Jau pagājušo piektdien izkristalizējās jaunās valdības bāzes modelis. Trīs spēki –“Vienotība”, ZZS, “Apvienotais saraksts” – plus ceturtais – NA vai “Progresīvie”. Pirmdien “Vienotības” valdes sēdē bija plānots lemt, par kuru variantu izšķirties, taču galīgais lēmums tā arī netika pieņemts, jo pēc AS lūguma līdz trešdienas rītam tika noteikts oficiālu paziņojumu embargo. Tas gan nenozīmē, ka tiek apturētas arī neoficiālas konsultācijas.
Džordžam Sorosam piederošais uzņēmums “Pluralis” pārņēmis Polijas laikrakstu "Rzeczpospolita" un “Parkiet” izdevēja “Gremi Media” vairākuma akciju, raksta poļu portāls “WNP.pl”. "Tas nozīmē, ka “Pluralis” pārņem kontroli pār “Gremi Media",” paziņojis laikraksta "Rzeczpospolita" galvenais redaktors Boguslavs Črabota.
Kijeva un Vašingtona jau nedēļām nevarot vienoties par Ukrainas pretuzbrukuma stratēģiju, ziņo “The Wall Street Journal”, Polijas interneta portāls “wnp.pl” un citi mediji. Atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” aicina nesteigties ar secinājumiem.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas politiskajā arēnā notika vairākas pārmaiņas, starp kurām būtiskākā ir divu neformālo bloku faktiska izjukšana. Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa “koalīcijas paplašināšanas” laikā izveidojās divi situatīvi bloki – “Apvienotais saraksts” (AS) un NA; ZZS un “Progresīvie”, kuri centās turēties kopā un koordinēt spēkus, bet tagad visi politiskie spēki atkal ir katrs par sevi.
Pazīstamā režisora Alvja Hermaņa intervija LTV raidījumā “1:1” izraisīja spēcīgu viļņošanos sociālajos tīklos. Kā jau varēja sagaidīt, reakcija bija dažāda. Varas lojālisti Hermanim pārmeta populismu un utopisku skatījumu uz nopietnām problēmām, kamēr pretējā puse neslēpa prieku, ka beidzot arī varai pietuvinātajā LTV parādījies no “ģenerālās līnijas” atšķirīgs viedoklis par Latvijā notiekošo.
Somija pēta iespējas ražot bruņutransportierus Ukrainā, ziņo Igaunijas tīmekļa portāls “err.ee”. Tās ir iespējas, kā vēl vairāk palīdzēt Ukrainai, saka Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena. Faktiski tas nozīmēs, ka Ukrainā drīz varētu sākties bruņutransportieru “Patria” licencēta ražošana. Nesen arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka Ukraina ir ieinteresēta šāda veida ražošanas attīstībā. Ko par bruņutehnikas un ieroču ražošanu domā Latvijas militārais resors?
Prezidents Alars Kariss intervijā Igaunijas portālam ERR norādījis, ka Kajai Kallasai kā premjerministrei ir pienākums sabiedrībai skaidrot skandālu ap viņas dzīvesbiedra uzņēmējdarbību. Pēc tam prezidents vērtēšot situācijas būtību un lemšot par turpmāko rīcību.
Gaismas pārpilns. Tāds, spriežot pēc fotogrāfijām un atstāstiem, bija katoļu bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kura 130. dzimšanas dienu šogad atzīmēs cilvēki, kuri ciena un piemin slaveno latgalieti un viņa devumu garīguma saglabāšanā. Boļeslavs Sloskāns piedzima 1893. gada 31. augustā Stirnienes pagasta Tiltagalā, bet pieder viņš ne tikai Latgalei vai Latvijai, bet arī Baltkrievijas, Krievijas, Beļģijas, Eiropas un faktiski visas pasaules kristiešu kopienai.
Ziņa par lidmašīnas nogāšanos, kurā lidojis algotņu grupējuma “Vagner” šefs Jevgeņijs Prigožins, jau no paša sākuma tika uztverta ar aizdomām. Vai viņš tiešām ir gājis bojā, vai tas bijis tikai inscenējums? Reti kura slepkavība uzreiz tā apauga ar neskaitāmām konspirācijām.
48% “Neatkarīgās” aptaujas dalībnieku jau pirmajās desmit stundās pauda viedokli: šajā konkrētajā situācijā Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam valdību vajadzēja uzticēt veidot ar politiskām partijām nesaistītai personai.
