Izrādās, vienprātība par izziņas struktūrvienības Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodošanu Finanšu ministrijas, tātad “Jaunās vienotības” pārziņā valda ne tikai koalīcijā, bet arī opozīcijā – aptaujājot politiķus, atklāja “Neatkarīgā”.
Valdība ir atbalstījusi VID reorganizāciju. Nodokļu un muitas policijas pārvalde turpmāk būs Finanšu ministrijas, tātad arī finanšu ministra pārraudzībā, bet Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Par reformām pēc attiecīgo likumprojektu sagatavošanas vēl būs jālemj Saeimai. Politiķu vienprātība ļaus valdošajai partijai pievilkt sev vēl tuvāk teikšanu pār vēl vienu “smago iestādi”, kurai ļauts izlūkot, izsekot, noklausīties un kratīt.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs, Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas vadītājs Artūrs Butāns no opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) intervijā “Neatkarīgajai” sacīja, ka pirmšķietami mērķis ir atbalstāms, bet NA skatīšoties, kāds būs izpildījums. “Mēs uz NA Saeimas frakcijas un valdes kopsēdi bijām uzaicinājuši nākamo VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi, lai uzklausītu viņas redzējumu. Viņa atstāja labu, pārliecinošu iespaidu. Pašlaik pret to, ka vajag atdalīt Finanšu un muitas policijas pārvaldi no VID, NA nav iebildumu. Bet, pēc mūsu domām, ir svarīgi, lai tad šī policija ir tiešām pakļauta FM, nevis ministram - lai tā nekļūst par kādu politiskās varas instrumentu. Tā, protams, ir smalka robeža. Bet kopumā mēs esam piesardzīgi un optimistiski atbalstoši,” sacīja Butāns.
Bijušais premjers un bijušais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis no “Apvienotā saraksta” tāpat pašlaik ir opozīcijā. Arī viņam pašlaik nav asi noraidošas attieksmes pret iecerēto VID reformu. “Tā bija Ašeradena lielā doma. Sākumā doma gan bija citāda. Tā kā dažādu policejisku iestāžu ir daudz, tās būtu nododamas Valsts policijai. Tad tas efekts būtu pamatīgāks. Šo iestāžu uzraudzību tad uzdotu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Bet ir tā, ka iekšlietu sistēmas policisti neparko negrib ņemt VID policistus pie sevis... Ir divi iemesli, kāpēc tas tā. Valsts policijā ir dienesta pakāpes un atstrādāta sistēma par izdienas pensijām. Savukārt VID struktūra ir veidota pēc citiem principiem. Tomēr, cik esmu dzirdējis, neviens no VID policistiem nav prasījies pāriet uz Valsts policiju, pat ja tur lielākas algas un sakārtotāki sociālie “spilveni”. Tas ir stipri aizdomīgi. Valsts policisti teica, ka, ja apvienoties, tad mēs izvēlēsimies, ko no VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes ņemt, ko neņemt pie sevis. Un vēl, protams, ir arī tāds aspekts, ka šāda apvienošanās maksātu naudu. Ar to skaidrojams, kāpēc sākotnējā iecere pārvērtās par Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nonākšanu Finanšu ministrijas pakļautībā. Labi, ka ministrijas, nevis ministra pakļautībā. Ašradens nav blēdis un varbūt no sirds grib strukturālas pārmaiņas, bet nevar zināt, kas būs nākamais, aiznākamais ministrs un vai viņš nemēģinās Nodokļu un muitas policijas pārvaldi izmantot politiskām manipulācijām vai kaut kā savtīgi.
Pašlaik spēkā esošais VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes apvienojums met ēnu uz VID, jo tautas acīs šis dienests izskatās kā represīva iestāde. Savulaik Ināra Pētersone bija spiesta aiziet no VID ģenerāldirektores posteņa, jo nevarēja izturēt - viņa pat saņēma draudus, ka, ja jauksies Nodokļu un muitas policijas pārvaldes lietās, tad labi nebūs. Pašlaik daudz kas ir uzlabojies, tomēr riski paliek. 2016., 2017. gadā veicām lielas rotācijas VID struktūrās, jo kļuva neizturami baisi. Bija, piemēram, analītiķis M.V., kurš bija ļoti gudrs, taču nodarbojās ar to, ka izpētīja, kurus uzņēmējus var šantažēt, un tad padalījās informācijā ar izmeklētājiem, kuri gāja pie uzņēmēja ar priekšlikumu: “Mēs tevi varam ielikt cietumā, bet var arī sarunāt kaut kā citādi...”
Šādi riski joprojām pastāv. Tikai tie riski būs Finanšu ministrijai, ne vairs VID,” pauda Kučinskis.
Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis no valdošās partijas “Jaunā vienotība” “Neatkarīgajai” sacīja, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija rūpīgi izvērtējusi VID reformas jautājumu, vēl pirms valdība par to lēma. “Man palika sajūta, ka komisijas deputāti atbalsta šo reformu. Es šo reformu vērtēju pozitīvi, jo uzskatu, ka VID uzdevums ir darbs ar klientiem - nodokļu maksātājiem. Tas ir VID “pamatbizness”,” uzskata Latkovskis.
