“Vienotības” reitingi krīt. Sazvērestības teorijas, meli un manipulācijas

© Ekrānuzņēmums

Ziemassvētku priekšvakarā, pirmajā no četrām brīvdienām, Latvijas Televīzija (LTV) beidzot nopublicēja ilgi nepublicētos partiju reitingus. Jau kādu laiciņu pirms tam sociālajos tīklos izplatījās baumas, ka reitingu nepublicēšana ir saistīta ar galvenās varas partijas – “Vienotības” – reitingu kritumu. Teikšu pilnīgi godīgi. Šīm baumām nenoticēju. Nu nevar mūsu LTV tik atklāti manipulēt ar info. Izrādījās, esmu maldījies.

Ne velti pieminēju šo reitingu publicēšanas brīdi - pirmo brīvdienu četru brīvdienu virknē. Tāds izvēlētais ziņu publiskošanas laiks parasti raksturīgs, ja grib kādai ziņai mazināt sabiedrisko reakciju. LTV atbildīgā ziņu redaktore Dagnija Neimane tviterī publicēja ironisku ierakstu: “Ai, nu Panorāma tik daudziem sabojāja svētkus ar tiem partiju reitingiem - sabruka tik daudzas sazvērestību teorijas, pieņēmumi un pārliecības.”

Vienmēr esmu cienījis Neimani un uzskatījis viņu par profesionālu, politiski izturētu, atbildīgu sava darba darītāju, bet šoreiz viņas ironija ir nevietā. Tajā pašā “TV Panorāmā” taču tika skaidri pateikts, ka tas bijis LTV redakcionālais lēmums novembra reitingus nepubliskot, “jo aptauja veikta laikā, kad tikai sāka uzņemt apgriezienus bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls, kurš varēja maldināt sabiedrību”.

Nav svarīgi, kā tagad tiek pamatota šī reitingu nepubliskošana. Kam par labu, kam par sliktu. Tam nav nozīmes. Fakts ir fakts. LTV kā sabiedriskais medijs ar lielākajām finanšu iespējām ir pasūtījis valsts lielākajai sabiedriskās domas pētīšanas aģentūrai SKDS aptauju par pilsoņu politiskajām izvēlēm. Par tā saucamo partiju reitingu veidošanu. Katru mēnesi šie reitingi nonāk LTV rīcībā. Jābūt tiešām kādam ārkārtas notikumam, valsts drošību vai kaut ko tamlīdzīgu apdraudošam iemeslam, lai pieņemtu redakcionālu lēmumu šos ikmēneša reitingus nepubliskot.

Šoreiz nekā tamlīdzīga nebija. Bija Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls, “kurš sāka uzņemt apgriezienus”.

Vai tas bija kaut kas ārkārtējs, valsts drošību apdraudošs? Ja tas kaut ko apdraudēja, tad vienīgi partijas “Vienotība” reputāciju. Piebildi par skandālu, “kurš sācis uzņemt apgriezienus”, varēja pieminēt, LTV komentējot reitingus, un nebūtu radušies nekādi jautājumi.

Tagad ir tieši pretēji Neimanes teiktajam - nevis sabruka tik daudzas sazvērestību teorijas, bet gan tās guva neapgāžamu apstiprinājumu. Izrādās, LTV nevis informē sabiedrību, bet gan pati aktīvi piedalās politiskā procesā, manipulējot ar tās rīcībā esošajām ziņām. Atbilstoši kaut kādām savām interesēm LTV vai nu publicē šo informāciju, vai noliek tālākā atvilktnē.

Arī tas vēl nav nekāds mediju labas prakses pārkāpums, jo visi mediji izvērtē tās rīcībā nonākušo faktu publicēšanas lietderību. Taču šis nav tas gadījums. Pēc LTV pasūtījuma veiktie SKDS partiju reitingi ir regulāra, informatīva ziņa gluži kā laika ziņas. Tās var patikt, tās var nepatikt, bet tāpēc jau tās netiek kaut kā īpaši slēptas. Ja tās sāk publicēt selektīvi, tad tā jau ir vistīrākā manipulācija. Jācer, ka LTV vadība būs izdarījusi pareizos secinājumus no šīs reitingu nepubliskošanas un tāds “redakcionāls lēmums” vairs neatkārtosies.

Atsevišķi jārunā par “Vienotības” reitingu kritumu un šī krituma skaidrošanu no pašas “Vienotības” puses. Minētajā “TV Panorāmas” sižetā šīs partijas jēdzieniskā būtība parādījās spilgtāk un izvērstāk, nekā to varētu izdarīt pusstundu garā raidījumā par šo partiju. Šeit jānorāda uz trijiem momentiem.

