Krievijas iebrukums Ukrainā un Kremļa agresīvā retorika Rietumu un kaimiņvalstu virzienā ir likusi pārskatīt agrākos iluzoros priekšstatus un aktīvi bruņoties. Ar to nodarbojas Polija, tā pati tēma ir aktuāla Skandināvijas un Baltijas valstīs.
Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bolins ikgadējā nacionālajā konferencē “Tautai un aizsardzībai” Salenā 7. janvārī aicināja pilsoņus būt gataviem, ka Zviedrijā var būt karš. Viņa runas teksts pieejams arī angliski valdības mājaslapā https://government.se/
Ministrs sacīja, ka mūsdienās par kariem un terorismu var uzzināt mirklī, izvelkot mobilo tālruni no kabatas, taču zviedriem, kuriem miers ir patīkams pavadonis jau 210 gadus, darbojas psiholoģiskās aizsardzības mehānismi - uzskatīt, ka karš notiek kaut kur tālu, “tur, bet ne šeit”. “Es, pirmkārt, vēlos apelēt nevis pie jūsu bailēm, bet pie jūsu informētības,” sacīja Bolins un salīdzināja tautiešu izpratni par notiekošo pasaulē ar durvīm, kas aizkrautas ar visādām ikdienas nepieciešamībām un sadzīviskām problēmām. Daudzi zviedri šīs durvis ir turējuši ciet visu savu mūžu, tāpēc ministrs apņemas tās atbrīvot un atvērt cilvēkiem acis par to, kas reāli notiek pasaulē.
“Jau līdz 2022. gada februārim ukraiņu tauta gan individuāli, gan kolektīvi bija formulējusi savu atbildi: mēs esam tauta un sabiedrība, kas sastapsies ar visaptverošu karu ar vispusīgu pretestību - un tieši to viņi arī darīja. Krievijas uzbrukuma spēkiem pretī stājās visas
Ukrainas sabiedrības vienotais spēks. Šāda veida pūles var notikt pietiekami ātri tikai tad, ja lielākā daļa apzinās situāciju un saprot, kas ir uz spēles. Sabiedrības noturība prasa tieši to: situācijas apzināšanos. Atsevišķu iedzīvotāju, darbinieku, uzņēmēju un lēmumu pieņēmēju informētība valsts pārvaldē. Taču nepietiek tikai ar jautājuma pārdomāšanu. Civilā aizsardzība galvenokārt nav teorētisks uzdevums. Apziņa ir jāpārvērš praktiskā darbībā. Ir jānotiek pasākumiem, kuri faktiski paaugstina aizsardzības spēju slieksni. Ikvienam ir jāsaprot, ka situācijā, kurā atrodamies, laiks var būt mūsu visdārgākais neatjaunojamais resurss. Ja ir kāda lieta, kas neļauj naktīs gulēt, tad tā ir sajūta, ka lietas virzās pārāk lēni,” sacīja Bolins. “Nevienam nav pilnvaru mierīgi stāvēt, gaidot citus. Ikvienam ir pienākums plānot, praktizēt un veikt pasākumus, lai palielinātu aizsardzības spējas savās atbildības jomās. Nespēja rīkoties nav atļauts darbības veids.” Viņš aicināja valsts un pašvaldību darbiniekus, uzņēmējus un ikvienu iedzīvotāju praktiski rīkoties, lai kara gadījumā tiktu nodrošināta organizēta pretošanās un civilā aizsardzība.
Bolina sacītajam pievienojas arī Zviedrijas bruņoto spēku komandieris Mīkaels Bīdens, kurš televīzijas kanālā TV4 paziņoja, ka situācija kļūst nopietna un “pašlaik no vārdiem jāpāriet pie darbiem”.
Zviedrija grasās paaugstināt iesaukšanas vecumu pat virs 47 gadiem
Zviedrijas nacionālās sabiedriskās televīzijas portālā “SVT Nyheter” lasāms, ka Zviedrijas aizsardzībai ir jāaug, bet tad vajag arī vairāk kadru. Tāpēc valdība šobrīd vēlas pārskatīt nosacījumus gan iesaucamajiem, gan armijas darbiniekiem. Pašlaik iesaukšana beidzas 47 gadu vecumā, taču tagad šis limits var tikt paaugstināts. Valdība vēlas izmeklēt vairākus jautājumus, lai stiprinātu personāla pieejamību bruņotajiem spēkiem, to 7. janvāra Tautas un aizsardzības konferencē paziņoja aizsardzības ministrs Pols Džonsons.