Otrdien slēgtā valdības sēdē Iekšlietu ministrijai tika uzdots sagatavot Imigrācijas likuma grozījumus: Krievijas pilsoņiem divu gadu laikā jānokārto latviešu valodas pārbaude, lai varētu legāli uzturēties Latvijā. Tas nozīmē, ka 1. septembrī neviens nezaudēs savu termiņuzturēšanās atļauju (TUA), nebūs jākārto nekādi latviešu valodas eksāmeni, jo skaidrs, ka “divi gadi” pagarināsies vēl uz “diviem gadiem”, pēc tam vēl… uz diviem. Nav zināms, vai tas būs pēdējais šīs “valdības” spļāviens Latvijas sejā, bet paspēt vēl var daudz ko.
Polijas prezidents Andžejs Duda ir parakstījis likumu, kas atceļ skaidras naudas aprites ierobežojumus, kuriem bija jāstājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka Polijas pilsoņi arī turpmāk varēs bez ierobežojumiem norēķināties skaidrā naudā. Tikmēr gan ierobežojumi skaidras naudas izmantošanā uzņēmējdarbībā paliek nemainīgi.
Jaunās valdības veidošanā kā būtisks blakus elements, kurš kā neredzams, bet labi sajūtams ēters apņem visu šo procesu, ir bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga faktors. Vieni šo Lemberga neredzamo klātesamību cenšas ignorēt, citi savukārt cenšas īpaši uzsvērt.
Nacistiskās Krievijas agresija dažādu valstu aizsardzības plānos ievieš korekcijas, un tādas acīmredzot realizēsies arī kaimiņvalstī Lietuvā: portāls “kauno.diena.lt” ziņo, ka Valsts aizsardzības ministrija apsver bruņotai aizsardzībai apmācāmo pilsoņu skaita palielināšanu. Iesaukšanas sarakstos varētu iekļaut visus jauniešus, kuri sasnieguši 17 gadu vecumu. Arī studentiem būtu obligāti jākalpo valstij: viņi vairs nevarētu atlikt dienestu.
Šonedēļ sāksies Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča konsultācijas ar parlamentā pārstāvētajām partijām par nākamās valdības izveidi. Pēc visu partiju uzklausīšanas prezidentam būs jāizvēlas, ko nosaukt par šīs valdības veidotāju.
Kad Latvijas Radio (LR) uzsāka raidījumu sēriju “Dzīve bez robežām”, katru darba dienu stāstot par homoseksuāliem cilvēkiem, kas dzīvo dažādās Eiropas valstīs, tas nebija nekāds brīnums: vai nu mazums tēmu, ko sabiedriskais medijs uzskata par svarīgām? Kad LR ēterā nokļuva stāsts par Robertu Putni, loģiski radās jautājums: vai sabiedriskais medijs reklamēs arī Putņa homoseksuālās pornogrāfijas piedāvājumus, kas pārpludinājuši sociālos tīklus?
Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas ziemeļu pilsētas Čerņihivas centrā sestdienas rītā septiņi cilvēki nogalināti un 144 ievainoti, tostarp 15 bērni. Bojā gājusi ir burvīga sešus gadus veca meitenīte Sofija.
Krievija kopš plaša mēroga iebrukuma pagājušā gada 24. februārī ir visādos veidos centusies traucēt Ukrainas graudu eksportu caur Melnās jūras ostām uz Āfrikas un Āzijas valstīm, bloķējot ostas, apšaudot infrastruktūru un iznīcinot graudu krājumus.
Saistībā ar ārkārtīgi plašajiem vēja parku būvniecības plāniem (pieteikto jaudu kopapjoms gandrīz trīskārt pārsniedz Latvijai nepieciešamo) radies jautājums ne tikai par šo vēja parku ekonomisko pamatojumu, bet arī par to ietekmi uz Latvijas dabu un ainavisko piesārņojumu.
“Kas ir tās izcilās kvalitātes, kuru dēļ Evika Siliņa ir izvirzīta par “Jaunās vienotības” premjera amata kandidāti? Varbūt makroekonomikas jautājumu pārzināšana? Varbūt viņai padomā valsts pārvaldes inovatīvi risinājumi?” vaicā kāds politikas vērotājs. Jāteic, vientiesīgi jautājumi. Kvalitātes slēpjas citur. Mēģināsim tās izprast.
Kamēr “Vienotības” jaunā premjera amata kandidāte Evika Siliņa tikai pielaiko valdības vadītāja krēslu, viņas partijas biedrs Vilnis Ķirsis vakar tika oficiāli ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.
