“Jautājiet Valsts izglītības satura centram!” – man atbild kāda sieviete Daugavpils “Latgales mācību centrā”, kurai uzdodu jautājumu par videostāstu, kas izstaigājis pa tīmekli, radot krasi pretējus viedokļus. Runa ir par video, kurā redzama sieviete, kas – par spīti cienījamiem gadiem un invaliditātei, - tiek nesta uz valsts valodas eksāmenu. “Kāda necilvēcība!” – kliedz vieni. “Tikai pamuļķis vai nelietis nespēj iemācīties kaut vai dažus vārdus valsts valodā,” atbild otri.
Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā ir bijis ļoti apgrūtināts vai dažbrīd pat neiespējams Ukrainas lauksaimnieku saražoto graudu eksports ar kuģiem pāri Melnajai jūrai. Līdz ar to liela daļa graudu tiek vesta pa sauszemi tranzītā caur kaimiņvalsti Poliju un citām valstīm. Bēda tā, ka liela daļa šo graudu nenonāk Āfrikas vai Āzijas valstīs, kur ir graudu trūkums, bet paliek Polijā un Slovākijā.
Ja divu mēnešu laikā neizdosies ievēlēt Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju, tad tiks pavērts ceļš uz kārtējām ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām. Iepriekšējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atkāpās 3. jūlijā. Tātad RD deputātiem ir laiks līdz 3. septembrim.
Interesantu Hannas Brentones rakstu ir publicējis Eiropas norises atspoguļojošais portāls “politico.eu” 19. jūlijā. Tas saucas “Labākie eirokrātu darba pieteikumi ir tikpat šausmīgi kā jūsējie. Jo kurš gan negribētu “virzīt patiesu sadarbību un proaktīvi veidot vienprātību”?
“Baidos, ka rudenī man nāksies izkaut lielāko daļu lopu,” teic kāds lopkopis, un viņš nav tālu no asarām. Aukstais, sausais pavasaris, saulē izdedzinātā vasara, ko lietus mākoņi tikai tagad atnākuši veldzēt, neļāva izaudzēt kaut cik pamanāmu zāli lopbarībai. Manis pieminētais lopkopis nav vienīgais ar savu bēdu. Tādu ir daudz. Un šī nav pirmā krīze, ko nākas pārciest latviešu zemniekiem.
Baltkrievijas diktatora Lukašenko fantāzijām par vāgneriešu iespējamo iebrukumu Polijā pieslēgusies arī populārā ukraiņu “Youtube” zvaigzne Aleksejs Arestovičs. Viņa ieskatā gan runas par gājienu uz Varšavu esot māņu manevrs. Īstais uzbrukums būšot Viļņai (svētdienas pārraidē) vai pat Daugavpilij (pirmdien). Cik šīs runas ir pamatotas?
Latvijas valsts nelabvēļi izplata iespaidīgu Latvijas valsti negatīvā gaismā rādošu videoklipu. Tam sociālajos tīklos jau ir divi miljoni skatījumu. Kādus secinājumus no tā vajadzētu izdarīt?
Rīgas Centrālcietumam ir gara un laikmetu griežos raibi vētraina vēsture. To sāka celt 1902. gadā, bet darbus pabeidza tikai 1914. gadā. Neskatoties uz cietuma iespaidīgajiem mūriem, cietumnieku izbēgšana vai to atbrīvošana, ielaužoties cietumā no malas, ir notikusi ne reizi vien.
“Tagad konsultējamies ar Saeimas juridiskā biroja vadību, ar citiem juristiem, lai saprastu, ko šī situācija maina kopumā, proti, pēc 10. maija, kad Eiropas Parlaments ir ratificējis Stambulas konvenciju,” uz “Neatkarīgās” jautājumu – vai “Apvienotais saraksts” (AS) ir gatavs Saeimā balsot par Stambulas konvencijas (SK) ratifikāciju, – savu atbildi sāk partiju apvienības AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas, Tieslietu padomes, ievērību.
Piektdien Krievijā tika aizturēts un vēlāk arī uz diviem mēnešiem arestēts bēdīgi slavenais terorists un kara noziedznieks Igors Girkins-Strelkovs. 2022. gada novembrī tiesa Hāgā atzina viņu par vainīgu Malaizijas pasažieru lidmašīnas HM17 notriekšanā virs Ukrainas austrumdaļas 2014. gada 17. jūlijā un aizmuguriski piesprieda viņam mūža ieslodzījumu. Tagad viņš Krievijā apsūdzēts ekstrēmismā (?!).
