Valsts kancelejas direktoru padzīs no amata?

© Romāns Kokšarovs/F64

“Vienīgais, ko varu precīzi apstiprināt: līdz šim pie manis neviens nav vērsies ar šādu tieši izteiktu “piedāvājumu”,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, raksta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Bet “piedāvājums”, kā pilsētā runā, ir pavisam amizants: pašam uzrakstīt atlūgumu. Doma skaidra: piespraust pie Citskovska žaketes atlokiem visus neglītos “ordeņus”, ko bijušais premjers Krišjānis Kariņš nopelnījis, par pusotru miljonu eiro lidinādamies privātdžetos. Vienvārdsakot, lai Citskovskis ir “īstais” vainīgais.

Uz kuru amatpersonu novelt nesmukumu?

“Vai tā ir taisnība, ka bijušā premjera Kariņa lidmašīnu skandālā ir nolemts upurēt Jūs, lai Kariņš paliktu balts un nevainīgs? Precīzāk - kad rakstīsiet piespiedu atlūgumu?” “Neatkarīgā” pajautāja Jānim Citskovskim. Viņš gan noliedza šādu varbūtību, piebilstot, ka atturēsies “komentēt iespējamās sarunas pilsētā”.

“Iepriekšējos trīs mēnešus ir patērēts milzīgi daudz laika un enerģijas, skaidrojot atkal un atkal speciālo avioreisu izmantošanu kontrolējošām iestādēm, medijiem un sabiedrībai. Jā, cilvēcīgi ir sakrājies emocionāls un fizisks nogurums. Bet šobrīd turpinu strādāt, gaidot gala slēdzienu un risinājumu no Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras,” turpina Jānis Citskovskis.

Par pusslepenām sarunām, kurās tiek domāts, kā līdz spožam baltumam atmazgāt Kariņu, ir dzirdēts jau kādu laiku. Protams, jāatrod vainīgais, uz kuru novelt visu nesmukumu. Un tas šoreiz ir Jānis Citskovskis: tik ērts mērķis! Jo tieši viņa vadītais kantoris taču organizēja šos lidojumus, par kuru izmaksām mūsu gaišais tēls Kariņš nezināja ne miegā, ne nomodā, un kur nu vēl atšķirt privātlidmašīnas no regulāro reisu lidaparātiem!

Iepriekšējo direktoru likteņi

Interesanti, ka teju vai visi iepriekšējie Valsts kancelejas (VK) vadītāji savu amatu pametuši ar lielāku vai mazāku skandālu. Tā, piemēram, VK direktors Alvis Vītols 2000. gadā atvadījās no amata, jo viņa valdīšanas laikā Ministru kabineta ēkā tika iebūvēta pirts/atpūtas komplekss. Tas izmaksāja ap 70 000 latu. Kad šī ziņa kļuva publiska, sākās izmeklēšana, un Vītols sākotnēji apgalvoja, ka nav zinājis par pirts būvniecību. Tieši tāpat kā to “nezināja” neviena no augstākajām amatpersonām.

Gunta Veismane VK direktores amatā bija gandrīz 11 gadus. Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis vēlējās, lai Veismane piekrīt trešajam termiņam, taču viņa atteicās. Iespējams, atteikuma pamatā bija skandāls ar kādas žurnālistes sarunu noklausīšanos, kas gan nerealizējās. Žurnāliste, atrazdamās Eiropas lietu komisijas sēdē, uzzināja par kādu Eiropas fondu projektu, kura kopsumma bija seši miljoni eiro. Žurnāliste nopublicēja šo ziņu, Veismane sašuta, ka ziņa izgājusi ārpus Saeimas, un vēlējās iesaistīt VDD šīs lietas izmeklēšanā.

Savukārt 2005. gadā Ekonomikas ministrija (EM) ierosinājusi privatizēt SIA “Uzņēmējdarbības valsts atbalsta fonds” (UVAF) par 880 000 latu. Visus privatizācijas ierosinājuma dokumentus parakstīja toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, bet no tiem izriet, ka šā uzņēmuma darbības vēsture ir skandaloza, bet privatizācijai piedāvātā cena - pārsteidzoši zema. VK vadītāja Veismane kategoriski noraidīja šo projektu. Toreiz Tieslietu ministrija (to vadīja Solvita Āboltiņa) norādīja uz elementārajām kļūdām Kariņa parakstītajos privatizācijas dokumentos, netieši norādot uz ekonomikas ministra nekompetenci.

Pēc tam par VK direktori tapa Elita Dreimane. Viņa savu amatu zaudēja tādēļ, ka viņai tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. Iemesls, kālab pēc 14 gadu kalpošanas valstij Dreimanei vairs nevarēja uzticēties, netika atklāts. Neoficiāli tika minēts, ka runa bija par investīciju strīdiem. Dreimane pieļāva, ka kļuvusi “nevēlama” saistībā ar pašas sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās.

