Kādēļ Krievija caur Latviju joprojām saņem stratēģiskās kravas; vai iespējama jauna koalīcija bez “Progresīvajiem”, vai bedri demogrāfijā aizpildīs migranti, kas notiks ar Latvijas laukiem un vai gaidāma Nacionālās apvienības atdzimšana – TV raidījumu ciklā “Nra.lv sarunas” uz Elitas Veidemanes jautājumiem atbild Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Sarunas turpinājums.
Šobrīd cilvēkiem ārkārtīgi svarīgs ir jautājums par mangāna rūdu, un mūsu lasītāji vēlas zināt, kāda ir NA nostāja šajā jautājumā, proti, par Latvijas tranzītpakalpojumiem, lai Krievija varētu ražot labākus ieročus.
Nacionālās apvienības nostāja šādos jautājumos ir nepārprotama - tas nav pieļaujams. Mēs uzskatām, ka imports no Krievijas, jebkāda ekonomiskā sadarbība ir jābeidz. Arī par to pašu graudu jautājumu šobrīd esam tikai ļoti mazu solīti spēruši. Daļa no Krievijas graudu importa Latvijā tiek atprečota un sūtīta uz citām Eiropas valstīm. Faktiski mēs šos asiņainos graudus kā valsts atmazgājam un sūtām tālāk kā savu preci, kas ir absolūti amorāli. Un šī daļa no mūsu priekšlikuma netika atbalstīta.
Tajā pašā laikā Dombrovskis un ārlietu ministrs Kariņš nav izdarījuši pilnīgi neko, lai šis jautājums tiktu risināts Eiropas līmenī, lai Latvijā nebūtu tranzīta šādiem produktiem.
Kas attiecas uz mangāna rūdu, tas būtu skandalozs gadījums, ja tā izrādās patiesība. Tur mēs gribētu iegūt no kompetentām iestādēm pēc iespējas sīkāku informāciju, un, ja izrādīsies, ka tā tiešām ir, tas ir prātam neaptverami.
Tā tas diemžēl ir, un pagaidām nekas neliecina par to, ka tā nebūtu. Bet vai mēs kā valsts šobrīd attīstāmies vai tikai skrienam nopakaļ un kaut ko ķeram aiz astes, un tikai skaļi kaut ko runājam par atbalstu Ukrainai?
Situācija, manuprāt, nav melnbalta. Ja mēs skatāmies proporcionāli iespējām, ja skatāmies uz IKP, Latvija Ukrainai ir ļoti daudz palīdzējusi.
Nav tā, ka Latvijā nekas nenotiktu ekonomikas izaugsmē. Vai tas ir mūsu valdības nopelns? Kā nu kurā situācijā. Vērojot šīs valdības sastāvu, ir ministri, kuri man šķiet simpātiski. Man nākas mazliet savus konkurentus reklamēt, bet tas ir tikai taisnīgi.
Man patīk, kā darbojas Hosams Abu Meri zāļu cenu samazināšanas jautājumos. Man ir simpātiska Viktora Valaiņa darbošanās Ekonomikas ministrijā. Un tas, ko es jūtu, ir centība un radoša pieeja. Tur noteikti var atrast pozitīvo.
Bet valdība kopumā ir savstarpēji pretrunīga. Viņi cits citu uzlūko kā konkurentus, vērtību ziņā tur ir kokteilis, balsu skaits - mazs, un rezultātā mērķtiecīga, stratēģiska darbība nav iespējama. Tiek darīts pats nepieciešamākais, pats minimums, bet tur, kur saduras viedokļu šķēpi, ir apstāšanās.
Ja iepriekšējo valdību sauca par stagnācijas koalīciju, un valdības nekad nav bijušas ļoti populāras, šī valdība, lai gan tur ir “Progresīvie”, ir īsta stagnācijas valdība.
Demogrāfiskie rādītāji ir katastrofāli. Ja mēs skatāmies uz Latvijas valsts drošību, pastāvēšanu, militāru apdraudējumu, tas, ka latviešu tik dramatiski kļūst mazāk, ir otrs svarīgākais izaicinājums. Kaut arī nepietiekami, tomēr visus gadus, kad bijām valdībā, investīcijas ģimeņu atbalsta pasākumos tika veiktas. Man nesen bija iespēja piedalīties demogrāfisko lietu padomē, kas šīs valdības laikā, tagad Siliņas kundzes vadībā, tika sasaukta pirmoreiz. Tur bija ierēdņi, ministriju pārstāvji. Mēs ar Imantu Parādnieku tur bijām, un mani pārņēma bezcerība šajā jautājumā.
