Naktī no ceturtdienas uz piektdienu ASV sadarbībā ar Lielbritāniju veica raķešu triecienus hutiešu kontrolētajiem apgabaliem Jemenā, iznīcinot kaujinieku militāros objektus. Gaisa triecieni turpinājās arī nākamajās dienās. Militārās aktivitātes atbalsta vairākas citas valstis – Austrālija, Bahreina, Kanāda un Nīderlande. ASV prezidents Džo Baidens nevilcināsies dot pavēli par tālāku militāru rīcību, ja tā būs nepieciešama. Arī britu premjers Riši Sunaks paziņoja, ka triecieni bija nepieciešami un ir samērīgi, jo hutieši turpināja uzbrukumus Sarkanajā jūrā.
Hutieši ir viena no ilgstošajā Jemenas pilsoņu karā iesaistītajām pusēm, kurai ir izdevies iekarot plašus šīs valsts apgabalus. Viņi ir islāmistu šiītu grupējums, kuru atbalsta Irāna. Par hutiešiem viņus sauc tāpēc, ka lielākā daļa šo kaujinieku pieder pie arābu hutiešu cilts. Viņus varētu saukt arī par hutiem, taču sagadīšanās pēc eiropiešu valodās tāpat saucas arī tauta Ruandā, kurai bija nelāga loma 1994. gada genocīdā pret tutsiem. Tāpēc tiek izdomāta mazliet citāda rakstība, lai nebūtu pārpratumu. Sauksim arī mēs viņus par hutiešiem, nevis hutiem.
Pats sevi šis grupējums dēvē par “Ansar Allah” jeb “Allāha aizstāvji”. Tas ir radniecīgs citiem arābu ekstrēmiem veidojumiem (“Hezbollā”, “Hamās”) un dažkārt tiek dēvēts arī par “Al Qaeda” austrumu atzaru.
Lai vai kā, šim grupējumam ir raksturīga antiamerikāniska, antiizraēliska retorika un lozungi, un pēc Izraēlas uzbrukuma Gazas joslā tas ir centies visādi traucēt civilai tankkuģu satiksmei pa Sarkano jūru. Solidarizējoties ar “Hamās”, pēdējos mēnešos hutieši ir mēģinājuši raidīt vismaz 25 gaisa triecienus pa kuģiem, kas ved naftas produktus. Loģisks tagad ir prettrieciens.
Līdz šim ar hutiešiem “nodarbojās”, pret viņiem karojot, arābu valstu koalīcija ar Saūda Arābiju priekšgalā, taču tur kaut kas ir iestrēdzis, nekādu rezultātu nav, hutieši jūtas vareni un šauj uz visām pusēm.
Taču Sarkanā jūra un Adenas līcis tajā ir vitāli svarīgs globālai kuģošanai, naftas produktu pārvadājumiem. Pēdējā laikā kuģošana bija apsīkusi, jo visas kompānijas vienkārši sāka baidīties no hutiešiem. Ceļa pa Sarkano jūru vietā ir tikai milzīgi dārgs ceļš apkārt Āfrikai.
Viens Latvijas autobraucējs, iepildot degvielu uzpildes stacijā, neko daudz nepamana, jo tā bija un ir zem 1,60 eiro par litru, taču pasaules biržu tirgos notiek mežonīgi kāpumi un kritumi. Tā, piemēram, pēc ASV vadītajiem gaisa uzlidojumi hutiešu mērķiem Jemenā piektdien enerģijas tirgus tika satricināts un ievērojami paaugstinājās naftas cenas. ASV jēlnaftas cena piektdienas rītā pieauga pat par 4,5% līdz 75,25 dolāriem par barelu. Pasaules etalons “Brent” jēlnaftas cena pieauga par 4% un īslaicīgi pārsniedza 80 USD par barelu līmeni.
Tās ir fantastiskas spekulācijas un ir pret loģiku, jo ASV uzbrukumi ir “uz labu” - uz to, ka hutieši vairs neapšaudīs kuģus un normāla satiksme atjaunosies. Taču stihiskajiem biržas panikas procesiem bieži vien nav saprātīga skaidrojuma.
Skaidrs, ka ASV un Lielbritānijas veiksmīgas operācijas gadījumā jēlnaftas cenām perspektīvā vajadzētu kristies. Arī benzīna un dīzeļa cenai Latvijā nākamībā būtu jāpazeminās, protams, ja politiķi neizdomās atgriezties pie “zaļās”, obligātās biodegvielas piedevas, kas cenu stipri vien atkal paaugstinās.
Raķešu triecieni pa Jemenas hutiešu bāzēm ir kārtējais mājiens Irānai, ka, ja tā sprēgās, tad tai labi neklāsies. Taču vēl nopietnāks šis mājiens ir Krievijai un varbūt arī Ķīnai. Bet visvairāk jau Krievijai.
Jādomā, ka ne bez krievu skubināšanas un atbalsta hutieši ir ālējušies Adenas līcī. Krievijai šāds loģistikas pārrāvums Sarkanajā jūrā ir ļoti izdevīgs, jo problēmas šajā reģionā paceļ naftas cenas pasaulē un ir izdevīgāk eksportēt naftu uz Ķīnu, Indiju vai citurieni.
