Komentāri

“Uz katru sliktu pedagogu jāatrod kāds drosmīgs un “apkalts” vecāks. Klausieties, krievu vecāki! Jums jābūt drosmīgiem un nav jābaidās no tā, ka uz jūsu bērniem tiks izgāztas dusmas, aizsedzoties ar mācību pāreju uz valsts valodu. Jums jāiet un labā latviešu valodā jāprot aizstāvēt sava bērna tiesības starpbrīžos runāt tajā valodā, kādā viņam ērtāk. Kaut ķīniešu valodā,” bērnu vecākus māca Rīgas domes deputāte no Latvijas Krievu savienības Inna Djeri.

Ar gandarījumu uzzinājām, ka 11. oktobrī Strasbūrā Francijā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) uzstājās Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, uzrunājot tās dalībniekus par starptautiskajām aktualitātēm un Latvijas paveikto Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūras laikā. Tā kā Latvija – Kariņa vadībā – ir paveikusi neiedomājami daudz, prieka asarām ritot, noskatījos fragmentu no Kariņa uzrunas.

“Man šķiet būtiski iet uz patriotisma pārdefinēšanu. Pēdējos gados vārds “patriotisms” un Latvijas mīlēšana ieguvusi ļoti nacionālistisku nokrāsu, tas ir cieši saistīts ar to, ka Nacionālā apvienība bija Kultūras ministrijā padsmit gadus. Es gribu redzēt Latviju, kurai cilvēki vēlas piederēt, jo šeit ir forši, šeit viņiem ir droša dzīve, šeit par viņiem rūpējas un šeit viņi redz sev nākotnes perspektīvu,” intervijā žurnālam “Satori” klāsta kultūras ministre Agnese Logina. Kā mēs tagad “pārdefinēsim” patriotismu?

Pēc šaušalīgā teroristiskā uzbrukuma Izraēlai daudzās Rietumeiropas, arī ASV un Austrālijas pilsētās notika plašas Palestīnas atbalsta demonstrācijas, pat savdabīgas “uzvaras” svinības. Daudziem Eiropā un pie mums tas šķita pārsteigums. Kā tad tā? Kā var atklāti svinēt un atbalstīt terorismu un civiliedzīvotāju masu slepkavības? Izrādās, var.

Ak, cik daudz vārdu mēs visi esam pateikuši par valsti, politiku, par visām nejēdzībām, kas notiek, un visiem uzlabojumiem, kas nepieciešami. Par nepietiekamo finansējumu, izglītībai, zinātnei, medicīnai, policijai, par lielo birokrātiju, uzpūsto, neefektīvo valsts aparātu, par nepieciešamību transformēt ekonomiku, mazināt nabadzību, attīstīt reģionus, samazināt nodokļus darbaspēkam, panākt lētākus energoresursus, labot ceļus, atbalstīt jaunuzņēmumus un ko tikai visu vēl ne.

“Progresīvo” frakcija slēpj savus vadoņus. Viens frakcijas tālrunis klusē, otrā kāda laipna palīdze skaidro, ka nav pilnvarota publiskot frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva kontaktus. Bet šobrīd īpaši svarīgs būtu viņa teiktais, komentējot islāmistu teroristu grupējuma “Hamas” uzbrukumus Izraēlai – laikā, kad viņš un vēl trīs “progresisti” darbojas Saeimas deputātu grupā palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam.

“Neatkarīgajai” ir draudzība un pazīšanās sakari ar ārvalstu žurnālistiem gandrīz 100 pasaules valstīs. Mēs redzam, ko raksta kolēģi, viņi redz, ko rakstām mēs. Mēs apmaināmies ar informāciju, domām, viedokļiem.

300 000 eiro vērtais pētījums par “Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģisko analīzi”, ir tikai pēdējais piliens tajā sašutuma un neizpratnes kausā, kas pildījies kopš bēdīgi slavenajiem “salātu” pētījumiem kovida laikā. Cik ilgi vēl zinātnes vārdā turpināsies šī naudas izniekošana.

Pēdējo nedēļu laikā uzkarsusi diskusija sakarā ar Saeimas apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, kurā paredzēts, ka sabiedriskajos medijos netiks veidots un finansēts saturs krievu valodā, sākot ar 2026. gadu.

Vai tevī nav vilšanās sajūtas? – tas ir populārākais jautājums, kad runājam par Atmodu, par Latvijas Tautas fronti (LTF) un salīdzinām “to laiku” ar “šo laiku”. Kāda gan var būt vilšanās, atceroties pirmo mīlestību? To mīlestību, kas piedzima pirms 35 gadiem, saglabājās gadu desmitos un nenieka nezaudēja no sava patiesuma un siltuma… Šodien svinam šo mīlestību un atceramies LTF 1. kongresu, kas notika 1988. gada 8. oktobrī.