Zviedrija pagaidām vēl nav NATO dalībvalsts, lai gan faktiski jau piedalās militārā bloka aktivitātēs. Iestāšanās šķēršļu ir palicis maz. Šķiet, ka Turcija tuvāko nedēļu laikā ratificēs Zviedrijas dalību NATO, 6. janvārī paziņoja ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens, norādot uz beigām sāgai, “kas ir sarūgtinājusi Vašingtonu un tās sabiedrotos”. Aģentūra “Reuters” ziņo, ka Turcijas parlamenta ārlietu komisija pagājušajā nedēļā apstiprināja piedāvājumu, kas ir būtisks solis ceļā uz Rietumu bloka paplašināšanu pēc 19 mēnešus ilgas kavēšanās. Nākamais solis būs balsojums parlamenta kopsapulcē. Ja tas būs pozitīvs, Zviedrija būs NATO.
Polijas interneta portāls “WNP.pl” ir pētījis Baltijas valstu aizsardzības spējas. “Ne tikai Polija bruņojas, bet arī viņi” raksta “WPN.pl”.
“Igaunijas, Lietuvas un Latvijas mērķis ir aizsardzībai atvēlēt 3% no IKP . Šie līdzekļi tiks izmantoti, lai iegādātos atbilstošus ieročus, kas stāsies pretī Baltkrievijas un Krievijas hibrīddraudiem. Paredzams, ka Latvijas militārais budžets 2024. gadā pārsniegs 1 miljardu eiro, bet 2025. gadā - 1,1 miljardu eiro.
Latvija un Lietuva ir atgriezusies pie vispārējā militārā dienesta, bet Igaunija nekad no tā nav bijusi atteikusies,” konstatē poļu portāls. “Lietuvas bruņotie spēki ir saņēmuši pirmo Spānijā ražoto 120 mm EXPAL mīnmetēju partiju. Baltijas valstis veltī lielas pūles, lai izvietotu savās teritorijās ieročus, kas iespējamā NATO karā ar Krieviju droši vien būtu pirmie agresijas mērķi. Latvijas militārais budžets 2024. gadā sasniegs vairāk nekā 1 miljardu eiro, bet 2025. gadā - 1,1 miljardu eiro. 2023. gada martā Igaunijas valdība nolēma palielināt aizsardzības budžetu par gandrīz 476 miljoniem eiro. Turklāt Igaunija piešķir 86 miljonus eiro, lai palielinātu sabiedrības spēju tikt galā ar krīzes situāciju. Aizsardzības izdevumiem kārtējā gada budžetā bija atvēlēti 1,33 miljardi eiro. Savukārt Lietuvas aizsardzības budžets 2024. gadā veidos 2,06 miljardus eiro jeb 2,71%. IKP, ieskaitot 134,8 miljonus eiro, kas iegūti no banku veiktās pagaidu solidaritātes iemaksas. Militārās infrastruktūras attīstībai tiks tērēti 309 miljoni eiro. Gandrīz 645 miljoni eiro tiks izmantoti ieroču modernizācijai un militārajām piegādēm,” vēsta “WPN.pl”.
Par Latviju poļu izdevums raksta, ka mūsu valsts ir sekojusi pārējo Baltijas valstu piemēram un pagājušajā gadā atgriezusies pie vispārējās iesaukšanas dienestā. Armijas paplašināšana tiek plānota no 22 000 līdz 55 000 karavīru. Šim nolūkam ik gadu paredzēts iesaukt 7500 vīriešu. Lietuva obligāto militāro dienestu atjaunoja 2015. gadā - pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Lietuvas bruņotie spēki sastāv no 15 000 aktīvajā dienestā esošiem cilvēkiem un 2400 civiliedzīvotājiem. Armiju atbalsta brīvprātīgajā valsts aizsardzības dienestā sapulcētie 100 000 rezervistu. Igaunijai mazā iedzīvotāju skaita dēļ (1,2 miljoni iedzīvotāju) ir nelieli aktīvie bruņotie spēki (6000 karavīru). Taču tā neatteicās no projekta par bruņoto spēku palielināšanu, un tai ir rezerves spēki, kas tiks palielināti no 26,7 tūkstošiem karavīru 2023. gadā līdz 43,7 tūkstošiem cilvēku, kuri tiks mobilizēti karastāvokļa gadījumā.
Baltijas valstis, neskatoties uz to lielo apņemšanos bruņoties, raksturo pieticīgs aizsardzības potenciāls. Šo valstu drošības pamats joprojām ir NATO karaspēka klātbūtne to teritorijā. Trīs minētās valstis īsteno arī ilgtermiņa militārās stratēģijas. Lietuva ieviesusi iekšējās aizsardzības līgumu - tas būs spēkā līdz 2030. gadam. Šādas vienošanās mērķis ir nodrošināt pašreizējo armijas apbruņošanas tempu saglabāšanu neatkarīgi no politiskām izmaiņām un nākamo valdību vēlmēm šajā valstī. Baltijas valstu ieroču iepirkumi ir vērsti uz iespējamo Krievijas vai Baltkrievijas draudu novēršanu. Šim nolūkam šīs valstis, no vienas puses, vēlas palielināt artilērijas jaudu, taču tās iegādājas arī aprīkojumu, kas mērķēts pret ienaidnieka raķetēm. Lietuvas bruņotie spēki saņēmuši pirmo Spānijā ražoto 120 mm mīnmetēju EXPAL partiju, vēsta Lietuvas Aizsardzības ministrija. Mobilās un daudzpusīgās aizsardzības sistēmas raksturo palielināta uguns jauda un atbilstoša precizitāte. Līgums ar Spānijas uzņēmumu “EXPAL Systems” (aptuveni 9,8 miljonu eiro vērtībā) tika noslēgts 2022. gada rudenī.
