Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) 11. decembrī ir publicējusi ļoti īgnu atzinumu par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) pauž: hipotekāro kredītu ņēmēji var būt droši – ECB atzinums neietekmēs to stāšanos spēkā.
Pēc J. Reira teiktā sarunā ar “Neatkarīgo” ECB atzinums neesot pavēle, bet vēstule ar ieteikumiem.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka ECB ir paudusi īgnumu par Latvijas likumdevēja “steigu un neapspriešanos ar ECB” un ieteikusi Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē.
ECB vēstule tika vētīta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Komisijas vadītājs J. Reirs sarunā ar “Neatkarīgo” sacīja: “Katrai valstij ir sava specifiska situācija. Latvijai inflācijas draudu nav, jo mums pēdējā mēnesī inflācija bija 1,1%, tāpēc mums nevar pārmest, ka Latvijas politika ir pretrunā ar ECB pretinflācijas pasākumiem. Līdz ar to tie 90 miljoni eiro, kas nonāks atpakaļ tiem cilvēkiem, kuri maksāja paaugstinātu maksu par saviem hipotekārajiem kredītiem, nekādu inflāciju neveidos. Jāatgādina, ka ECB mērķis ir turēt inflāciju pie 2%. No atbildīgām institūcijām esam saņēmuši atzinumu, ka ECB atzinums pēc būtības ir ieteikuma vēstule, pat ne kritika vai pavēle, kā jārīkojas. Tā ir rakstīta, ņemot vērā kopējo ECB nostāju pret visas Eiropas Savienības valstu lēmumiem finanšu jomā; pret Latviju tā ir viena no vismērenākajām starp valstīm, kurās ir ieviesta līdzīga likumdošana. ECB pārmetumi par sasteigtību neiztur kritiku, jo pie likuma tika strādāts trīs mēnešus, bet diskusijas par to sākās jau pirms pieciem mēnešiem. Tas likumprojektam ir pilnīgi pieņemams termiņš. Šī ECB vēstule nozīmē, ka nekādi iebildumi vai atcelšana nenotiks. Tātad hipotekāro kredītu ņēmēji var būt drošībā un pasākumi, kas atvieglos viņu stāvokli, tiks veikti - tās summas, kuras viņi ir pārmaksājuši, viņi daļēji saņems atpakaļ. Mēs komisijā esam krustām šķērsām analizējuši visus datus. Paldies Latvijas Bankai, kas šos datus mums piegādāja! Mēs ļoti rūpīgi veicām izvērtēšanu. Piemēram, par banku rentabilitāti (ka likuma grozījumi atstās negatīvu iespaidu) ECB atziņas ir ļoti dīvainas, jo šajā gadā Latvijas komercbanku rādītāji divarpus vai trīs reizes pārsniegs vidējos rentabilitātes rādītājus ES. Noņemot to summu, kas bankām aizies nodevās, tik un tā to rentabilitāte būs divreiz augstāka nekā vidēji ES. Piemēram, kapitāla atdeve bankām šajā gadā ir plānota 25%! Par tādu var sapņot jebkurš uzņēmums. Līdz ar to neatbilst patiesībai teikt, ka tiks sagrauta mūsu banku sistēmas rentabilitāte. Mēs vērtējām arī Eiropas rādītājus, un tur tiešām var būt situācijas, kad atsevišķās valstīs rentabilitāte var tikt iedragāta, taču tas nekādā gadījumā neattiecas uz Latviju. Kā komisiju informēja Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji, Latvijai veltītais ECB atzinums ir viens no maigākajiem, kamēr virkne citu valstu ir saņēmušas ieteikumus patiešām ļoti asā formā. Mēs ļoti rūpīgi vērtējām gan likuma grozījumu atbilstību Satversmei, gan kapitāla aizsardzības riskus starptautiskā līmenī, izvērtēto dokumentu apjoms bija ļoti liels. Es saprotu, ka ECB ir jāaizstāv banku intereses, taču Saeimai ir jāaizstāv savu vēlētāju intereses. Bet banku uzraugi bija banku pusē, demonstrējot neatkarību no sabiedrības, nevis no uzraugāmajiem.”
Saeima 6. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024. gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes. Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".
Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).
Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.
Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.
Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Valsts prezidentam pauda bažas par likuma grozījumu pieņemšanas procesu. Uzņēmēju organizācijas norādīja, ka atbalsta mehānisms ir jāizstrādā atbilstošā un konsultatīvā procesā, sniedzot mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, kā arī mehānismam pozitīvi jāietekmē valsts budžets un jāstiprina uzņēmējdarbības vide Latvijā. Likuma grozījumi varot negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tajā skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā, piebilstot, ka finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks to pamatfunkciju - sniegt atbalstu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir izteicies, ka ECB viedoklis lielā mērā saskan ar to, ko viņš iepriekš paudis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, norādot uz nepilnībām likuma grozījumos.