Lielveikali ir lieli, un pārtikai cenas ir tikpat lielas. Pašreizējā situācija ar pārtikas preču cenām lielveikalos ir skumīga – mēs barojam svešos, kuri turklāt izmanto savu monopola, dupola, tripola stāvokli. Lielveikali pārsvarā pieder lietuviešu, skandināvu, vācu oligarhiem. Hiperlēto saldētu nagetu veikalos jaušama arī Krievijas smaka.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar pirmajām savas darbības dienām cenšas ieņemt pēc iespējas lielāku ietekmes laukumu. Viņš tiekas ar dažādām augstām valsts amatpersonām, un tas ir tikai normāli, taču viena tikšanās bija tik zīmīga, ka ļāva izdarīt jau tālejošākus secinājumus.
Izskatās, Latvijā valsts nodevēji un ukraiņu sitēji no nepatikšanām var tikt vaļā salīdzinoši ātri un ar viegliem sodiem, taču, ja nepareizajā politiskajā caurvējā ietrāpās tautietis un vēl uzņēmējs, tad viņam jārēķinās ar tiesvedību atlikušā mūža garumā, sagrautu biznesu un pārvilktu treknu svītru turpmākās karjeras iespējām šajā valstī – liecina uzņēmēja Viestura Tamuža rūgtā pieredze kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanā.
Dabūt uz auto vējstikla uzlīmīti, kas apliecina, ka tavam auto ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, proti, iziet tehnisko apskati (TA), – tas ir tieši tāpat kā nokārtot svarīgu, sarežģītu eksāmenu. Tā vismaz apgalvo liela daļa autovadītāju. Un tā – ik gadu. Bet cik labi būtu, ja šo “eksāmena prieku” varētu “baudīt”, teiksim, reizi divos gados? Par šo domu iestājas daudzi. Bet tikpat daudzi arī ir pret to.
Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” nonāvējusi savu nosaukumu ar trim burtiem PLI. Kā publiski skaidrojis apvienības valdes loceklis Miks Celmiņš, nosaukuma maiņa iezīmē apņemšanos katrai partijai stiprināt savu patstāvīgo darbību – visdrīzāk kopīga starta nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebūšot.
Kompetentām iestādēm jāspēj izskaidrot faktiskos un juridiskos apstākļus un atspēkot pārmetumus par savu darbību tiesiskumu – ja tās to nespēj izdarīt, sabiedrībai jāvēršas pie finanšu ministra pēc skaidrojuma par notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā, bet par notiekošo prokuratūrā – pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Tā atbildē “Neatkarīgajai” norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Atbilde uz jautājumu – kāpēc Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – ir pašā virspusē. Tā balstās latviešu apbrīnojamā pakļāvībā banku sistēmai. Bankas ir svētas, un uz tām nedrīkst pat greizi paskatīties. Tikai ar noņemtu cepuri un padevīgi saliektu muguriņu. No šīs bijības arī visas turpmākās ekonomiskās problēmas.
Svētdienas incidents Majoru pludmalē, kad miesās spēcīgu vīriešu kompānija agresīvi, rupjiem vārdiem lamājoties, verbāli uzbruka pašvaldības policijas darbiniekam un nepārprotami draudēja, liek Latvijas valsts varai skaidri pierādīt: kurš te īsti ir saimnieks. Kurš kontrolē situāciju?
Nupat jau pusgads apritējis, kopš bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. “Jebkas” nozīmē safabricēt kādu nebūt krimināllietu, kurai nav pamata, bet lai Lapsa, Liepnieks vai viņu radinieki cieš – lai tiek psiholoģiski ietekmēti, lai Lapsa un Liepnieks neizsakās un neraksta par valsts amatpersonām tik nikni, kā viņi parasti to dara. Rīkojumu I. Lūrei “no augšas” devusi bijusī VID NMPP direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane.
“Valdības krīze ir atlikta līdz augusta vidum,” valdības vasarīgi bezrūpīgā atvaļinājuma piešķiršanu pašiem sev raksturo politologs Filips Rajevskis. Nākamā LR valdības sēde paredzēta 8. augustā, un līdz tam brīdim valsts politiski ekonomiskā stagnācija turpināsies latenti. Ministri – rindas kārtībā, proti, ne visi vienlaikus – sauļosies, makšķerēs un sālīs gurķus savā likumīgajā atvaļinājumā. Bet valdība kopumā nestrādās, tā nepieņems nekādus lēmumus.
Vistu olu tirgus Eiropas Savienībā ir strikti regulēts – ir ieviesti dažādi noteikumi par vistu labturību, nedrīkst tām atvēlēt mazāku dzīves telpu nekā oficiāli noteikts, nedrīkst tās barot ar virkni medikamentu, kas veicina augšanu. Ukrainā šādi noteikumi nav spēkā. Eiropa, atbalstot Ukrainu, ļauj tai visai brīvi ievest mūsu tirgū savas preces un produktus, līdz ar to ukraiņu uzņēmēji gūst lielas priekšrocības. Mums olas jāražo, ievērojot striktos noteikumus – ukraiņiem pēc iespējām. Patlaban lielos apmēros vistu olu dempings skar tieši Latviju – pat lielākos nekā jebkuru citu Eiropas valsti.
