Kamēr “Progresīvie” jau satiksmes ministra amatam virza vienu no saviem līderiem Kasparu Briškenu, tikmēr “Apvienotais saraksts” (AS) bikli gaida no valdības veidotājas Evikas Siliņas ("Jaunā vienotība") labvēlīgu atbildi uz viņai un potenciālajiem koalīcijas partneriem iesniegtajiem politiskajiem aicinājumiem un ieteikumiem.
AS vakar uz E. Siliņas rosinātajām valdības veidošanas sarunām nedevās. Tā vietā AS ir nodevis JV, E. Siliņai un pārējo koalīcijas sarunās iesaistīto partiju vadītājiem aicinājumu un savus ieteikumus nākamajam koalīcijas sadarbības līgumam. Tur AS pauž savu redzējumu par to, uz kādiem pamatiem vajadzētu būt būvētai jaunajai valdībai. “Neatkarīgā” šos dokumentus atrada politikas taisīšanas virtuves kuluāros Vecrīgā.
“Mūsu valsts drošība, transatlantiskā orientācija un šo vērtību pēctecība ir absolūta prioritāte. Bez tās nav iespējama ekonomikas attīstība, labklājības augšana, mūsu kultūras un identitātes kopšana. Drošībai jābūt par pamatu valdības izveidei un tās tālākam darbam,” sacīts aicinājuma ievadā. Nu par to, ka drošība un transatlantiskā orientācija ir prioritāte, šķiet, nav šaubu. Tāpat arī saulei jāriet rietumos, maizei jābūt garšīgai un ekonomikai jābūt ekonomiskai. Taču uz kurieni “Apvienotais saraksts” ar šādām frāzēm velk?
Nākamais citāts: “Ņemot vērā “Jaunās vienotības” un Ministru prezidenta kandidātes līdz šim paustos uzstādījumus par koalīcijas sastāva paplašināšanu, lai mazinātu drošības un starptautiskas reputācijas riskus un valdībā nepieļautu tādu spēku ietekmi, kas saistīti ar sankcijās iekļautām personām vai iepriekš strauji mainījuši viedokli Latvijas valstiskumam svarīgos jautājumos, “Apvienotais saraksts” uzskata par nepieciešamu, lai valdošajā koalīcijā būtu pārstāvēta “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts”.”
Līdzīgi kā pirms iešanas mežā, lai nedabūtu čūskas kodienu, māņticīgi cilvēki mēdz nesaukt čūskas vārdos, bet lieto eifēmismu “lunkanie”, arī “Apvienotais saraksts” nevienā vietā nesauc Aivaru Lembergu vārdā, bet runā par “sankcijās iekļautām personām”.
Tikai JV, NA un AS, pēc “Apvienotā saraksta” domām, “skaidri un nepārprotami pierādījuši savu nesatricināmo nostāju Latvijas drošības jautājumos”.
Lai novērstu “starptautiskai reputācijai un valstij kaitīgu lēmumu” pieņemšanu, “Apvienotais saraksts” vēlas, lai Ministru prezidente aizsardzību, ārlietas, iekšlietas, satiksmi, ekonomiku, klimata un enerģētikas politiku, tieslietas un finanses uztic tikai “Jaunās vienotības”, Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” pārstāvjiem.
Tātad tai pašai Krišjāņa Kariņa valdības koalīcijai atdodama gaļa, āda, aknas un nieres, bet ragi, nagi un zarnas atvēlamas Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un/vai “Progresīvajiem”.
Konkrētāki ir “Apvienotā saraksta” ierosinājumi sadarbības līgumam. Tur jau nu tad gan visas “Apvienotā saraksta” idejas grozās tikai ap Aivaru Lembergu un to, kā viņu pilnībā izolēt.
“Ja Ministru kabineta loceklis vai viņa pārstāvis savas ar likumu uzticētās kompetences ietvaros lēmuma pieņemšanā iesaistījis sankcionētu personu, tajā skaitā Aivaru Lembergu, tad šāda rīcība uzskatāma par būtisku sadarbības līguma pārkāpumu.
