Premjerministrs Leokādijs Mieriņš izdeva pavēli, kurai bija pakļauti visi koalīcijas locīkļi. Proti, 23. jūnijā visiem būs pulcēties Mieriņa personiskajā lauku īpašumā “Lauku pionieris”, lai tur svētītu gada jautrākos svētkus – Jāņus. Tā kā neviens nesaprata, kurš ietilpst un kurš neietilpst koalīcijā, ieradās visi Saeimas deputāti, sākot ar neatkarīgo Galeriju Zašibailo un beidzot ar nevienam nevajadzīgo, tomēr televīzijā vizuāli noderīgo Krapsīti Briksīti-Brikšuvāli.
"Bargi sodi un ilgāki izmeklēšanas laiki ir iemesls tam, ka trūkst vietu ieslodzījuma vietās,” intervijā Zviedrijas nacionālās sabiedriskās televīzijas kanālam “SVT” 16. jūnijā sūrojās Ūmeo aizturēšanas centra korekcijas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Markuss Bomans.
Sievieti, kas pārvietojās ratiņkrēslā, Rīgas lidostā atteicās uzņemt avioreisā, jo viņai līdzi bija suns pavadonis. Kaut arī visas nepieciešamās formalitātes bija nokārtotas, biļetes nopirktas un sunim bija atļauja doties lidojumā kopā ar saimnieci, lidmašīnā četrkājaino palīgu neielaida. Saimniece aizlidoja viena. “Neatkarīgā” skaidro situāciju un to, kas notiks tālāk.
“Aicinām VARAM izvērtēt Ogres novada domes lēmuma tiesiskumu, ar ko tika uzcelts komunistam Edgaram Kauliņam veltīts piemineklis,” atklātā vēstulē raksta ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība. Šogad, 26. aprīlī, atzīmējot savulaik slavenā kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētāja Edgara Kauliņa 120. jubileju, Ogres novadā, Lielvārdē, notika Edgaram Kauliņam veltītā pieminekļa svinīga atklāšana.
Politiskais process pēc jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanas ieguvis papildu dinamiku. Politisko spēku pozīcijas un to taktika iezīmējas arvien skaidrāk.
Rīgas domē (RD) par satiksmi galvaspilsētā atbild “Vienotības” vicemērs Vilnis Ķirsis. Viņam regulāri tiek adresēti pārmetumi no dažādu pilsētvides aktīvistu puses par to, ka 2023. gadā joprojām ne vien tiek atklāti, bet pat projektēti pagājušā gadsimta cienīgi ceļu satiksmes risinājumi.
“Tā nu tas pie mums ir sanācis, ka politiķi par saviem lēmumiem nekādu atbildību nenes,” analizējot publikāciju “Neatkarīgajā” par valsts grūtībām lauzt līgumus ar pasažieru pārvadātājiem, saka satiksmes nozares eksperts, bijušais "Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakšas.
“Ārprāts! Militāristi visu Latviju grib pārvērst par poligonu!” klaigā tie, kuriem Latvijas aizsardzība ir tukša skaņa. Bet tādu klaigātāju uzmācība ir salīdzināma vien ar mušas spindzēšanu pie auss. Vairums cilvēku, kuri spēj domāt un analizēt, tomēr saprot, ka saprātīgi plānoti militārie poligoni ir nepieciešamība valstī, kas atrodas blakus prātā jukuša agresora teritorijai. Tāpēc Sēlijā top jauns militārais poligons.
“Kāpēc Staķis nedrīkst braukt komandējumā?! Atraduši, par ko cepties!” spriež daļa sociālo tīklu lietotāju. Nē, nu protams, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis drīkst braukt komandējumā uz Somiju. Un pat vairākkārt. Un arī tad, kad notiek hokeja čempionāts. Tikai – viņš nedrīkst izdot rīkojumu attiecībā uz sevi.
Krievijas politologs, vēstures zinātņu doktors Sergejs Karaganovs 13. jūnijā žurnālā “Profil” publicēja rakstu “Kodolieroču izmantošana var paglābt cilvēci no globālās katastrofas”, kuru tūlīt pat, tiesa, jau ar citu virsrakstu: “Grūts, bet nepieciešams lēmums”, pārpublicēja visnotaļ nopietnais izdevums “Russia in Global Affairs”.
