Komentāri

Karam Ukrainā ieilgstot, arvien kroplīgākas formas ieņem gan Krievijas kara vadoņu savstarpējā komunikācija, gan viņu komunikācija ar sabiedrību.

“Saskaņā ar LR likuma “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” 1. panta 2. daļā noteikto, Jūlijs Kalnozols, dzimis 1903. gadā, nav reabilitējams.” Tā, bez jebkādiem paskaidrojumiem, LR Daudznozaru specializētā prokuratūra atteica reabilitāciju, ko vēlējās panākt Jūlija Kalnozola mazmazdēls Andris Kalnozols, kurš savu lūgumu prokuratūrā iesniedza šā gada 28. martā.

Maija pēdējā dienā Latvijas Republikas Saeimai balsojot jāatbild uz jautājumu, kurš nākamos četrus gadus būs Valsts prezidents, lai cienīgi un godam pārstāvētu valsti starptautiskos forumos, spiestu rokas ārvalstu amatpersonām un šad tad pateiktu kaut ko gudru un iedvesmojošu latvju tautai. Lai gan Satversme Valsts prezidentam nedod daudz pilnvaru, viņš tomēr var diezgan daudz ietekmēt arī iekšpolitisko dzīvi. Protams, ja vien viņš ir autoritāte – ja vien viņa vārdam ir svars.

Slavenais angļu rakstnieks Arturs Konans Doils ar sava varoņa Šerloka Holmsa muti apgalvoja, ka, redzot tikai vienu ūdens pilienu nolīstam no debesīm, ar dedukcijas palīdzību varot secināt par okeānu esamību. Tāpat tikai no vienas Jēkabpils traģēdijas var radīt pilnvērtīgu, telpisku priekšstatu par visu Latvijas tiesībsargājošo sistēmu.

Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām – tas viss nomāca kādu svarīgu faktu, ko pamanīja vien rūpīgi politikas vērotāji. Kārtējais algu paaugstinājums! Šoreiz Valsts prezidenta kancelejai (VPK).

Beidzot Jēkabpils slepkavības lietā skaidrība! Augstajām amatpersonām – Valsts prezidentam Egilam Levitam, ģenerālprokuroram Jurim Stukānam un Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam – izdevies atklāt Jēkabpils slepkavības iemeslus.

“Rusofobija sasniegusi apogeju!” kaismīgi sauc Rīgas domes deputāte un eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīdze Inna Djeri (LKS), atklādama darbaļaužu 1. maija mītiņu Esplanādē. Jāpiekrīt! Ja par rusofobijas apogeju dēvē latviešu vēlmi dzirdēt savā valstī latviešu valodu, ko demonstratīvi ar kājām mīda vecie interfrontisti kopā ar saviem pēcnācējiem... Bet jauno pēcnācēju Ždanokas mītiņā gan nebija: tāds vecļaužu saiets pie sirmā sociāldemokrāta Raiņa kājām.

Lai papildinātu ieņēmumus budžetā, valsts, visticamāk, izvēlēsies pasargāt bankas no virspeļņas nodokļa, bet ierēdņus no štatu samazināšanas un rūpēm par aktīvāku Eiropas savienības fondu naudas piesaisti – valstij vieglāk naudu paņemt no vājāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – šāds iespaids rodas pēc pēdējiem finanšu ministra Arvila Ašeradena publiskiem izteikumiem.

Lietuvā vēršas plašumā pamatīgs iepirkuma skandāls saistībā ar gatavošanos NATO samitam Viļņā, ziņo Lietuvas mediji.

“Šajā gadījumā, kāpēc tas tā noticis, es varētu izvirzīt vēl vienu tēzi. Tāpēc, ka viņš [Rusiņš] pasēdēja divdesmit cik tur dienas un cilvēkam pilnīgi mainījās attieksme pret visu pasauli. Un viņš kļuva vēl vardarbīgāks jau ar darbībām, jo līdz cietumam viņš tomēr visu laiku, kā es sapratu, šo sievieti tiranizēja attālināti,” savu vērtējumu par Jēkabpils apkaimē notikušo sievietes slepkavību TV raidījumā “De facto” klāsta LR ģenerālprokurors Juris Stukāns. Jā, jūs nepārlasījāties: nevis pļāpīgs onkulītis, kas krāmu tirgū pārdod vecas naglas, bet ģenerālprokurors.

“Šis metro nebūs rīdzinieku ērtībām. Šis metro ir atkal kāda tehnokrātiska iecere. Tas jau tā nolaisto pilsētu pārvērtīs par nebeidzamu būvlaukumu un pievedceļu ķēdi,” vēstulē avīzes “Padomju Jaunatne” redakcijai rakstīja salaspilietis Vilhelms Delvers. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās Rīgā tā arī nesāka celt metro – lielā mērā pateicoties tieši tautas protestiem. Kopš “neuzcelšanas” pavasara ir pagājuši 35 gadi.