Lai ierobežotu sankcijām pakļautu personu, tai skaitā Aivara Lemberga, ietekmi, koalīcijas partneri apņemas pārtraukt un neveidot jebkāda veida politiska vai ekonomiska rakstura komunikāciju ar šādām personām,” sadarbības līguma tekstam iesaka “Apvienotais saraksts”.
Ministru prezidentam partija grib deleģēt tiesības nekavējoties izdot rīkojumu par attiecīgās amatpersonas atbrīvošanu no darba. Tas ir, ja amatpersona būs politiski vai ekonomiski komunicējusi ar “tai skaitā” Aivaru Lembergu.
“Apvienotais saraksts” savā kvēlajā karagājienā mazliet aizraujas un iecērt sev kājā. Ja Aivars Lembergs ir “tai skaitā”, tad laikam tādu personu, kas teorētiski varētu radīt riskus starptautiskajai reputācijai, ir vairāk nekā viens pats Aivars Lembergs. “Apvienotā saraksta” rakstības stilā tas skanētu tā, ka politiski un ekonomiski nedrīkst komunicēt arī ar to personu, kas tiek turēta aizdomās par 102 tūkstošu eiro nesamaksāšanu un krāpšanu no “būvnieku lietas” izdalītā procesā. Tāpat arī ar VDK virsnieku, uzņēmēju un sporta funkcionāru. Un vēl daudziem citiem, kuru vārdus aiz kautrības nevar skaļi teikt. “Apvienotajam sarakstam” var tā atgadīties, ka kaut kur takas ar šiem personāžiem sakrustojas, un ko tad?
“Apvienotā saraksta” aicinājumi un ieteikumi ir mazliet traģiski, lai neteiktu traģikomiski. Aizvien skaidrāks top, ka iekļūšana nākamajā valdošajā koalīcijā tam ir stipri apšaubāma. Tāpēc neko labāku izdomāt neizdodas, kā uzcept sev ceļamaizi uz opozīciju, pozicionējoties kā Aivara Lemberga apkarotājiem. Amizanti, ka lielā daļa pašreizējo “Apvienotā saraksta” politiķu iepriekš bija ZZS sastāvā, bet tagad uzstājas kā vislielākie savu bijušo kolēģu un bijušā ZZS premjera amata kandidāta apkarotāji.
Neba pirmais politiskais spēks, kas teju vai visu savu enerģiju velta un popularitāti gūst uz Aivara Lemberga rēķina. Vēsturē tādu ir vesels saraksts, un tie ir pazuduši no skatuves.
Runāšana par “Lemberga ietekmi” šīs valdības veidošanas procesā atgādina slimu apmātību. Ne jau tikai “Apvienotā saraksta” politiķi ar to sirgst - par to ar nopietnības pilnām sejām ir izteikušies arī NA, JV un “Progresīvie”.
“Lemberga ietekmes” pieminēšana varbūt var derēt kā lakmusa papīrs tam, vai politiķis adekvāts. Varētu būt ieviešamas kādas mērvienības politiķu neadekvātuma noteikšanai “lembergos” (Lmb) 1 Lmb - politiķis ir pļāppopulists, 2 Lmb - politiķis ir pustraks, 3 Lmb - politiķis nav pie pilna prāta. Šo rādītāju varētu noteikt pēc tā, cik bieži persona savos publiskajos uznācienos saka vārdus “Lemberga ietekme”. Dīvaini, bet uz “Lemberga ietekmes” adatas ir uzsēdušies arī tādi politiķi, par kuru garīgo veselību agrāk nebija jāšaubās.
Kurš ir panācis baismīgu Latvijas atpalicību no Igaunijas un Lietuvas? Kurš ir nodrošinājis mežonīgu inflāciju, kosmiskas cenas un mikroskopiskas pensijas? Kurš nav uzbūvējis žogu gar Baltkrievijas robežu? Kurš ir veicis armijas pārtikas iepirkumu 220 miljonu eiro apmērā? Vai Aivars Lembergs?
