Stambulas konvencija atkal nāk virsū kā lietuvēns, un šoreiz dažādus tās aspektus trešdien skatīja Saeimas Ārlietu komisijā, ko vada Rihards Kols (NA). Komisijas sēdē piedalījās sabiedrisko iniciatīvu portāla “manabalss.lv”, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas pārstāvji un Saeimas deputāti. Ministrijas, protams, karsti aizstāvēja konvencijas ratifikāciju, dažas deputātes aizrāvās ar briesmu stāstiem, bet Kols mēģināja būt objektīvs.
Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” (ST) vakar notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē atzina, ka elektrības piegādes tarifu trīskāršošana tik tiešām nodrošina uzņēmumam par izdevumiem lielākus ieņēmumus. Tagad savāktā nauda segšot uzņēmuma izdevumus nākotnē, kad viss būšot kļuvis daudz dārgāks nekā tagad.
Beidzot pēc ilgas un sāpīgas iekšpolitiskas intrigošanas ir sācis izkristalizēties Evikas Sliiņas (JV) jaunās valdības sastāvs. Pagaidām tas gan ir tikai neoficiāls melnraksts, kas nonācis portāla NRA rīcībā, bet diezgan droši var teikt, ka lielākā daļa nosaukto personu tik tiešām kļūs par ministriem savās jomās.
Bizness pāri visam! Aptuveni tāds varēja būt zemsvītras skaidrojums Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un Krievijas galvenā kara noziedznieka Vladimira Putina tikšanās faktam. Abi pat necentās panākt Melnās jūras graudu iniciatīvas atjaunošanu, jo tas, izrādās, nebija svarīgākais mērķis.
"Vai ir šaubas, ka esmu kaut ko melojusi vai slēpusi? Tās neeksistē! Esmu bijusi pilnīgi godīga un atklāta par saviem ienākumiem," vakar pēc Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) Speciālās pretkorupcijas komisijas sēdes uzsvēra Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Igaunijas Reformu partija). Tomēr viņa nevēlas dalīties informācijā par savu ienākumu deklarācijām par to laiku, kad vēl bija advokāte.
Latvijas krievu savienība (LKS) kārtējo reizi izcēlās ar kārtējo aktivitāti: pie Saeimas tika sarīkots “pikets par dzimto krievu valodu – pirms traģiskā 1. septembra, kad pirmklasnieki nedrīkstēs mācīties krievu valodā”. Piketa fotomirklis, kurā varēja aplūkot partijas līderi Miroslavu Mitrofanovu un aktīvisti, Rīgas domes deputāti Innu Djeri, tika ievietots tīmeklī. Un tad bija tikai viens jautājums: kāpēc šī politkopa joprojām nav likvidēta?
31. augustā iztecēja termiņš, kad Lietuvā strādājošajām bankām bija jāpārskaita pagaidu solidaritātes avansa iemaksa. Lietuvas Finanšu ministrija informē, ka valsts budžetā jau iekasēti virs 56 miljoniem eiro. Pēc "Delfi" Lietuvas redakcijas aprēķiniem, astoņas bankas vien pārskaitījušas valsts budžetam 54 miljonus.
Otrdienas Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt projektu “Rīgas Latviešu biedrības nama (RLBN) atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programma 2023.–2030. gadam”. Pēc mīņāšanās uz vietas valdība (aizejošā) beidzot pieķersies būtiskiem darbiem, kam šoreiz ir labi nolūki. Ir pamats cerēt, ka neaktivizēsies tradicionālie latviskā gara sliktie atzari – strīdi, kašķi, nenovīdība un lipīgas rociņas, kam pieķeras katrs naudas gabaliņš, kas slikti piestiprināts.
Četrus mēnešus garais Latvijas politiskās vides pārformatizēšanas process, kurš aizsākās ar 10. maija vienošanos Ārlietu ministrijas sēžu zālē, tuvojas noslēgumam. Šodien sākas jaunās koalīcijas sarunas par “darāmajiem darbiem”. Tas ir, amatu un krēslu dalīšana.
Pagājušā gada jūlijā Eiropas Centrālā banka pirmo reizi 11 gadu laikā paaugstināja procentu likmes. Septembrī sekoja lielākais procentu likmju kāpums ECB vēsturē. Pēc tam tas vairākkārt turpinājās arī nākamajās padomes sēdēs.
“Līgumcena: 56 190,07 eiro” – mums vēsta Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa. Tur teikts, ka Veselības ministrija atklātā procedūrā “iepērk” īpaši dārgas konferences organizēšanu. “Pirkuma” piegādātāja ir Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Līgums ar to noslēgts šā gada 24. jūlijā.
