Protesti plosa Vāciju – viļņošanās arī citviet Eiropā

© AFP/Scanpix

Jaunā, 2024. gada janvāris Vācijā ir iezīmējies ar vērienīgiem neapmierinātu ļaužu protestiem, skaļām demonstrācijām, ceļu blokādēm un šo norišu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajās vietnēs.

Partija “Alternatīva Vācijai” piešķiļ uguni

Desmitiem tūkstošu cilvēku pulcējās Vācijā, lai protestētu pret labējo politisko partiju “Alternatīva Vācijai” (“Alternative für Deutschland” (AfD)) un tās nostāju pret migrantiem un bēgļiem. Sestdien cilvēki protestēja vairākās pilsētās un mazpilsētās, lietojot lozungus ar uzrakstiem, ka "fašisms nav alternatīva", ziņo Vācijas un starptautiskie mediji.

Protesti izcēlās pēc tam, kad atklājās, ka AfD locekļi kopā ar galēji labējiem aktīvistiem apsprieduši ārzemnieku masveida deportācijas. Desmitiem tūkstošu cilvēku protestēja Berlīnē, Frankfurtē pie Mainas, Hannoverē, Dortmundē, Braunšveigā, Erfurtē, Kaselē un daudzās mazākās pilsētās. Vācijas sabiedriskā televīzija ARD lēš, ka sestdien kopumā demonstrācijās piedalījās vairāk nekā 200 000 cilvēku. Šādi protesti, kurus parasti organizē kreisie politiskie spēki, Vācijā nav nekas neparasts - tādi notiek periodiski un nepārtraukti, bet šajā reizē ir izdevies sašūmēt arī plašāku sabiedrību, jo AfD sarunās ar krasi labējām organizācijām esot spriests arī par to, ka vajadzētu deportēt ne tikai nelegālus imigrantus vai ārzemniekus ar uzturēšanās atļaujām, bet arī Vācijas pilsoņus, “kuri nav pietiekami integrējušies sabiedrībā”. Tas šķiet par daudz ekstrēmi arī mērenai, ne tik kreisai publikai.

Kreiso protesti aizēno lauksaimnieku protestus

Par šiem jaunākajiem protestiem aktīvi ziņo un diskutē Vācijas plašsaziņas līdzekļi. Jaunākie protesti pašlaik informatīvajā telpā ir pilnībā nostūmuši malā citus nupat janvāra sākumā notikušus protestus, kurus dažādās Vācijas vietās organizēja lauksaimnieki, kuri ar traktoriem rīkoja ceļu blokādes visā Vācijā un izraisīja satiksmes traucējumus pie Vācijas robežām ar Franciju, Poliju un Čehiju. Šie protesti bija burtiski nupat - sākot ar jaunā gada pirmajām dienām un pamazām noplokot nākamajās trijās nedēļās. Šo protestu galvenais lozungs bija “Par daudz ir par daudz” (“Zu viel ist zu viel”) jeb “Pietiek!”, protestējot pret federālās valdības taupības plāniem. Saniknotie lauksaimnieki, kas iebilst pret valdības plāniem samazināt nodokļu atvieglojumus lauksaimniecībai, 8. janvārī izmantoja traktorus, lai bloķētu ceļus visā Vācijā, aizsākot virkni streiku. Berlīnē desmitiem traktoru un kravas automašīnu, kas bija novietotas pilsētas centrā, raidīja spalgus skaņas signālus, lai pievērstu uzmanību dusmām, kas pārņēmušas zemkopjus.

Taču ne tikai zemkopībā, bet arī citās nozarēs Vācijā, no metalurģijas un transporta līdz izglītībai, gruzd neapmierinātība. Šomēnes triju dienu streiku rīkoja arī dzelzceļa darbinieki.

Šolca valdība cenšas mīkstināt situāciju

Pēc pirmajiem mītiņiem pašā gada sākumā valdība 4. janvārī daļēji atsauca atvieglojumu samazinājumus lauksaimniekiem, paužot, ka tomēr tiek plānots, ka paliks spēkā transportlīdzekļu nodokļa atlaide lauksaimniecības nozarei un dīzeļdegvielas subsīdijas tiks pārtrauktas vairāku gadu laikā, nevis nekavējoties atceltas. Taču dusmīgie lauksaimnieki paziņoja, ka šis solis nav pietiekams, un mudināja valdību pilnībā mainīt plānus, kas tika paziņoti pēc tam, kad Konstitucionālās tiesas spriedums lika valdībai rast ietaupījumus 2024. gada budžetā.

Vācijas lauksaimnieku protestiem ir saprotami iemesli: pēdējos divos gados ir bijusi liela inflācija, taču valdība viņu izpratnē veic aizvien lielāku presingu - grasās samazināt nodokļu atvieglojumus nozarē lietotajai dīzeļdegvielai. Tas kopumā stipri vien samazina lauksaimnieku labklājību.