Vakar Saeimas ārkārtas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam”. Ar 42 balsīm “par” un 53 balsīm “pret” tas tika noraidīts. Pret balsoja visi klātesošie pašreizējās koalīcijas deputāti, par – opozīcijas deputāti. Kā jau bija sagaidāms. Nekā negaidīta.
Krievija rīkojas un iegulda resursus, lai apturētu Zviedrijas dalību NATO. To saka nesen par Zviedrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MUST) vadītāju ieceltais Tomass Nilsons savā pirmajā intervijā Zviedrijas nacionālās sabiedriskās televīzijas kanālā SVT.
Lai arī ASV prezidenta vēlēšanas būs tikai pēc pusotra gada, jau tagad var teikt, ka ar lielu varbūtību tās būs bezprecedenta. Spriežot pēc šī brīža reitingu tabulām, atkal aci pret cīnīsies tie paši, kas pirms četriem gadiem – Džo Baidens un Donalds Tramps.
“Es nesen aizbraucu uz Krieviju, lai apskatītu tās vietas, uz kurām bija izsūtīti mani vecāki un kur es piedzimu. Savulaik tur nodzīvojām vairākus gadus. Latvijā atgriezāmies 1956. gadā,” stāsta kāds sirms vīrs fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā pasākumā – skolēnu radošā konkursa noslēgumā, kas notika Rīgas pilī. Jaunie cilvēki rakstīja un zīmēja savu vecvecāku piedzīvoto, un viņu radošajos darbos atklājās daudz sāpīgu jautājumu.
Šonedēļ turpinās peripetijas ap jaunās koalīcijas un valdības veidošanu. Vakar “Vienotība” premjera Krišjāņa Kariņa vadībā tikās ar “Apvienoto sarakstu” (AS), rīt tiksies ar Nacionālo apvienību (NA).
Kā izdarīt tā, lai sarunu vedējam Imantam Parādniekam būtu labi, premjeram Krišjānim Kariņam labi, pašam labi un tautai labi – iespējams, tieši tā prāto satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Ja esošā koalīcija iet uz paplašināšanos ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), jārod veids, kā norobežoties no sadarbības partnera, partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāja Aivara Lemberga, pirmdien publiski pasludināja “Jaunās vienotības” (JV) finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Koalīcijas paplašināšanas veiksmes formula beidzot ir atrasta!
“Ņem, Tēvzeme, mani, es kareivis tavs; / Mēs mirsim, tu dzīvosi mūžam!” – rindas no Rencēnu skolas 1929. gada absolventa Viļa Cedriņa dzejoļa. Viņu izsūtīja uz Vorkutu 1945. gadā. Par to savā esejā raksta Rencēnu pamatskolas audzēkne, piecpadsmitgadīgā Adriana Sinkevičiute. Ik gadu 14. jūnijā pieminam uz Krieviju izsūtītos tautiešus, ik gadu fonds “Sibīrijas bērni” organizē skolēnu sacerējumu konkursu par šo tēmu. Šogad viss tik sāpīgi jūtīgs. Kā vāts, kas atvērusies atkal.
Koalīcija faktiski ir sabrukusi, bet uz šīs drupu kaudzes joprojām dižojas koalīcijas nominālais vadonis – premjers Krišjānis Kariņš (JV), mēģinādams līdzcilvēkus pārliecināt, ka “viss notiek pēc plāna”. Acīmredzot, pēc Kariņa domām, viņa pavalstnieki ir neattīstīti primāti, kuri notic katram vadoņa dvesienam gan par “koalīcijas paplašināšanu”, gan par Stambulas konvencijas pozitīvo ietekmi uz noziedzības mazināšanu, gan par nepieciešamību ievest valstī migrantus.
Eiropas Savienības iekšlietu ministri sanāksmē 8.–9. jūnijā Luksemburgā nolēma radikāli mainīt patvēruma un pagaidu aizsardzības piešķiršanas kārtību, lai būtiski samazinātu nelegālo migrantu pieplūdumu ES.
Kamēr turpinās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) konsultācijas ar opozīcijas partijām “Progresīvie” (P) un ZZS, vai iespējama valdošās koalīcijas paplašināšanās, tikmēr pie politiskās elites galda tiek spriests, vai patiesi tas būs paplašinājums ar Kariņu, vai tomēr jauna valdība ar Arvilu Ašeradenu (JV) vai Andu Čakšu (JV) premjera krēslā.