“Vienīgais, ar ko izcēlās topošā izglītības ministre Anda Čakša: viņa pērn Saeimā iestājās pret jēdzienu “tikumība”,” ar ironiju atceras bijusī Saeimas deputāte Inguna Rībena. Tolaik Čakša uzsvēra: tikumības normas panākušas, ka izglītības procesā ir cenzūra, kas traucē attīstīt loģisko un kritisko domāšanu, kā arī lēmumu pieņemšanu. Bet ne jau tikai atmiņu ģenerēšanu veicināja nule notikušais pedagogu protesta gājiens un sapulce Doma laukumā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā bija 1,7 miljardi eiro jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 40,8% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro.

Satversmes 93. pants skan: “Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.” Valsts ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai aizsargātu savu pilsoņu dzīvības. Šī iemesla dēļ tiek uzturēti bruņotie spēki, iekšlietu struktūras, drošības iestādes, prokuratūra, tiesa, dažādi dienesti. Tomēr, izrādās, valsts gadiem nespēj tikt galā ar vienu varmāku un pat pēc izdarītās īpaši nežēlīgās slepkavības nevar viņu notvert. Tajā pašā laikā valsts augstākās amatpersonas apgalvo, ka mēs esot gatavi potenciālam Krievijas uzbrukumam.

Otrdien, 25. aprīlī, valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda izbrīnu par atsevišķu pašvaldību vadītāju spēju savienot amatus. "Kas šie ir par amatiem, un kā tos var savienot? Esmu nedaudz mēms," komentēja premjers.

Visi, kuriem nav slinkums, šobrīd piedalās spēlē “Kurš būs prezidents?”, un nav pat svarīgi, cik sakarīgi ir “piedāvājumi” un “izvēles”. Piemēram, politpulciņš “Par!” piedāvā par Valsts prezidenti izvēlēties sievieti – sarakstā ir Anda Čakša, Sanita Osipova, Baiba Sipeniece-Gavare, Marija Golubeva un citas zvaigznes. Bet nost ar nepamatotu seksismu: daudzos piedāvājumos ir arī vīrieši. Palūkosim.

Uz trim vakantajiem “airBaltic” padomes locekļu amatiem pieteikušies 68 pretendenti. Ir sākusies pretendentu izvērtēšana. Pēc “Neatkarīgās” rīcībā esošās informācijas, uz amatu kandidējot arī sabiedrībā labi pazīstamas un ietekmīgas personas.

Latviešu tauta runā latviski. Gan Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) par pedagogu streiku izsakās latviešu valodā. Tomēr klausītājam no malas rodas iespaids, ka viena runā svahili, bet otra hindi valodā, un tā vien šķiet, ka viena otru nemaz nesaprot.

“Vakarnakt mēs atkal kaimiņos dzirdējām kliegšanu, lamāšanos un raudāšanu. Retas ir tās naktis, kad ir klusums. Bet mēs tur neko nevaram mainīt.” Tādus un līdzīgus tekstus regulāri var lasīt sociālajā tīmeklī. Varbūt vārda “nevaram” vietā jāliek vārds “negribam”? Mēs lielākoties tikai dīki fiksējam vardarbību, par to pat nevīžojot paziņot policijai. Jo – ko gan tā policija izdarīs, vai ne?

Jau 2019. gadā “Neatkarīgā” brīdināja par datu glabāšanas un uzturēšanas sistēmu Latvijas valsts iestādēs izstrādātāju iespējamu saistību ar Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu. Tagad sāk pienākt signāli, ka līdzīga situācija valda mums piedāvātajos aviācijas pakalpojumos. Varas iestādes pagaidām klusē.

Populistiski noskaņotais Eiropas Parlamenta vairākums pirms pāris dienām nobalsoja par atbalstu Migrācijas paktam. Tas gan vēl nav pieņemts galīgi un neatgriezeniski, jo balsošanai jānotiek arī pāris atbildīgajās eiroinstitūcijās, kuras joprojām nevar vienoties par kopīgu nostāju migrantu jautājumā. Taču, ja tas notiks, Eiropas Komisija varēs piešķirt “obligātās migrantu pārvietošanas kvotas” jebkurai valstij. Arī Latvijai. Dārgie Āfrikas draugi – baru bariem – tad būs ierasta ikdiena. Bet varbūt tomēr ne?

Ceturtdien Lietuvas Repulikas Seima plenārsēdes laikā tika prezentēts Finanšu ministrijas piedāvātais likumprojekts par pagaidu banku solidaritātes iemaksu.