Premjerministrs Benjamins Netanjahu sestdien pavēstīja, ka Izraēla atrodas karastāvoklī pēc tam, kad Hamas kaujinieki agri no rīta veica negaidītu uzbrukumu, izšaujot tūkstošiem raķešu un šī triecien laikā iekļuva Izraēlā pa sauszemi, jūru un gaisu tajā skaitā izmantojot paraplānus, ziņo CNN.

Jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. Šī tautas gudrība pilnvērtīgi attiecas uz jaunās valdības izpaudumiem valsts celtniecībā, kas iet uz dižu sasniegumu virsotnēm nu jau gigantiskiem, neapturamiem soļiem. Tā kā likumdevējvaras (Saeimas) prioritāti mums ir nomainījusi izpildvara (valdība), atliek pavaicāt: cik ilgi vēl jāgaida, lai resnie partizāni nobalsotu par Latvijas teritoriju pievienošanu Krievijai?

Ingas Spriņģes daudz apspriestajā ierakstā, kurā viņa atbalsta “rus.lsm.lv” galvenās redaktores Jekaterinas Safronovas izteikumu par Latvijas plāniem izveidot kaut kādu “krievu geto”, tiek lietots visai izplatīts politiskā žargona vārds – “nacionāļi”. Kas tie tādi “nacionāļi”? No kurienes radies šis morfoloģiski kroplīgais vārds?

“Kalni, pašķirieties! Ļaujiet, kalni, man iet meklēt savu mīļoto! Sveši ļaudis viņu aizveda. Ļaujiet man viņu vest mājās!” savulaik dziedāja armēņu dižais Norairs Mnacakanjans. Dziesmas vārdi un melodija ir dziļa dramatisma un neremdināmu alku pilni – gluži kā par tiem notikumiem, kas pašlaik risinās Kaukāzā visas pasaules acu priekšā.

ASV Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs otrdien tika gāzts no amata, 216 kongresa locekļiem balsojot par viņa atstādināšanu, 210 pret. Tā bija pirmā rezultatīvā spīkera gāšana ASV Kongresa vēsturē. Iepriekšējais mēģinājums 1910. gadā beidzās bez rezultāta, toreizējam spīkeram Džo Kenonam saglabājot krēslu.

“Pirmais mēģinājums bija pie manis mājās – 1974. gada 4. oktobrī,” atceras Valdis Skujiņš, mūziķis, grupas “Credo” dibinātājs. “Tikai” 49 gadi pagājuši kopš tā brīža. Nākamais gads – lielā jubileja. Pirmajā mēģinājumā piedalījās Valdis, Gina Burkēvice un Aivars Liepiņš. “Aivara vairs nav, viņš bija mūsu pirmais ģitārists. Bet bundzinieku Verneru Bokumu toreiz gaidījām mājās no armijas,” stāsta Valdis. Sākās “Credo” laiks.

Interneta portāla “rus.lsm.lv” galvenā redaktore Jekaterina Safronova Igaunijas televīzijā ERR, apspriežot Latvijas valdības nupat pieņemtās Nacionālās drošības koncepcijas punktu par to, ka sabiedriskajos medijos informācija tiks izplatīta tikai latviešu valodā, atļāvās pateikt: “Pēc būtības mēs izveidojam vai nu geto, vai gribam izveidot geto, vai vienkārši pasakām, ziniet, jums te nav vietas.”

ASV Kongress trīs stundas pirms 1. oktobra pienākšanas nobalsoja par pagaidu budžetu, kas ļauj 45 dienas turpināt budžeta tēriņus pašreizējā līmenī. Šis it kā tīri tehniskais jautājums ieguva globālu skanējumu, jo no pagaidu budžeta izslēgta sadaļa par palīdzību Ukrainai.

“Ir tāda sajūta, ka “progresīvie” pavisam drīz ierosinās atjaunot Pārdaugavas “uzvaras” pieminekli,” prāto kāds tīmekļa apskatnieks, “un tas nebūs nekāds joks. Tā būs nopietnība.” Jā, smiekliem šajā gadījumā nav vietas, jo savulaik nenopietni uztvertie politiskie pusaudži pārtapuši varas partijā, kas ne tikai mēģina ieviest savu dienaskārtību, bet to arī izdara. Ar nekaunību un cinismu. “Koalīcijas” partneri tikai noskatās. Klusējot.

Krievijas sports par visu vari, pa visām spraugām, plaisām un caurumiem cenšas izmantot katru izdevību, lai panāktu savu piedalīšanos starptautiskās sacensībās un lielajos sporta forumos.

Saeima ceturtdien apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi.

“Kā es jau teicu, neviens kaujas plāns neiztur pirmo sadursmi ar pretinieku,” saka Igors Rajevs, aicinot skatīties raidījumu par karu Ukrainā televīzijas kanālā TV24. Viņš pats gan pēdējā laikā raidījumā nepiedalās – ir laikam citas darīšanas.