Pirmkārt, viens no galvenajiem, bet ne vienīgais reitingu pazeminātājs - jau pieminētais Kariņš, kurš joprojām ir “lielās” “Vienotības” (JV) valdes priekšsēdētājs - šos nepatīkamos jaunumus nekomentēja. Kā vienmēr. Šī uzkrītošā izvairīšanās parādīties blakus nesmukām lietām un plaši zīmēties tur, kur viss izskatās smuki, ir Kariņu visprecīzāk raksturojošā, nekādi nenoslēpjamā “firmas zīme”. Kāds līderis, tāda partija.

Otrkārt, “Vienotība” ir atradusi jaunu frakcijas vadītāju Edmundu Jurēvicu, kurš ar tēraudcietu pokera spēlētāja seju spēj bez kauna mulsuma nobērt jebkādas muļķības, kādas vien sacer partijas “stratēģi”. Viņa “darbu” jeb lomu grūti apskaust, bet kādam tā jāpilda. Tas, ka par partijas labajiem darbiem atbild vieni, bet par “nedarbiem” citi, arī lieliski raksturo “Vienotību”.

Un visbeidzot, “mazās” “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ir vienmēr gatavs ar naiva muļķīša pārliecību atklāti melot un uzdot vēlamo par esošo. Ja Jurēvics savu sakāmo nober, skaidri liekot saprast, ka tas ir partijas “oficiālais”, nevis viņa paša viedoklis, tad Ašeradens ar veca blēža rūdījumu melo, tēlojot, ka patiešām tic tam, ko runā.

Reiz kāda politiku labi pārzinoša eksperte, vērtējot mūsu politiskā olimpa iemītniekus, teica: viņi visi tur bez izņēmuma ir patoloģiski meļi. Ašeradens starp šiem meļiem ir viens no izteiktākajiem. Kad viņš runā, nevar ticēt nevienam viņa vārdam. Pat ja, atsevišķi ņemot, it kā nav melots.

Lai nebūtu tukšvārdīgs, nocitēšu Ašeradena skaidrojumu pilnībā: “Ja mēs apskatītos līdzšinējo cilvēktiesību paketi, ko “Vienotība” kopā ar koalīcijas partneriem virzījusi Saeimā, tā izraisīja diezgan pamatīgas debates. Es šeit domāju kopdzīves regulējuma pakotni, tāpatās arī Stambulas konvenciju. Mēs rēķinājāmies ar šādu situāciju, ka būs zināma reakcija sabiedrībā uz šādu. Mani šādas reitingu izmaiņas galīgi nepārsteidz. Ja tu vēlies, tā teikt, iet politikā un strādāt, tad ar to ir jārēķinās.”

Kritisks lasītājs varētu jautāt: kur gan šeit meli? Viss taču pareizi teikts. Tieši tā. Tāpēc jau minēju - ar veca blēža rūdījumu melo, tēlodams muļķīti. Viss jau tā ir, tikai kāds tam sakars ar “Vienotības” reitinga kritumu? Varbūt ZZS tā vēl varētu teikt, ja tai būtu būtisks reitingu kritums. Mūsu konservatīvais vēlētājs nepiedeva mums šādu reveransu koalīcijas partneriem, bet “Vienotība”? Kopš kura laika “Vienotības” vēlētājs ir kvēls cīnītājs pret Stambulas konvenciju? Vai “Vienotībā” šo “pakotņu” jautājumos būtu bijušas kādas niknas debates? Nav dzirdēts. Līdz ar to Ašeradens formāli it kā visu saka pareizi, bet pēc būtības lej destilētu ūdeni, acis nepamirkšķinot.

Tālāk uz žurnālistes biklo jautājumu “Krišjāņa Kariņa loma tajā varētu būt?” Ašeradens turpina tēlot muļķīti. “Vispirms, es neesmu redzējis reitingus. Jūs man sakāt, tad es jums ticu. Parasti mēs mērām šādus te jautājumus. Mums nav jaunāko, pēdējo datu. Bet attiecībā uz tādu kopējo kritumu es varētu teikt, ka šis varētu būt nostrādājis.”

Tam, ka “Vienotības” “izlūkdienests” strādā tik slikti un partiju reitingi vadošās partijas vadībai nav uz galda, pirms tie izskan publiski, grūti noticēt. Taču, pat ja Ašeradens patiešām nebūtu šos reitingus redzējis, tā absolūti tukšā murmulēšana spilgti atšķiras no Ašeradena skaidrās, konkrētās rīcības, kad jādara kaut kas praktisks, sev pašam izdevīgs. Teiksim, jāprivatizē laikraksts “Diena”. Tāpēc grūti noticēt kaut vienam Ašeradena vārdam. Tāpat kā visai viņa, Kariņa un Jurēvica vadītajai partijai.

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais