Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka Igaunija ir pieļāvusi aptuveni 200 izņēmumu Krievijai noteiktajām sankcijām. Izņēmumi mēdz būt gadījumos, ja sankcijas paredz pārejas periodu vai ja izņēmums tiek piemērots drošības apsvērumu dēļ. Arī Latvijas Ārlietu ministrija “Neatkarīgajai” apstiprināja: izņēmumi var būt, un tie ir likumīgi. Ja kāds sankcijām pakļauts oligarhs vienkārši vēlas piekļūt saviem iesaldētajiem aktīviem, izņēmums netiek piešķirts, skaidro Igaunijas Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču kontroles departamenta galvenais speciālists Andress Siplane. Lai iegūtu izņēmumu, esot nepieciešams juridisks pamats, pārliecinošs pamatojums, piemēram, drošība.
"Kad sākās pilna mēroga karš, mūsu ostās bija liels daudzums mēslojuma, kas apdraudēja vidi. Tas bija sasalis un palicis ostā, jo piederēja oligarhiem. Bet mums bija kaut kas jādara, lai izvairītos no katastrofas, tāpēc tika izdarīts izņēmums, lai šo mēslojumu varētu eksportēt,” - šo kā piemēru minēja Siplane.
Izņēmumus nācies ieviest drošības apsvērumu dēļ. 2020. gadā Beirūtā (Libāna) mēslojuma noliktavā notika spēcīgs sprādziens, kad ostā bija aizkavējies kuģis, kas veda amonjaka kravu. Daudzi Igaunijas izņēmumi ir saistīti ar šiem mēslošanas līdzekļiem. Pašlaik no Igaunijas jau ir izvests gandrīz viss mēslojums, tāpēc ar mēslojumu saistītie izņēmumi vairs netiekot pieļauti. Sankcijām bijuši arī pārejas periodi
Bieži vien tiek veikti izņēmumi gadījumos, kad sankciju noteikšana nosaka pārejas periodu. "Piemēram, Igaunijā bija cilvēki, kuri uzskatīja, ka ir vērts investēt Krievijas fondu tirgū. Tagad pasaule ir sapratusi, ka tā nav laba ideja, un cilvēkiem bija iespēja iziet no Krievijas fondu tirgus un atbrīvoties no savām akcijām līdz noteiktam datumam. Šis termiņš ir pienācis,” EER sacīja Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Somijā izņēmums tika noteikts vismaz vienam uzņēmumam, lai tas varētu pārdot savu Krievijā strādājošo meitasuzņēmumu. Igaunijā šādi izņēmumi netika veikti. “Piemēram, ir tirdzniecības ierobežojumi, atsevišķas preces no Krievijas nevar ievest Eiropas Savienībā, bet, ja uzņēmums pamet Krievijas tirgu, ierobežo savu darbību un tāpēc eksportē noteiktas preces, tad līdz noteiktam datumam bija spēkā izņēmums. Taču Igaunijas uzņēmumu vidū tādu gadījumu nav,” sacīja Siplane. Jaunas sankcijas bieži vien ietver jaunu pārejas periodu un jaunus izņēmumus. Piemēram, nesen ieviestās sankcijas pret Krievijas dimantu biznesu arī var radīt dažus izņēmumus.
2023. gada rudenī igauņu žurnālisti noskaidroja, ka premjerministres Kajas Kallasas vīrs Arvo Halliks strādājis un viņam bijusi līdzdalība uzņēmumā, kas veic uzņēmējdarbību Krievijā. Tāpat kļuva zināms, ka Igaunijas firma “Metaprint” darbu Krievijā nepārtrauca arī pēc kara sākuma un arī pēc sankciju ieviešanas pret Krievijas biznesu.
Tikmēr Latvijas ļaudis ir ievērojuši, ka caur Latviju tranzītā no Krievijas plūst liels daudzums graudu kravu. Uz vagoniem rakstīts “zerno” (“graudi” kr. val.). Iespējams, daļa no tiem ir Kazahstānas vai Uzbekistānas prece, taču nav šaubu, ka daļa ir arī Krievijas izcelsmes vai pat vēl briesmīgāk - tie varbūt ir “asiņainie” graudi, kurus Krievija nolaupījusi Ukrainā.
Taču Krievijas graudi nav iekļauti arī jaunākajā, 12. Eiropas Savienības sankciju sarakstā, lai neciestu Āfrikas un Āzijas nabadzīgās valstis, kurās trūkst pārtikas. Daļa Krievijas graudu caur Latviju tranzītā plūst uz trešās pasaules valstīm, tomēr šogad jau ap 400 000 tonnu esot nonākušas arī Eiropas Savienībā, kur graudaugus izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā. Šomēnes pēc Latvijas aicinājuma Briselē notika diskusijas par Krievijas graudiem, taču sankcijās tie joprojām netiek iekļauti.
12. sankciju paketē būtiskākais ir Krievijas dimantu importa aizliegums. Krievija ik gadu uz dimantu rēķina nopelna aptuveni 4,5 miljardus dolāru. Parastā shēma ir tāda, ka neapstrādātos dimantus pārdod Indijai, kur tos slīpē un pārvērš par briljantiem. Pēc tam vairāk nekā puse briljantu nonāk ASV tirgū... Tagad sankcijas ir ieviestas, taču nav vēl saprotams, kā tās varēs īstenot dzīvē.
Par kārtību, kādā iespējami izņēmumi sankcijām, Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte pastāstīja, ka Eiropas Padomes regulas, ar kurām tiek noteiktas sankcijas, paredz atsevišķus izņēmumus no sankcijām īpaši noteiktos gadījumos. “Šie izņēmumi katru atsevišķu sankciju gadījumā var būt dažādi un specifiski noteikti, bet galvenokārt tie saistīti ar sankciju pārejas perioda noteikšanu, nacionālās drošības jautājumiem, humāniem apsvērumiem, nepieciešamību veikt obligātus maksājumus un citām situācijām. Regulās paredzētos izņēmumus var piemērot katras ES dalībvalsts atbildīgās institūcijas pēc sankciju subjekta motivēta pieprasījuma. Katrs izņēmuma pieteikums tiek vērtēts individuāli. Latvijā lēmumu par izņēmumu piemērošanu galvenokārt pieņem Latvijas Banka, un tas pārsvarā saistīts ar fizisko personu pamatvajadzībām un juridisko personu pamata saimnieciskās darbības izdevumiem. Īpašos gadījumos, kas saistīti ar nacionālo drošību, piemēram, par sankcijām pakļautām personām piederošu un Latvijā iesaldētu minerālmēslu ziedojumu ANO Pasaules pārtikas programmai, lēmumu pieņēma
Ministru kabinets. Pieņemot lēmumu par sankciju izņēmuma piemērošanu, valstij ir pienākums par to informēt Eiropas Komisiju un pārējās ES dalībvalstis,” informēja Diāna Eglīte.