Uz pasaules dižpolitiķiem ļaudis mēdz skatīties ar cieņu un apbrīnu - ko tur Baidens, ko Putins teica. Viņi taču rullē globālas norises, nosaka, pa kādu ceļu turpmāk virzīsies vēsture. Tā tas ir, taču arī valstu vadītāji ir tikai cilvēki ar viņiem raksturīgajām vājībām, muļķībām, kļūdām, ar iepriekšēju pieredzi un izcelsmi.
Krievijas diktators Vladimirs Putins bērnībā ir bijis pionieris, skolēns un “pacans”, kuram Ļeņingradā uz ielas citi laikabiedri ir mēģinājuši atņemt 20 kapeikas. Sētas vidē audzis, Putins ir ielāgojis, ka cieņu var iemantot ar nekaunību, ka vajag sist pirmajam. Būsiet varbūt pamanījuši, ka viņa jociņi ir kā no Krievijas cietumnieku žargona nākuši. Tā arī tagad ASV, Lielbritānijas un ES politiskos līderus Putins uzskata par “mīkstajiem”, ar kuriem var manipulēt vai nu ar draudiem, vai ar naudu. Naudas pagaidām Kremlim netrūkst.
Tomēr ASV un Lielbritānijas triecieni pa Jemenu ir būtisks pavērsiens. Baidens un Sunaks ir parādījuši, ka gluži “mīkstie” nav un Putins “var atrauties pa zobiem”. Kopš kaunpilnās ASV aiziešanas no Afganistānas 2021. gada augustā Putins bija iedomājies, ka tagad būs galvenais noteicējs pasaulē. Ja jau amerikāņi paši parāda ļenganu gļēvumu, tad ir iespēja rīkoties. Tāpēc arī uzbrukums Ukrainai. Bez ASV padošanās Afganistānas talibiem šāds uzbrukums diezin vai būtu noticis.
Tā gan vienlaikus ir smaga Putina pārrēķināšanās, jo nesanāca “mazs, uzvarošs karš trijās dienās” un ukraiņi neskrēja bučot krievu tankus un apbērt ziediem.
Taču ar visu to Putins jūtas zirgā. Nav šaubu, kurš uzvarēs nākamajās vēlēšanās Krievijā. Diktators redz sev priekšā vēl daudzus gadus pie varas, un ieklemmējušos karu Ukrainā viņš neredz kā traucēkli.
ASV un Lielbritānijas gaisa triecieni pa Jemenas hutiešiem varētu likt Putinam “pierauties” - tas ir amerikāņu “mājiens ar mietu”, ka tik
skaisti jau nu nebūs un Krievijai par tās agresiju būs jāmaksā barga cena, ja agresija skars kādu no NATO valstīm.
Tas, ka Krievijai ir plāni Baltijas valstīs, nav pat nekāds noslēpums. Putins ir klaji draudējis Latvijai sarīkot šādas tādas “cūcības”. Diezin vai “cūcības” varētu būt tiešs militārs uzbrukums, taču ir jārēķinās, ka kaut kādiem hibrīduzbrukumiem ir jābūt gataviem.
Bet ar Jemenas objektu bombardēšanu ASV un Lielbritānija zemtekstā pasaka, ka uzbrukums Baltijai cauri neies. Un tas ir labi.
Būtībā ASV ir netieši pavēstījušas, ka atkal ir gatavas uzņemties “pasaules žandarma” uzdevumus un turpmāk necietīs tādus savu interešu aizskārumus, kā hutiešu uzbrukumus naftas tankeriem.
Rietumu demokrātiskajā sabiedrībā pēc amerikāņu un britu gaisa triecieniem Jemenai spārnos ir pacēlušies “miera baloži”, kas visādi nosoda vai analizē tos. Bet nu demokrātiskā sabiedrībā tas tā notiek.
Pat britu ietekmīgais medijs “The Guardian” 12. janvārī centrālo vietu ir atvēlējis politikas analītiķa Mohamada Bazi analītiskam rakstam, kurā pausts:
“Tā vietā, lai izvairītos no plašāka kara, ASV un to sabiedrotie saasina reģionālo spriedzi un pielej eļļu konfliktam, kas jau ir pārsviedies uz Libānu, Sīriju, Irāku, Jemenu un Sarkano jūru. Ugunsgrēks varētu izkļūt no kontroles, iespējams, vairāk nejaušības, nevis plāna dēļ.
Vašingtona, šķiet, gandrīz vēlas atkārtot savas kļūdas - ASV sabiedroto bombardēšanas gadiem ilgi Jemenas pilsoņu kara laikā
nespēja izspiest hutiešus vai pārliecināt viņus mainīt kursu. Faktiski hutieši kļuva stiprāki pēc katras militārās konfrontācijas.”
Autors netieši mudina uz pamieru Gazā, jo hutiešu kustības līderi paziņojuši, ka pārtrauks traucēt globālo tirdzniecību, tiklīdz Izraēla beigs bombardēt Gazu.
Cerams, ka Sunaks un Baidens mazāk lasīs “The Guardian” analītiķus, bet rīkosies tā, kā viņiem jārīkojas - drosmīgi, skarbi un ar efektu. Nekauņām, vai tie ir islāmistu kaujinieki, vai Irānas mullas, vai Krievijas Kremlis, ir jānorāda viņu vieta.