Kāpēc tā?
90 procentu šīs sanāksmes satura bija vienkārši ūdens - pašsaprotamu lietu formāla atrādīšana “Power Point” prezentācijā. Tad bija galvenā tēze: ka demogrāfija patiesībā ir viss, jo dzimstība ir atkarīga no dzimumu vienlīdzības, skolu sistēmas, veselības sistēmas. Tas viss ir pareizi, bet tam ir nepieciešami mērķtiecīgi ieguldījumi. Taču tas netika pateikts.
Šobrīd pasakot, ka demogrāfija ir viss, mums jāiztulko, ka demogrāfija valdības izpratnē nav nekas. Ja kaut kas ir viss, tad tā nav prioritāte. Tā ir atrunāšanās, un tad, darot jebko, mēs varam teikt, ka tas jau ir ieguldījums demogrāfijā.
Vai ir kāda teorētiska iespēja, ka varētu izveidoties koalīcija ar “Vienotību” bez “Progresīvajiem” - “Vienotība”, Nacionālā apvienība, “zaļzemnieki”?
Es nedomāju, ka jebko var izslēgt Latvijas politikā. Skaidrs, ka viņiem tas rozā briļļu medusmēnesis tuvojas beigām, un arvien vairāk viņi sāk cits uz citu šķībi skatīties, un labākais, kas viņiem šobrīd izdodas - klusēšana. Disciplinēta klusēšana, lai nepateiktu kaut ko sliktu cits par citu. Pretrunas tur ir, konkurence ir, un mēs redzam Rīgas domes kontekstā, ka “Progresīvie” ar “Vienotību” viens otram gatavi... es nelietošu metaforas. Tā ka teorētiski viss ir iespējams.
No otras puses - viņi ir sadalījuši tik daudzus amatus, kas “Progresīvajiem” un “zaļzemniekiem” nebūtu ne sapņos rādījušies ne pie kāda cita salikuma. Personīgā ieinteresētība saglabāt amatus, manuprāt, izrādīsies augstāka par jebkādu vēlmi izveidot vērtībās līdzīgāku koalīciju.
Ceru, ka atlikušo 2,5 gadu laikā tas neatstās dramatiskas izmaiņas, un jaunus partnerattiecību likumus un ļoti jutīgus jautājumus viņi, iespējams, priekšplānā nemaz neliks. Arī par skolu tīkla optimizāciju jeb faktiski skolu slēgšanu viņi ir ieslēguši atpakaļgaitu. Bet tās vērtības, kas tur valda... Sliktākais ir tas, ka šīs vērtības tālāk ilgtermiņā ietekmē ierēdniecību, jo ierēdņi bieži skatās, kas pasūta mūziku, un viņi cenšas pielāgoties. Šobrīd, klausoties atslēgas vārdus, kurus mēs no ierēdniecības dzirdam, tie aizvien vairāk kļūst līdzīgi “Progresīvo” retorikai.
Tu pieminēji demogrāfiju, bet vēl pavisam nesen premjere Siliņa teica, ka jānāk migrantiem, viņi uzlabos demogrāfisko stāvokli. Tie bija viņas vārdi. Kā Nacionālā apvienība skatās uz šāda veida demogrāfijas uzlabošanu?
To saukt par uzlabošanu - tā būtu karikatūra. Tas bija viens no ļoti būtiskiem argumentiem, kāpēc Nacionālo apvienību vajadzēja izstumt ārā no valdības. Protams, radot apstākļus, kuros mums nav iespējams, nezaudējot seju un sirdsapziņu, atrasties valdībā. To nevar saukt par mūsu izvēli, tā bija viņu izvēle atstāt Nacionālo apvienību ārpusē.
Migrācijas jautājums bija viens no tiem, kur par izmaiņām ar jauniem partneriem vienoties bija daudz vienkāršāk. Un politiski tas ir ļoti būtiski, tas ir viens no atslēgas jautājumiem nacionālajā politikā. Baidos, ka, pasakot - demogrāfija ir viss, - tas arī būs viens no argumentiem, ka demogrāfijas jautājumus var risināt ar plašāku vārtu atvēršanu imigrācijai. Visticamāk, tā nebūs kvalitatīva imigrācija ar augsta līmeņa speciālistiem. Tas būs tas, kas dod īstermiņa ieguvumu atsevišķām nozarēm, bet ilgtermiņā radīs problēmas Latvijas drošībai.
