēles”. Piemēram, politpulciņš “Par!” piedāvā par Valsts prezidenti izvēlēties sievieti – sarakstā ir Anda Čakša, Sanita Osipova, Baiba Sipeniece-Gavare, Marija Golubeva un citas zvaigznes. Bet nost ar nepamatotu seksismu: daudzos piedāvājumos ir arī vīrieši. Palūkosim.
Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē 17. aprīlī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) īgni “braucis virsū” “Apvienotajam sarakstam” (AS), pārmetot viņiem arhitekta Ulda Pīlēna virzīšanu Valsts prezidenta amatam, bet tautas uzticību iemantojušā Egila Levita nevirzīšanu. Tamdēļ tiekot grauts koalīcijas vienotības stingrums un kropļota koalīcijas rietumnieciskā seja.
Faktiski tas nav brīnums, ka Nacionālā apvienība (NA) domes sēdē izlēma atbalstīt Egilu Levitu. “Levitam nevar pārmest nacionālās idejas atbalstīšanas iztrūkumu vai neprasmi veidot latviešu valodas politiku. Nekas jau nebija nepareizi, ko viņš teica, Tā jau viņš ir simpātisks un jauks, bet jēgas par ekonomiku viņam nav nekādas. ” “Neatkarīgajai” skaidro Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).
Uzreiz jānorāda, ka virsrakstā minēto tēzi minu tikai kā absurda piemēru tai loģikai, ar kuru tiek pamatota ideja, kāpēc nedrīkst ļaut tautai pašai lemt par valsts pirmās personas izvēli.
Intriga ir iesēta. Šobrīd izskatās, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam maz izredžu pirmajā kārtā iegūt 51 Saeimas deputāta balsi. Arī uzņēmējam Uldim Pīlēnam kādas nieka balss var pietrūkt. Kurš varētu un vai varētu iesēsties prezidenta krēslā otrajā balsojumā?
Egils Levits “spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos”, 2019. gada februārī teica tautā iemīļotā dzejniece Māra Zālīte. Tagad dzejniece klusē.
Ziņu ar virsrakstu “Pīlēns atklāti pasaka, ko domā par Levitu” sociālā aktīviste Elīna Kursīte sociālajā vietnē “Twitter” komentēja, demonstratīvi izrādot nevērību: “Jēzu, it kā kādam baigi interesē, ko viņš domā.”
“Naudas nav, bet jūs turieties,” – kā lai necitē kāda kaimiņzemes alkoholiķa uzmundrinošo teicienu, kas pārvarējis laikus un attālumus. Piemērojot teicienu Latvijai: nauda nav paredzēta visādiem plebejiem, tā ir novirzīta valsts amatpersonām, kam jau tā nav viegli izdzīvot inflācijas un spriedzes apstākļos. Par spīti šīm briesmām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tomēr aicināja Ministru kabinetu izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu. Valdība pašaizliedzīgi secināja, ka tā nav jāpārskata un algas nav jāiesaldē.
Kā Rīgas pilī iedabūt uzņēmēju Uldi Pīlēnu un kā tajā nosargāt esošo prezidentu Egilu Levitu – lūk, tāds ir pēdējo dienu un būs arī turpmāko dienu jautājums mūsu Saeimā savēlētajām 100 gudrajām galvām, kā arī viņu čaklajiem izpalīgiem. Vieni prātos un darīs visu iespējamo, lai tiktu ievēlēts Pīlēns, otri – lai tiku pārvēlēts Levits. Šajā sacensībā visas humānās metodes labas.
Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa vadītā Lietuvā reģistrētā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) politiskās grupas loceklis Jānis Vanags būs viens no Satiksmes ministrijas īpašumā esošās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) valdes locekļu izraudzītājiem.
“Apvienotā saraksta” izvirzītais prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns ir pirmais oficiālais kandidāts. Nav izslēgts, ka tieši viņš arī būs nākamais valsts prezidents.
Par skandāliem, haosu un nepieciešamības pēc vadības un domāšanas nomaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ārkārtas nodokli komercbankām un energouzņēmumiem, to, kā piespiest Latvijas komercbankas izsniegt kredītus reģionos, bet Latvijas aizsardzības resora ierēdņus – nezagt – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.
Tieši pirms Lieldienu brīvdienām gadījās notikums, kura nozīmi nevajadzētu nenovērtēt. Ilggadējais “Vienotības” lieldraugs Normunds Bergs, viens no redzamākajiem birkas “vissirslikti” karinātājiem visiem, kuri atļaujas nesaudzīgi kritizēt valdību, pats iestājies šajā “vissirslikti” partijā. Kas noticis? Kas licis pat tik dedzīgam valdības fanu kluba biedram mainīt dziesmas vārdus?
Par “Apvienotā saraksta” īpašo pozīciju valdībā, premjera un finanšu ministra šauri tehnokrātisko pieeju valsts attīstības un drošības jautājumiem, Uldi Pīlēnu kā Valsts prezidenta amata kandidātu un to, kā novērst gaidāmo katastrofu veselības aprūpē, “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).
Premjera Krišjāņa Kariņa attiecībām ar Lieldienām piemīt kaut kas mistisks, neizskaidrojams. Pirms diviem gadiem viņš uz Lieldienām aicināja rādīt viens otram savas olas, šogad izcēlās ar atklāsmi, ka pensijas vecumu “būs neizbēgami jāpalielina”.
Nākamās Saeimas vēlēšanas vēl ir tālu, bet valsts prezidenta vēlēšanas pavisam tuvu – jau 31. maijā. Līdz 13. maijam jāizvirza kandidāti, un tad jau visu izšķirs Saeimas deputātu balsojums. Un kā tad bez aizkulišu sarunām.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vakardienas sēdē apspriestā komercbanku izvairīšanās izsniegt kredītus deva pārskatu par valsts nespēju un arī nevēlēšanos šādu situāciju mainīt.
