Cik pamatota ir jezga ap konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu – ir vai nav ekonomikas ministram jāuzņemas politiskā atbildība par LIAA darba rezultātiem un kādēļ tāds satraukums par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa lēmumu konkursu apturēt – “Neatkarīgās” saruna ar V. Valaini.
Ekonomikas ministrs paziņojis, ka konkurss uz LIAA direktora amatu ir apturēts. Vai pārmetumu gūzma, kas izskanēja plašsaziņas līdzekļos, ir pamatota, ka ministram nemaz nav jāuzņemas politiska atbildība par šo LIAA vadītāja amatu un padevīgi apstiprināšanai jāvirza konkursa komisijas izvēlēts kandidāts?
Ministram vistiešākajā veidā ir jāuzņemas atbildība par to, kāds cilvēks tiek virzīts tālāk. Atlases komisija ir tikai ar vienu mērķi, lai ministram palīdzētu atlasīt labākos profesionāļus, būtiski - lai palīdzētu atlasīt, nevis nominēt.
Šī esošā, pēdējos gados ieviestā kandidātu atlases un nominēšanas kārtība ir laba uz papīra, ļoti izdevīga birokrātiem. Līdz ar to mēs redzam rezultātu: virknē šo konkursu rezultātā amatos nonāk pārsvarā vieni un tie paši cilvēki, viņi rotē pa apli. Man tas nav pieņemami.
Šīs procedūras sevi tik ļoti aizsargā, ka liedz iespējas ministram ar notiekošo kaut mazliet iepazīties, liedz noskaidrot, kāda un kāpēc ir bijusi izvēle par labu tam vai citam kandidātam. Tas viss vedina domāt par to, ka šī sistēma nav efektīva un būtu jāmaina.
Konkurss uz LIAA direktora amatu to ļoti spilgti parādīja. LIAA direktora amatā būtu nepieciešams cilvēks ar pieredzi uzņēmējdarbībā, kas būtu normāls priekšnosacījums un ko es arī biju lūdzis, rezultāts diemžēl nav tāds, kā es sagaidīju.
Kā tas var būt, ka ministram liedz informāciju? Ministram taču ir pat pielaide valsts noslēpumam.
Tā likums ir uzkonstruēts. Viss ir ļoti savdabīgi. Kandidātu atlase jau notiek ārpus ministrijas. Ja mēs gribam spēcīgu LIAA vadītāju, viņi - konkursa komisija - meklē kandidātus. Tā nu ministram nav citas izvēles, kā piecus mēnešus gaidīt, kad konkursa komisija atnesīs rezultātu. Es kā ministrs nevaru nekādā veidā ietekmēt, lai šis process notiktu ātrāk, vai savādāk. Darbs notiek tā, kā tas notiek, un šis nav vienīgais gadījums. Ir arī gadījumi, kur astoņus mēnešus gaida un tā arī nesagaida šos labos kandidātus.
Ja mēs gribam nodrošināt valsts attīstību, tad no partijām, politiskajiem spēkiem, ministriem jāprasa atbildība arī no šāda skatapunkta. Brīdī, kad ministrs ieņem amatu, viņam ir jāļauj uzņemties atbildību. Pretējā gadījumā sanāk, ka ministrs ieņem amatu, bet politisko atbildību viņam šādos gadījumos pat nav iespējams uzņemties, jo visu jau it kā ir paveikusi konkursa komisija. Piekritīsiet, ka tas ir dīvaini.
Cik maksā šādi konkursi, kas tiek rīkoti piesaistot personāla atlases kompānijas, kuras šajā procesā ir neizbēgama sastāvdaļa? Tas šos procesus padara arī finansiāli dārgus. Rezultātā ministrs ir spiests izvēlēties no tā, kas tiek piedāvāts un šīs izvēles ir diezgan šauras. Manā gadījumā, es lūdzu, lai man piedāvā vismaz trīs kandidātus ar dažādiem pieredzes profiliem. Man piedāvāja tikai divus.
Un tos pašus ar vienu profilu?
Tieši tā. Un tāpēc arī tam sekoja mana nepārprotama izvēle šajā situācijā konkursu apturēt. Protams, ir dažādi lobiji, kas šobrīd mēģina paust savu nostāju šajā jautājumā. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir tā, ka šajā gadījumā ir viena zīmīga nianse: notiekošo komentē visdažādākie cilvēki, kuri to noteikti dara sev zināmu iemeslu dēļ, taču ne no politiskajām partijām, ne Saeimas, koalīcijas vai opozīcijas neviens nav kritiski izteicies par šo izvēli.
Tas liecina par to, ka arī Saeimā ir atbalstoša izpratne par šādu soli. Šodien arī valdībā, kad diskutējām par šo jautājumu un es kolēģiem pastāstīju savu redzējumu attiecībā uz LIAA nākotni, kolēģi akcentēja tieši atlases procesa jautājumu, informējot, ka arī viņiem nākas saskarties ar šo grūti izprotamo kārtību, kāda šobrīd pastāv.
Kandidātu atlases komisijās ļoti bieži darbojas vienas un tās pašas personas - kadru atlases speciālisti. Bet ir viens tāds kadru atlases speciālists, kas pārstāv ārvalstīs reģistrētu sabiedrisko organizāciju. Tas vienmēr raisa pārdomas, cik lojāls kadru atlasē var būt ar Latviju maz saistīts sabiedrisks veidojums. Jautājums ir, vai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju nevajadzētu rosināt grozījumus likumos un normatīvajos aktos, kuri regulē kadru atlasi?