Skolu jautājums. Skolas tiek slēgtas gan pierobežā, gan valsts vidienē. Kā Nacionālā apvienība skatās uz šo lauku “iztīrīšanu”?
Nacionālā apvienība kopumā, ja mums jāmēra vidējā temperatūra organizācijas iekšienē, neuzskata, ka nevienā vietā nebūtu loģiska skolu apvienošana. Tā tas nav. Jo ir atsevišķas mazās skolas, kur izglītības kvalitāte ir ļoti zema, un līdzās ir iespējams atrast izglītības alternatīvu. Nerunājot par Rīgu, kur ir pustukšas tā sauktās mazākumtautību skolas.
Tas, ka var būt (man nepatīk vārds “optimizācija”, jo tas ir sabojāts) kādi tīkla pārveidojumi, ir iespējams.
Skatoties, kā “Vienotība” vai Izglītības un zinātnes ministrija muļļājas ar skolu pāreju uz mācībām valsts valodā, cik lēni, nekvalitatīvi tas notiek, vai uz krievu valodas kā otrās svešvalodas aizstāšanu ar kādu no Eiropas Savienības valodām, ticība tam, ka šo reformu var izdarīt kvalitatīvi, nekaitējot bērnu interesēm, nemaz nerunājot par lauku reģionu vitalitātes interesēm, šādas ticības vienkārši nav.
Jo, šādus soļus sperot, šīs apvienošanas veicot, svarīgi ir septiņas reizes nomērīt un saprast, vai šim bērnam ir reāla alternatīva, vai konkrētajā vietā nav drošības risku, šo skolu slēdzot, vai tā skola, kas ir it kā sasniedzama ar cirkuli mērāmā attālumā, vai tiešām ceļš uz turieni ir izbraucams, vai skolā ir brīvas vietas. Tas prasa iedziļināšanos katrā konkrētā situācijā, un tikai tad, kad ir skaidra pārliecība, ka bērnu intereses necietīs, bet tas būs bērna interesēs, tikai tad var spert šādus soļus.
Man gluži vienkārši nav uzticēšanās, ka “Vienotība” spēj ko tādu, ja tā nav spējusi citas būtiskas, svarīgas reformas īstenot kvalitatīvi, nav ticības, ka tā spēs šo reformu īstenot kvalitatīvi. Līdz ar to NA deputāti ir iestājušies pret lauku skolu slēgšanu Kurzemē, ir radījuši zināmu spiedienu, kā rezultātā mēs redzam, ka arī Zaļo un zemnieku savienība šajā jautājumā ieslēgusi atpakaļgaitu.
Šis ir sarežģīts jautājums, tāpat kā vienmēr sarežģīts jautājums ir bijis par 16. martu.
Nav sarežģīts jautājums, vismaz mums.
Internetā klīda brīdinājums, ka šajā dienā var notikt kādas provokācijas, jo notiek tā saucamā Krievijas prezidenta tā dēvētās vēlēšanas.
16. marta pasākums nekad nav bijis kādas vienas partijas pasākums. Tur piedalās dažādu profesiju, dažādu tautību pilsoņi, dažādu partiju pārstāvji, kas vienkārši grib atdot godu un pateikt paldies cilvēkiem, kuri ir karojuši pret to pašu ļaunuma impēriju, kas mūs un Eiropu apdraud šodien.
Mēs ar tevi atceramies: kopš notiek šie pasākumi, vienmēr ir bijusi informācija par provokācijām. Un šīs provokācijas ir bijušas, ir bijuši mēģinājumi traucēt šiem pasākumiem. Bet man tā šķiet goda lieta neļauties iebiedēšanai un parādīt, ka mēs dzīvojam savā valstī un godinām cilvēkus, kuriem mēs esam pateicību parādā.