Kamēr “Progresīvie” jau satiksmes ministra amatam virza vienu no saviem līderiem Kasparu Briškenu, tikmēr “Apvienotais saraksts” (AS) bikli gaida no valdības veidotājas Evikas Siliņas ("Jaunā vienotība") labvēlīgu atbildi uz viņai un potenciālajiem koalīcijas partneriem iesniegtajiem politiskajiem aicinājumiem un ieteikumiem.
Nedēļu pēc tam, kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosaucis valdības sastādītāju – Eviku Siliņu, skaidri izkristalizējušies jaunās valdības veidošanas principi. Pareizāk sakot, viens galvenais princips, jo, kā nebeidzu atkārtot – iemesls vienmēr ir viens. Visi pārējie ir tikai iegansti un māņu faktori, ar kuriem piesegt šo vienīgo, patieso iemeslu.
Valdis Dombrovskis (JV), Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, būtu gatavs turpināt darbu arī nākamajā Eiropas Komisijas sastāvā, ja šāda iespēja būtu, to viņš apliecināja intervijā Latvijas Televīzijā. Savukārt Krišjānis Kariņš (JV) intervijā aģentūrai “Politico” vēstīja, ka viņš “nejūtas īpaši noguris” un viņa interese ir turpināt nodarboties ar politiku. Viņa skatiens nešaubīgi ir vērsts uz eirokomisāra amatu. Konkurenti!
Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vīra biznesa skandāls saistībā ar Krieviju vēršas plašumā. Trīs lielākie preses izdevumi ir aicinājuši Kallasu atkāpties, taču viņa turpina palikt savā vietā un demisionēt negrasās. Lielāku skaidrību par Kallasas likteni viesīšot parlaments septembrī, sarunā ar “Neatkarīgo” norādīja Rīgikogu sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Merilina Krūse.
“Humanitāro profesiju pārstāvju pie mums saražots ļoti daudz, var pat teikt, ka ir divas zudušās paaudzes – ja viena paaudze ir divdesmit gadi. Savukārt inženiertehnisko un to atbalstošo profesiju pārstāvju mums ir absolūts iztrūkums,” sarunā ar “Neatkarīgo” pragmatiski spriež Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Par profesijas izvēli domāt nekad nav par vēlu, it sevišķi, ja tuvojas Zinību diena – 1. septembris.
Politikā ārkārtīgi reti notiek tieši tā, kā sākotnēji plānots. Parasti kaut kas nojūk, kāds maina sākotnējos uzstādījumus, kāds nepilda solīto, kāds ar kādu saplēšas vai viļas. Šoreiz viss notiek strikti, kā šā gada 10. maijā Ārlietu ministrijas sēžu zālē runāts. Jaunā koalīcija ir tieši tā pati, kura toreiz nolēma atbalstīt “Vienotības” virzīto Valsts prezidenta amata kandidātu Edgaru Rinkēviču – “Vienotība”, ZZS un “Progresīvie”.
Latvijas studenti sadarbībā ar Engures ostas pārvaldi un uzņēmējiem veic pētījumus un eksperimentus, kā racionālāk atbrīvot jūru no nogrimušajiem zvejas tīkliem jeb “spoku tīkliem” un kā, tos pārstrādājot, iegūt jaunas, vērtīgas lietas.
LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede ir lieliski apguvis karjeras izaugsmes skolu – nekas tā nepalīdz nostiprināt krēslu augstā amatā kā nemitīga lojalitātes apliecināšana tiem, kuri viņu šajā amatā iecēluši.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis nolēmis ierakstīt sevi vēsturē kā mērs, kurš atbrīvojis 11. novembra krastmalu no satiksmes. To, protams, var izdarīt. Jautājums – kādēļ līdz šim neviens no mēriem to nevēlējās darīt?
Neveiksmes kara laukā mudina Krievijas vadītājus aizvien lielākus spēkus mest propagandas mašinērijā, lai diskreditētu Ukrainu un tās prezidentu Volodimiru Zelenski. Kampaņas mērķis mazināt Rietumu valstu un sabiedrības vēlmi sniegt atbalstu Ukrainai.
“Mēs nevarējām noskatīties Latvijas un Francijas komandu spēli basketbolā, jo mums nerāda TV3,” tā un līdzīgi sūdzējās daudzi cilvēki. Protams, var pavīpsnāt par viņu neprasmi darboties ar dažādiem digitālajiem rīkiem, ar kuru palīdzību varēja sekot līdzi spēlei, tomēr rodas arī cits jautājums: kāpēc šo nacionāli nozīmīgo spēli netranslēja mūsu nacionālā un sabiedriskā televīzija?
