Kopš pērn sašķēlās Rīgas domes (RD) “Ušakova gāzēju” koalīcija un Rīgas mēra amatā Mārtiņu Staķi nomainīja Vilnis Ķirsis, attiecības starp abiem politiski tuvajiem spēkiem – “Progresīvajiem” un “Vienotību” – kļūst arvien saspringtākas. Kā šīs domstarpības var ietekmēt attiecības “lielajā” koalīcijā Saeimā un valdībā?
Gaisotne RD pamazām sakarst. Pēc RD Ārtelpas un mobilitātes departamenta pienākumu izpildītāja Jāņa Vaivoda aizturēšanas “Progresīvie” pieprasījuši Ķirša atkāpšanos. Pagaidām gan politisko spēku samērs ļauj Ķirsim justies samērā mierīgi. Triumvirāts - Ķirsis, Edvards Ratnieks un Linda Ozola - darbojas saskaņoti un atbilstoši nerakstītajai Staķa gāšanas norunai: katrs darbojas savā lauciņā un cita dārzā savu degunu nebāž.
Tomēr Vaivoda aizturēšana radīja politisko trīci RD, jo atkal gaisā uzvirmoja bažas par tiem tiesiskajiem principiem, kas valda RD. Vaivoda drīzā atbrīvošana un KNAB paziņojums, ka aizturēšana neesot bijusi saistīta ar Vaivoda tiešajiem pienākumiem, bet gan ar “kukuļa došanu citai amatpersonai”, ļāva Ķirsim & Co atviegloti uzelpot. Šis KNAB vēstījums gan pašas bažas neizkliedēja, jo nav tik svarīgi, kam un kādā sakarā kukulis dots. Ja reiz cilvēkam kukuļu došana kļuvusi “ierasta lieta”, tad apšaubāma kļūst viņa darbība arī visās pārējās sfērās.
Uz to arī norādīja “Progresīvie”. “Nav pat tik būtiski, par ko aizturēts Vaivods, daudz svarīgāk ir tas, ka aizturēta Viļņa Ķirša uzticības persona. Ķirsis ir ilgstoši piesedzis un aizstāvējis Vaivodu, tāpēc laiks uzņemties atbildību un atkāpties,” “Progresīvo” frakcijas vārdā paziņoja Staķis.
Ķirsis uz šiem aicinājumiem pat netaisās reaģēt. Ja jau pat KNAB atzīst, ka Vaivoda aizturēšana nav saistīta ar viņa tiešajiem darba pienākumiem RD, tad ko jūs no manis vēl gribat, ar visu savu būtību no notiekošā cenšas distancēties Ķirsis.
Cik nesatricināmas ir Ķirša pozīcijas? Lai labāk izprastu situāciju, der paskatīties 2023. gada 12. jūlijā notikušo LTV raidījumu “Kas notiek Latvijā?”. Tajā piedalījās trīs Rīgas domes vicemēri, tobrīd opozīcijā nonākušās RD lielākās frakcijas “Progresīvie” vadītājs Mārtiņš Kossovičs un tobrīd uz laiku no pienākumu pildīšanas atstādinātais Satiksmes departamenta vadītājs Vaivods. Raidījumā Ķirsis un Kossovičs nemitīgi apmainījās ar savstarpējiem pārmetumiem. Pa vidu ar nepārliecinošiem skaidrojumiem šad tad centās iespraukties Vaivods, kura lomu RD struktūrās šis raidījums atsedza ārkārtīgi skaidri.
Neliela atkāpe, lai labāk saprotams, uz kurieni velku. Tie, kuri atceras Andra Šķēles juridiski saimnieciskos trikus pirms ceturtdaļgadsimta, droši vien atceras arī tādu personāžu kā Hariju Krongornu, kuram bija neoficiāla iesauka - Šķēles pildspalva. Krongorna funkcija bija “Ave Lat Grupas” (vēlāk “UVK”) vārdā parakstīt tos dokumentus, kurus dažādu iemeslu dēļ Šķēle negribēja saistīt ar savu vārdu.
Šī iemesla dēļ laiku pa laikam Krongornam nācās apmeklēt tiesu zāles un atsevišķos brīžos pat nonākt apcietinājumā (tiesa, ne uz ilgu laiku), taču visas šīs neērtības tika dāsni kompensētas. Krongorns vēl joprojām ir labi atalgots darbinieks dažādos ar Šķēli saistītos uzņēmumos un, visticamāk, par dzīvi nesūdzas.
Skatoties minēto “KNL?” raidījumu, nevar nepamanīt zināmas līdzības. Vaivoda funkcijas ir savā ziņā līdzīgas Krongorna funkcijām. Tikai Šķēles vietā ir Ķirsis. Protams, šeit nepieciešamas mēroga korekcijas. Ķirsis nav Šķēle, un Vaivods nav Krongorns. Kādā ziņā?