Latvijā visādas strukturālas rokādes, pakļautības pārbīdes, kuras dēvē par reformām, ir notikušas nemitīgi. Tāpēc arī VID reforma nav nekas neparasts. VID nākotnē būs jauka, izpalīdzīga grāmatvežu iestāde, kura rēķinās, cik daudz iedzīvotāji ir pārmaksājuši nodokļus, un atmaksās viņiem šīs summas automātiski bez deklarēšanas, kā tas jau notiek. Jaunajai VID ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei nebūs jānodarbojas ar koruptantu, naudas atmazgātāju un ļaunprātīgu nodokļu nemaksātāju lietām. Viņai būs tikai jāprasa no VID darbiniekiem, lai viņi ir laipnāki un vēl klientorientētāki nekā līdz šim.
Iespējams, VID reforma ir loģiska un visām labajām iecerēm būs lemts piepildīties, taču valsts institūciju amatos strādā cilvēki ar visām viņiem piemītošajām vājībām, politiskām saistībām, radu un draugu interesēm. Kā šī reforma ietekmēs Latvijas politekonomiskās elites vidi?
Te jāatceras tādi nesenās vēstures fakti, ka bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”) visādi nocīnījās pret VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un tur bija epopeja ar viņas atstādināšanu un viņas atpakaļatstādināšanos. Beigu galā Reirs amatu zaudēja, bet Jaunzeme miera vējos palika vadīt VID līdz pat pilnvaru beigām. Viņa darbu savā postenī beigs 12. februārī.
Reirs uzskatīja, ka ir pamats Jaunzemes atstādināšanai, taču “Jaunā vienotība” nav tik viendabīgi vienota, kā varētu šķist, un nākamajam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam labpatika Jaunzemi saglabāt VID ģenerāldirektores amatā. Tolaik gaismā nāca arī pagalam šaušalīgi skandāli ar pasūtījuma lietām pret publicistiem Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku, taču tie ir pārklājušies ar aizmirstības plīvuru kā nekad nebijuši.
Turpmāk (pēc gada) būs citādi - finanšu ministrs Ašeradens (ja ar valdošo koalīciju nekas slikts nenotiks) ar formālu valsts sekretāra starpniecību varēs bez problēmām diriģēt, ar kādām lietām jānodarbojas Nodokļu un muitas policijas pārvaldei. Varbūt šīs lietas būs pareizas un pret tumšajiem atmazgātājiem vērstas, bet var būt arī, ka tādas, kur “kaut kas jāatrod” pret Lapsu vai Liepnieku. To mēs vēl nezinām - to rādīs nākamība.
Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir apveltīta ar visplašākajām izziņas, izlūkošanas, operatīvās darbības, krimināllietu izmeklēšanas funkcijām - tā var izsekot, noklausīties, kratīt. Smaga iestāde.
Manevri ar VID reorganizāciju nāk par labu valdošākajai no valdošajām partijām “Jaunā vienotība” un tās visvaldošākajam iekšējam grupējumam.
“Jaunajai vienotībai” jau tāpat ir nospiedoša teikšana pār “spēka struktūrām” - iekšlietu ministrs ir šīs partijas kadrs Rihards Kozlovskis, kuram ir teikšana pār Valsts policiju.
Rodas arī jautājumi, kur paliks tāda ļoti svarīga figūra kā Ašeradena atbalstu baudošā Jaunzeme.
Runā, ka viņa mēģināšot kļūt par vienu no Konkurences padomes (KP) loceklēm, ieņemot vienu no trim vakancēm, kas ir pašlaik brīvas KP padomē.
Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Zane Gorškova “Neatkarīgajai” atbildēja, ka KP padomes locekļu amatu konkursu organizē Valsts kanceleja un KP nav piesaistīta vērtēšanas komisijā, “tāpēc mūsu rīcībā nav ne datu par iespējamiem pretendentiem, ne par konkursa rezultātiem vai termiņu pretendentu apstiprināšanai”.
Ieva Jaunzeme uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņa piedalīsies/piedalās konkursā, neatbildēja, kas saprotami, jo nav izslēgts, ka viņas dzīvē ir arī citi izaicinājumi.
Ja gadījumā Jaunzeme kļūs par Konkurences padomes locekli, viņa varēs sadarboties ar tādām personām kā KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička, kurš ir arī ekspolitiķa Jura Juraša kādreizējais kursabiedrs Policijas akadēmijā.
Visādas reformas, rotācijas un pārbīdes notiek, taču apmēram tā pati politiskās un amatu varas paziņu grupa šā vai tā paliek pie teikšanas, kamēr nenotiks kaut kas tāds, ka šie ļaudis vairs nebūs pie varas.
