Ārlietu ministres amata kandidāte Baiba Braže, taujāta par prioritātēm, izteicās, ka svarīga ir Latvijas drošība, Latvijas kā NATO spēcīgas dalībvalsts stiprināšana, nacionālās ekonomikas izaugsme un konkurētspējas paaugstināšana, Latvijas valstspiederīgo aizstāvība pasaulē. Viņa arī akcentēja, ka Latvija var darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas militāro spēju atjaunošanos un mangāna rūdas piegādāšanu Krievijai (vai tas tēmējas uz mangāna rūdas tranzītu, ko čakli veic Latvija?). Ko par Baibu Braži un viņas prioritātēm domā ārlietu speciālisti un politiskie novērotāji?
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un diplomāts Andris Teikmanis sarunā ar “Neatkarīgo” izteicās, ka potenciālajai ārlietu ministrei svarīgākie varētu būt drošības jautājumi gan pasaulē, gan ES ietvaros. “Tikpat svarīgi ir ievērot starptautisko sankciju režīmu, veicināt tirdzniecību, piesaistīt investīcijas un, kā mēdz teikt, pārdot mūsu biznesa klimatu ārpus Latvijas. Trešais svarīgākais aspekts ir atbalsts mūsu diasporai ārzemēs,” tā Teikmanis.
Viņš uzsver, ka šobrīd augstas prioritātes jautājums būs par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē. Daudzi gan uzskata, ka ANO ir sagādājusi vilšanos un vairāk līdzinās nespējnieku organizācijai, taču Teikmanis iebilst: “Lai arī ko mēs par to domātu, citas šādas organizācijas mums nav.”
Ārpus augstajām prioritātēm ir arī citi jautājumi, piemēram, latviešu reemigrācijas veicināšana. Teikmanis uzskata, ka ar šo problēmu Ārlietu ministrija nodarbojas jau sen, kooperējoties ar Ekonomikas ministriju un diasporas koordinatoriem. “To cilvēku skaits, kuri atgriežas dzimtenē, nav pārāk liels, tas mērāms simtos, un viņi atgriežas, izmantojot ministrijas palīdzības sistēmu. Tas ir tradicionāls Ārlietu ministrijas darbs. Protams, ir arī citi cilvēki, kuri to dara paši - bez ministrijas palīdzības,” skaidro Teikmanis.
Tautas diplomātijas vēstnieks Mārcis Bendiks, analizējot Baibas Bražes virzību uz ārlietu ministres amatu, uzskata, ka tas ir atzīstamas vingrinājums, lai no administratīva ierēdņa amata (“Diplomāts ir ierēdnis,” tā Bendiks) pārietu politiskā amatā. “Organizācija ar nosaukumu “Jaunā vienotība” (JV) nepretendē nedz uz melioratoru, nedz uz celtnieku aizstāvību, jaunvienotībnieki uzskata sevi par intelektuāļiem, kuri gādā par starptautiskām lietām. Bet viņiem savā organizācijā nav kandidātu ārlietu ministra amatam. Tāpēc jāmeklē ārpusē,” tā Bendiks. Tomēr viņš paredz, ka tā vai citādi JV “izmuļļās” situāciju līdz tam, lai Braže beigu beigās iestātos “Jaunajā vienotībā”.
Uz to jau iet: Braže izteicās, ka nekad nav bijusi kādas partijas biedre, bet premjere Evika Siliņa (JV) līdz ar nominēšanu ārlietu ministres amatam uzdevusi viņai arī “šo nopietno, būtisko jautājumu” par pievienošanos “Jaunajai vienotībai”. Vakar lēmums vēl nebija pieņemts. Bet šādam lēmumam - iestāties organizācijā, kam raksturīgas aplokšņu algas, izšķērdīgi lidojumi un citi aizdomīgi atribūti, - varētu būt tālejošas sekas…
Bendiks iesmej par nekonsekvenci, kas ir konsekventi iesēdusies valsts vadītāju ikdienā: “Kad veidoja Kariņa valdību Nr. 2, viņš pats kategoriski teica, ka neņems valdībā tādus, kuri nav ievēlēti parlamentā. Tagad viss ir otrādi. Lielā runāšana par politiskajām konsekvencēm ir paredzēta vientiešiem. Man šķiet, ka politiķi paši sev to iestāsta un paši tam arī notic. Ja man vajadzētu sākt domāt, ka tagad kaut kas būs sliktāk… Nu kas gan varētu būt vēl sliktāk? Mums taču pat Ģirts Valdis Kristovskis ir bijis ārlietu ministrs.”
Daudziem “uz mēles” ir Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis, sak, kāpēc mums nevarētu būt viens ministrs uz abām valstīm? “Lietuviešu politiskā jauda acīmredzot spēj iznest virspusē šādus talantīgus cilvēkus, bet mēs esam ievēlējuši tos, ko esam ievēlējuši,” secina Bendiks, piebilstot, ka ārpolitika Latvijā ir “primitīvi vienkārša”, jo ir karš. “Kara laikā nav nekādu smalkumu. Miera laikā var uzmanīgi tā un uzmanīgi šitā, bet kara laikā ir jāpalīdz mūsējiem un jākaro ar naidniekiem.”
Vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts: “Spriežot pēc lomām, kuras ir spēlējusi Baiba Braže - es uzsveru, lomām, - viņa būs īstajā vietā. Bet vai viņa spēs aizvietot īsto ārlietu ministru, kurš mums bija Edgars Rinkēvičs un kuru citēja pasaules prese? Vai Baiba Braže ar visām savām iepriekšējām regālijām kļūs par tādu pašu citējamu cilvēku? Man pagaidām tādas pārliecības nav, mans iespaids ir skeptisks.”
Daukšts uzskata, ka Baibai Bražei ir izveidojušies sakari, viņa zināmās aprindās ir pazīstama persona. “Taču šis atpazīstamības loks,” turpina Daukšts, “ir samērā šaurs. Jo viņa ir atpazīstama publiskajā diplomātijā. Bet publiskā diplomātija - pēc manas pārliecības - ir pielīdzināma propagandai. Tāpēc līdzsvars starp propagandu un publisko diplomātiju Baibai Bražei būs ļoti stingri jāievēro. Tas - pirmais uzdevums. Otrais: Bražes kundze nav pazīstama plašākā Latvijas sabiedrībā, tāpēc steidzami kaut kas jādara savas atpazīstamības labā. Kā to darīt - man nav ne jausmas. Viņu tomēr zina kā NATO spēku pārstāvi Latvijā, nevis kā Latvijas spēku pārstāvi NATO. Jādomā!”