Finanšu ministrs pūļa priekšā nebaidās vēstīt sliktas ziņas

Šajā skarbajā brīdī, kad ļaužu neapmierinātība ir teju sarkankvēlē, Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners (15. janvārī) uzstājās uz skatuves vairāku tūkstošu lauksaimnieku priekšā, kuri visādi kliedza, svilpa un ņirgājās par viņu. Tā ir apbrīnojama drosme, uz kādu ir spējīgs vien retais politiķis.

Lindners pūlim neglaimoja un sacīja, ka naudas turpmākām subsīdijām nav.

"Es nevaru jums apsolīt lielāku valsts atbalstu no federālā budžeta," Lindners sacīja pūlim no skatuves iepretim Brandenburgas vārtiem Berlīnē. "Bet mēs varam cīnīties kopā, lai jūs baudītu lielāku brīvību un cieņu pret savu darbu." "Es cienu katru politiķi, kurš ir gatavs nākt pie mums," sacīja Zemnieku savienības vadītājs Joahims Rukvīds, kuram vienā brīdī nācās paņemt mikrofonu no Lindnera un lūgt pūli, lai viņi beidz ņirgāties un paklausās, ko ministrs saka.

"Finanšu ministrs ir šeit," viņš teica. "Nav jēgas ūjināt."

Vācijas valdība un lauksaimnieku aktīvistu līderi pēc 15. janvāra ir sākuši kursu uz samierināšanos, jo ir pieaugušas bažas, ka politiskās debates kļūst aizvien radikalizētākas un demonstrācijas var kļūt vardarbīgas.

Par to lauksaimnieku līderi jau saņem kritiku, ka protestu nedēļa ir bijusi bez rezultātiem un nekas nav panākts, ja neskaita īslaicīgu mediju uzmanību.

Skarbie salīdzinājumi

Protams, protesti pret labējo partiju AfD lej ūdeni uz Olafa Šolca valdības dzirnavām. Izdevums “Deutsche Welle” ziņo, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir salīdzinājis galēji labējo plānu deportēt migrantus ar nacistu rasu ideoloģiju, nosaucot to par "uzbrukumu mūsu demokrātijai". Viņš atzinīgi novērtējis protestus pret labējo ekstrēmismu.

Tādā veidā vieni protesti pārklāj citus, un Šolca valdībai tas ir kā medusmaize - var publiski zīmēties un censties atgūt zūdošo popularitāti.

Taču situācija valdībai tik un tā nav laba, un tās aste ir iespiesta starp pērngad pieņemto Konstitucionālās tiesas spriedumu, kas paģēr taupību, un starp lauksaimnieku interesēm, lai taupības režīms vismaz uz viņu nozari neattiektos. Ja lauksaimnieki uzskatīs, ka viņu prasības netiek ievērotas, viņi pagaidīs, kad norims ņemšanās ap AfD, un viņu protesti atsāksies varbūt pat ar lielāku vērienu.

Neapmierinātība arī citviet Eiropā

Vācija nav vienīgā valsts, kurā pērngad ir notikuši un, iespējams, turpinās notikt protesti. Neapmierinātība ar savām valdībām un Eiropas Savienības politiku pastāv arī Nīderlandē un Beļģijā. Protestus ir rīkojuši arī Rumānijas un Slovākijas lauksaimnieki un autopārvadātāji. Bet visiespaidīgāk protestē Polijas autopārvadātāji un zemnieki. Kopš pērnā gada 6. novembra līdz šā gada 15. janvārim turpinājās Polijas autopārvadātāju veiktā ceļu blokāde pie robežpunktiem ar Ukrainu. Autopārvadātāji protestēja pret viņu ieskatā negodīgiem un konkurenci kropļojošiem ES lēmumiem un savas valdības nekā nedarīšanu, lai panāktu šo lēmumu atcelšanu. Starplaikā bija tā, ka vecā valdība nebija vēl aizgājusi, bet jaunā vēl nebija sākusi strādāt, tāpēc nekas nenotika. Tagad pēc sarunām ar jaunās valdības locekļiem autopārvadātāji ir blokādi pārtraukuši, vienlaikus brīdinot, ka, ja netiks rasts risinājums, robežpunktu blokādi 1. martā atsāks no jauna.

Šī blokāde ir nodarījusi milzīgu finansiālu postu Ukrainas ekonomikai, un arī pašai Polijai ir nācies no tās ciest. Tāpat zaudējumus ir cietusi arī Latvija un daudzas citas valstis. Latvijā visvairāk zaudējumu ir zivsaimniekiem, kuriem Ukrainas tirgus ir būtisks.

Poļu valdības aste tāpat ir iespiesta - starp autopārvadātāju interesēm un politiskajiem lēmumiem ES, kas pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai ieviesa visādus atvieglojumus un pretimnākšanu Ukrainas šoferiem un lauksaimniecībai. 1. marts vairs nav tālu, un nevar zināt, cik lielā mērā poļu protestētāji būs apmierināti.

Svarīgākais