Tāds, lūk, ir “WPN.pl” redzējums, raugoties no Polijas.
Pati Polija ir kļuvusi par bruņošanās līderi Eiropas Savienībā, aktīvi ražojot dronus un pretdronu sistēmas un iepērkot no Dienvidkorejas haubices 2,4 miljardu dolāru vērtībā. Rakstu lasiet šeit.
Somija 2023. gada 4. aprīlī kļuva par NATO jaunāko dalībvalsti, NATO galvenajā mītnē Briselē nododot glabāšanā ASV pievienošanās dokumentu Ziemeļatlantijas līgumam. NATO sabiedrotie Somijas pievienošanās protokolu parakstīja 2022. gada 5. jūlijā, pēc kura visi 30 valstu parlamenti nobalsoja par valsts dalības ratifikāciju.
Somija izvieto bruņojumu pie robežas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī Somija un ASV parakstīja aizsardzības sadarbības vienošanos, kas cita starpā ASV karavīriem nodrošinās plašu piekļuvi Somijas robežai ar Krieviju.
Somijas presē pašlaik aktuāls ir jautājums par studentu iesaisti militārās apmācībās. 2023. gada laikā aizsardzības spēku pavēli kvalifikācijas celšanas mācībām saņēmuši jau gandrīz 40 000 rezervistu, raksta nacionālās sabiedriskās apraides sabiedrības portāls “Yle”. Satakuntas Lietišķo zinātņu universitātes rektors Jiri Multisilta norāda, ka militārā apmācība studentiem ir pieņemams kavējuma iemesls, taču atgādina, piemēram, ka eksāmenu pārplānošana ir paša studenta pienākums.
Skandināvijā un Baltijā ir saprasta situācijas nopietnība, taču, jo tālāk no Krievijas dzīvo ļaudis, jo viņi ir bezbēdīgāki. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, raksturojot drošības situāciju valstī, izvēlas skarbus vārdus. "Mums ir jākļūst karotspējīgiem!" saka ministrs, piebilstot, ka visai valstij ir vajadzīga jauna attieksme. Dusmīgās preses izdevums “Bild” vēsta, ka katru nedēļu virs militāro mācību zonām un Bundesvēra kazarmām lido aizdomīgi droni. Vai tie ir veiksmīgi karaspēka aizsardzības pasākumi? Pagaidām nekas par tiem nav ziņots, ironizē “Bild”. Armija par problēmu zina diezgan ilgu laiku. 2022. gada oktobrī ģenerālis Kārstens Breuers, toreizējais Teritoriālās pavēlniecības komandieris, izteica pārsteigumu par daudzajiem bezpilota lidaparātu trauksmes ziņojumiem. Īpaši daudz šādu ziņojumu ir bijis tajās vietās, kur Bundesvērs apmāca ukraiņus.
Drīz pēc tam Breuers tika paaugstināts par ģenerālinspektoru. Nekas vairāk aizsardzībai pret droniem nav ticis darīts, taču mazās spiegu ierīces turpināja lidot.
Aizsardzības eksperts Markuss Fabers portālam “Bild” pauž: “Bezpilota lidaparāti regulāri tiek pamanīti virs Kliecas militārās apmācības zonas, kur Bundesvērs apmāca ukraiņus lietot tankus “Leopard”. Citās vietās gaisa telpā reizēm iekļūst vairāki droni vienlaikus. Tas ir skaidri organizēts un stingri norāda uz Krieviju.” Arī Bundesvēram ir aizdomas, ka aiz dronu lidojumiem ir Maskava. Bet to nevar pierādīt. Jo nav izdevies dabūt no debesīm lejā nevienu bezpilota lidaparātu. 2023. gada 15. novembrī Bundesvērs nodibināja bezpilota lidaparātu darba grupu. Vadītājs ir brigādes ģenerālis Volfgangs Džordans no armijas pavēlniecības.
Darba grupai vispirms esot jātiek skaidrībā ar citām ministrijām, ko drīkst darīt dronu aizsardzībā. Jāpēta, kuras aizsardzības ierīces darbojas un cik ātri tās iespējams iegādāties. Divus mēnešus vēlāk taustāmu rezultātu joprojām nav, ir sašutis “Bild”. Latvijā “darba grupa” parasti nozīmē, ka kāda problēma tiek vilkta garumā un “norakta” tālā plauktā. Vai tiešām tik slikti būs arī Vācijā?