Un šis gads nebūs izņēmums, vismaz man personīgi tā ir goda lieta būt pie Brīvības pieminekļa un nolikt ziedus, aizbraukt uz Lestenes brāļu kapiem, satikt latviešu leģionārus, tos cilvēkus, kas ir dzīvi, ļoti cienījamos gados un kuriem ļoti nepieciešams atbalsts. Amatpersonu, līdzcilvēku atbalsts, jauniešu klātbūtne šādos pasākumos. Nesen, burtiski šajās dienās, 100 gadu jubileju nosvinēja latviešu leģionārs Edgars Vēvers, un es domāju, ka viņš arī piedalīsies šajos pasākumos. Tā ka mums šeit nav sarežģītas izvēles, mums tur ir jābūt katru gadu.
Vai Nacionālā apvienība plāno tādu "rebrendingu", atdzimšanu, lai parādītu, ka tā ir svarīga apvienība, nacionāli konservatīva un patriotiska? Būs kaut kas tāds?
Ja būtu tēlaini jāraksturo Nacionālā apvienība, tas ir liels un stabils kuģis, kas peld jūrā, un varbūt reizēm tas ir nepietiekami manevrētspējīgs, nespēj strauji uzņemt ātrumu, jo mūsu funkcija ir cita - stabilitāte, ko daudzu gadu garumā esam demonstrējuši. Mēs neeksperimentējam ar savu identitāti. Tas daudziem mūsu atbalstītājiem ir ļāvis to izvēlēties kā drošāko variantu.
Tas, kas ir veselīgi jebkurai organizācijai, manuprāt, ir jaunu spēku, jaunas enerģijas ienākšana, un nevis revolucionārā, bet evolucionārā veidā, nevis nomainīt visus vecos un vietā nāk tikai jauni, bet arī nepalikt stagnācijā, ka ir tikai visi vecie. Paaudžu maiņai ir jānotiek, un tā notiek, pie tā mēs strādājam.
Un tam ir jānotiek arī vadības līmenī, tostarp attiecībā uz mani personīgi. Es, kamēr vien būšu sabiedriski aktīvs, un es neplānoju tāds nebūt, darīšu visu, lai Nacionālā apvienība, nacionāli konservatīvie spēki būtu pēc iespējas ietekmīgāki Latvijas politikā. Bet es labi apzinos, ka tas nav mans pašmērķis - būt vienā vai otrā amatā. Ir jāiet uz zināmu risku un jāuzticas jauniem cilvēkiem, kas varbūt kaut kur kļūdīsies vai varbūt ies ar kādu iniciatīvu, kas vēlāk nesasniegs rezultātu.
Tā, manuprāt, ir formula paaudžu maiņai - pieredze kopā ar jaunības degsmi un maksimālismu. Tā ir formula, kas palīdzējusi līdz šim, un tā ir formula, kas jāmēģina iedzīvināt Nacionālajā apvienībā.
Rietumu sabiedrībai, manuprāt, joprojām ir pasaulē labākā vērtību sistēma. Nebūt ne ideāla, ar lieliem izaicinājumiem un lielām problēmām. Un mēs noteikti necentīsimies piesavināties to problemātisko daļu no Rietumu vērtībām, lai kļūtu modernāki, mūsdienīgāki. Mūsu atbalstītājs var būt drošs un paļauties uz to, ka varbūt kaut kur taktiskos jautājumos atšķirsies viedokļi, varbūt šķitīs, ka to un to varēja izdarīt aktīvāk, kaut kur citur vajadzēja paklusēt, bet ir lietas, kāpēc mēs esam sanākuši kopā, un to Nacionālā apvienība nekad nemainīs. Tas būs pamats, kas mūs vienoja un vienos.
Vai Nacionālās apvienības cilvēki iet uz skolām uzrunāt jauniešus par šādām tēmām?
Jā, arī es to bieži daru. Šogad man vienkārši tam nepietika laika, bet pirms gada es piektdienās pats uzņēmos Siguldas ģimnāzijas jauniešiem pasniegt ar politiku un līderību saistītu kursu. Rīkojam seminārus vasarās gan Nacionālās apvienības jauniešiem, gan citiem. Tā ka esam tādām lietām ļot
Politiski, teikšu atklāti, tas bieži vien nedod nekādus lielos punktus, jo jaunākā paaudze nav politiski aktīvākā. Un, gluži pragmatiski vērtējot, bez tā varētu iztikt. Bet man tas šķiet goda jautājums, un es ļoti gribētu, lai Nacionālā apvienība ir organizācija, kuras vērtības tiek pārmantotas, un šī sadaļa - darbs ar jauniešiem - būs ļoti nozīmīga.