Nedomāju, ka pēc desmit vai pat pieciem gadiem Ķirsis un Vaivods darbosies tandēmā. Krongorns zināmās aprindās skaitās spējīgs finansists ar asu, attapīgu prātu, bet Vaivods drīzāk skaitās provinciālis, kurš Rīgā cenšas par varītēm “izsisties”. Tas arī viņam uz kādu brīdi izdevās, pateicoties Ķirša protekcijai.
Tas, ka tagad pēc atbrīvošanas Vaivods nav atjaunots savā agrākajā amatā, liecina tikai par vienu: sācies process, kuru vistrāpīgāk raksturot ar vācu dramaturga Fridriha Šillera vārdiem: “moris savu padarījis, moris var iet”. Protams, viņam par mutes turēšanu tiks solīta aizstāvība un “neuztraucies, gan jau mūsu cilvēki tevi “izručīs”, tāpat kā Kaimiņu un Zakatistovu”, bet tas viss būs tikai psihoterapeitiskam efektam. Vaivods jau var bijušajam RD Attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam lūgt konsultācijas par to, kā labāk sagatavoties cietumam.
Kā Vaivoda likstas ietekmēs Ķirsi? “Vienotībai” kā politiskam spēkam galvaspilsētas pašvaldības noturēšana ir ārkārtīgi svarīga. Pašvaldības vēlēšanas būs 2025. gada jūnijā. Tātad nedaudz vairāk kā pēc gada. “Vienotības” ietekme tiesībsargājošās struktūrās ir nenoliedzama, un, visticamāk, tiks darīts viss iespējamais, lai RD nesmukumus paslaucītu zem gultas. Vismaz neļautu tiem izplūst pārāk plašos apmēros.
Lai arī “Progresīvie” jau aicinājuši Ģenerālprokuratūru un Valsts kontroli veikt pārbaudes RD par Vaivoda pārraudzībā esošajiem infrastruktūras un ceļu projektiem, jādomā, ka juridiski tur papīri būs pietiekami labi sakārtoti, lai lietu varētu piebremzēt.
Līdz ar to ticamākais iespējamais attīstības scenārijs ir šāds: politiķi no Vaivoda norobežosies, un viņš kļūst par tādu kā apolitisku ierēdni, kuram gadījies sasmērēties. Cik liela ir viņa “šmuce”, to noteiks tiesas visās trijās instancēs, kas var prasīt gadus. “Vienotība” un “Progresīvie” RD ietvaros turpinās apmainīties ar apvainojumiem korupcijā, taču šie apvainojumi paliks politiskā plaknē, nepārejot tiesiskā plaknē. Tas viss paliks tajā pašā apsaukāšanās līmenī: jūs toreiz teicāt (darījāt) tā. Nē, tā nav taisnība. Patiesībā bija tā, un tieši jūs bijāt tie, kas darīja (teica) tā. Un tā uz riņķi bez sākuma un gala.
Latvijā korupcija netiek uztverta kā īsts, patiess ļaunums, ar ko būtu jācīnās visos iespējamos veidos. Tā visbiežāk tiek izmantota kā politisks instruments. Praksē tas nozīmē, ka korupcija tiek atzīta vienīgi tad, ja tajā tiek apvainoti politiskie pretinieki vai politiski nesimpātiski spēki. Ja korupcijā tiek vainoti savējie, tad tā ir “nomelnošanas kampaņa”, “politisko konkurentu apmelojumi”, “raganu medības”, “paši tādi” un tamlīdzīgi.
Līdz ar to amatu pārbīdes RD ir vienīgi politisku intrigu sekas, lai kā tās tiktu pasniegtas. Vienalga, vai korupcijas apkarošanas, vai, tieši otrādi, “raganu medību” novēršanas mērcē. Pērnvasar notikušo Staķa nomaiņu ar Ķirsi determinēja nepieciešamība pārdalīt ietekmes sfēras.
Staķis un it īpaši viņa birojs bija sakoncentrējuši savās rokās pārāk lielu varu. Pārsvarā būdami iesācēji, viņi lāgā neapzinājās Latvijas politiskās dzīves reālijas: “Sēžot pie lielā galda (tautā sauktas - siles), nedrīkst grābt visu. Tikai sev un sev. Jāprot dalīties.” Staķa biroja darbinieki šo “gudrību” piemirsa un rezultātā varu zaudēja.
Kādas no tā visa varam gūt mācības? Kā tur teica Vinstons Čērčils par demokrātiju? Tā nekam nederot, bet nekas labāks neesot izgudrots. Tad nu demokrātijas vārdā mums jāpiecieš šī politiķu ķīvēšanās un apsaukāšanās. Savukārt Vaivodam laiks padomāt, vai nebija citu veidu, kā Rīgu “iekarot”. Mazāk paļaujoties uz politiķu protekcijām. Nu nav viņi nekādi morālās priekšzīmes etaloni. Uzmetīs pie pirmās izdevības.
Tāpēc atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir - nē, domstarpības Rīgas domē ir tikai rīvēšanās otrās rindas politiķu starpā, kas neuzspridzinās “lielo” koalīciju. Jo tur jau ir citas likmes.