Manā ieskatā izmaiņas ir nepieciešamas un es domāju, ka mēs noteikti nāksim ar piedāvājumiem procesu uzlabot. Šodienas valdības sēdē es viennozīmīgi guvu pārliecību, ka šī problēma nav tikai ekonomikas ministra dienas kārtībā, to uzsvēra arī citi ministri, kas izteicās par šo pašu tēmu.
Manuprāt, ir acīmredzams, ka līdz ar esošās kārtības ieviešanu, kas notika līdztekus ar uzņēmumu padomju atjaunošanu, vadošos amatos nonāk noteikts personu loks. Šīs personas rotē - cits vienā struktūrā, bet cits vairākās - un tur ieņem šos atbildīgos amatus.
Vai nav tā, ka pārsvarā tie ir Lietuvā reģistrētā Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta ieteiktie kandidāti?
Tai skaitā. Beigu beigās mēs nonākam pie situācijas, ka šī sistēma pati sevi sāk sargāt, nekas cits no malas nav nepieciešams, taču vienlaikus kandidātu atlasītāji tomēr nav atbildīgi sabiedrības priekšā par konkrēto iestāžu un institūciju darbu.
Ja neveiksies ar LIAA darbību, tad atbildību sagaidīs no manis kā ekonomikas ministra, tāpēc ja ir nepieciešamība virzīt kādas iestādes vadītāju amatā, es vēlos būt pārliecināts, ka šis cilvēks īstenos tādu uzņēmuma attīstību, kas sakrīt arī ar valdības uzstādījumiem. Mērķi mums ir gana ambiciozi, un, lai tos realizētu, man ir jābūt pārliecinātam, ka varu paļauties uz savu komandu.
Tātad LIAA vadītājam jābūt ar izpratni uzņēmējdarbībā, spējīgam realizēt finansiāli ietilpīgus projektus, jābūt apliecinājumam par kandidāta spēju piesaistīt investīcijas?
Tieši tā. Cilvēki, kas ir nosacīti šajā listē, kura man tika nolikta uz galda, ir ar vērā ņemamu pieredzi, bet atbilstoši tam, lai ieņemtu politiskos amatus, kā tas ir bijis līdz šim. Ja viņu pārstāvētie politiskie spēki būtu pārvēlēti Saeimā, tad viņi visticamāk ieņemtu kādus politiskos amatus. Varbūt komisija visu vērtējusi savādāk. Ir arī kandidāti, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav tikuši saklausīti, kas vēršas pie manis, lai informētu, kā šis process ir noticis. Tas rosina uzdot dažādus jautājumus - cik formāls bijis šis konkurss un tā norise, vai vispār ir bijusi vēlme kaut ko izzināt no kandidātiem pēc būtības, vai lēmumi pieņemti ātri ķeksīša pēc - izpildām un ejam tālāk?
Šobrīd situācija ir tāda, ka procesa organizators ir atstādināts no pienākuma pildīšanas. Uz oficiālām sarakstēm atbild cilvēki, kas šajā procesā nav piedalījušies.
Ir viela pārdomām. Es jau esmu uzsvēris savu redzējumu arī iepriekš. Mēs strauji virzīsimies uz priekšu - ir jāveic LIAA reorganizācija. Man tomēr ir svarīgs nevis viens cilvēks, iestādes vadītājs, bet visa iestāde un tās efektivitāte. Es zinu, ka daudzi vēlas šo konkursu pārvērst par lielu problēmu, bet tas tā nav. Jāsaprot, ka tad ja iestāde būtu atkarīga tikai no viena cilvēka, tas būtu pat slikti, bet tas tā nav, jo iestāde tomēr ir viss kolektīvs, tā motivācija pilnveidot iestādes darbu un sekmēt tās darbības efektivitāti.
Likums liedz ministram izvirzīt savu kandidatūru apstiprināšanai valdībā?
Pašlaik vēl izvērtēju šo situāciju. Likums man ļautu izvirzīt kandidātu rotācijas kārtībā. Šajā gadījumā es varētu bez konkursa virzīt apstiprināšanai kādu no esošajiem darbiniekiem. Tad ministram nevienam nav jāprasa nekādas atļaujas. Ir iespējas virzīt valsts sekretāra vietnieku, ierēdni, vai arī kādu kandidātu no iestādes iekšienes.
Nav tā, ka interese par kandidātu nav tikai politiska, tā arī ir finansiāla interese, jo caur LIAA iziet paprāvi līdzekļi?
Protams, arī tas. Iespējams, tieši šis iemesls izskaidro arī to, kāpēc publiskajā telpā šobrīd ir novērojama samērā asa reakcija uz manu lēmumu, bet šeit, kā jau es minēju, noteikti katram ir sev zināmi iemesli šādai rīcībai un komentāriem, lai tas paliek šo cilvēku ziņā.
Vai varam cerēt, ka ministrs pieņems politiski atbildīgu lēmumu un izvirzīs savu kandidatūru valdībai?
Man ir izdevies panākt to, ka šim jautājumam tiek pievērsta uzmanība. Tam, kā šie procesi notiek, tam, ka tos ir nepieciešams pilnveidot. Labi ir tas, ka sākot par to atklāti runāt, man pievienojās arī citi ministri. Es esmu pārliecināts, ka mums izdosies ne tikai atrast labu LIAA vadītāju, bet izdosies arī sakārtot kandidātu atlases sistēmu.