Dreimanes darbu Valsts kancelejā analizēja izvērtēšanas komisija, un viņai esot radies priekšstats, ka izvērtēšanas komisijai neesot svarīgi viņas sasniegtie mērķi, vadot VK, kā arī paveiktie darbi, jo visu, viņasprāt, nosaka SAB. “Lai gan SAB pārstāvis nav iekļauts komisijas sastāvā, tomēr tas spēlē pirmo vijoli manā vērtēšanas procesā,” situāciju laikrakstam “Dienas Bizness” toreiz komentēja valsts pirmā ierēdne, piebilstot, ka uz viņu kā iestādes vadītāju tiekot izdarīts spiediens, kā arī pārkāptas viņas gan cilvēka, gan arī ierēdnes tiesības.

Kādai galvai būs jāripo

Politologs Filips Rajevskis, vērtējot runas par VK direktora Jāņa Citskovska iespējamo aizrotēšanu uz mazāk nozīmīgiem amatiem, teic: “Tas, kas šobrīd joprojām nepazūd un joprojām atrodas dienaskārtībā, ir Kariņa lidmašīnu skandāls. Valsts kontrole nez kāpēc vilcinās publiskot savu ziņojumu par šo skandālu. Par to klīst tikai baumas, ka tas ir iznīcinošs un briesmīgs. Un VK direktors Citskovskis ir viena no atbildīgajām personām, kurš ir tiešā veidā iesaistīts premjerministra darbības nodrošināšanā, tostarp lidmašīnu īrēšanā.”

Rajevskis ironiski piebilst: “Ja negrib “cirst galvu” ārlietu ministram un bijušajam premjeram, tad jāatrod mazāk svarīga galva. Un ļoti pieredzējušajam ierēdnim Citskovska kungam vajadzēja būt skaidrībai jau no pirmās dienas, kad sākās skandāls: kādai galvai rezultātā būs jāripo. Ja neripo galvenā galva, tad Citskovska galva ir nākamā, kam vajadzēs aizlāpīt skandālu.” Rajevskis uzskata, ka tieši Citskovskis ir tas, kurš precīzi zina visu: gan to, kādi lidaparāt tika īrēti, kādi dzērieni pirkti, kādi restorāni pasūtīti, proti, viss patīkamais, kas ir privātās lidmašīnas komplektā.

Protams, Kariņš zināja, ar ko viņš lido un ko bauda, tomēr Rajevskis uzskata: “Citskovskis tomēr varēja pateikt premjerministram, zināt, Kariņa kungs, tā tomēr nevajadzētu darīt, es neparakstīšu šādus rīkojumus. Citskovskis ir augstākais Latvijas ierēdnis, viņa autoritāte un spēks gluži juridiskā aspektā ir ļoti nozīmīgs, tāpēc viņš var un drīkst pateikt: tā nedarīsim! Un nedarīsim tāpēc, ka ir komercreisi, un pat Valsts prezidents lido komercreisa biznesa klasē.” Rajevskis pieļauj, ka Citskovskis vienkārši nevēlējās konfliktēt ar Kariņu, tāpēc ir uzņēmies līdzatbildību.

“Šis skandāls ir ar tik garu bārdu, ka pat Citskovska galva šo Kariņa problēmu nerisinās,” tā Rajevskis, “skandāls ir piecus mēnešu vecs, un Citskovska upurēšana būtu kaut ko mainījusi novembrī, varbūt decembrī. Šis skandāls turpina gandēt dzīvi ne tikai Kariņam, bet arī “Jaunajai vienotībai”. Tas šai partijai dārgi maksās.”

Rajevskis negrib piekrist apgalvojumam, ka šai partijai joprojām augsti reitingi: “Viņi ir pirmie, bet tas nenozīmē, ka JV ir augsti reitingi. Tie ir nopietni samazinājušies. Piecus mēnešus šis skandāls ir burbuļojis, un pat tante Bauskā par to zina. Tas sasniedz arvien jaunas auditorijas, un reitinga kritums notiek pakāpeniski, ne uzreiz.”

Jāprecizē, ka Valsts kontrole ir pieņēmusi lēmumu revīzijā par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem lidojumiem. Lēmuma publiskošanas laiks atkarīgs no tā, vai Valsts kanceleja apstrīdēs Valsts kontroles lēmumu. Valsts kanceleja to var apstrīdēt līdz 14. martam.

Ja lēmums netiks apstrīdēts, Valsts kontrole publiskos starpziņojumu 15. martā. Ja lēmums tiks apstrīdēts, Valsts kontroles padome izskatīs sūdzību un pieņems lēmumu 30 dienu laikā.

Komentāri

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Spriežot pēc tā, ka šī ierosme ir sadzirdēta gan valdībā, gan dažās partijās, ideja tiks apspriesta un virzīta caur likumdošanas gaiteņiem, un, iespējams, narkotiku lietošana Latvijā tiešām tiks dekriminalizēta.