Zog deguna priekšā: reklāmisti pieturu nojumēs trallina rīdzinieku elektrību

© Neatkarīgā

Pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” uzstādītajos infrastruktūras objektos “Rīgas satiksmes” pieturvietās vairāku gadu garumā virknei reklāmas stendu veikti nelikumīgi elektrības pieslēgumi un tādējādi apgaismojums nodrošināts uz “Rīgas gaismas”, faktiski visu rīdzinieku, nodokļu maksātāju rēķina – izriet no “Rīgas gaismas” un Rīgas pilsēta būvvaldes saņemtajām atbildēm uz “Neatkarīgās” jautājumiem.

Acīgie rīdzinieki “Neatkarīgajai” vairākkārt ziņoja par savdabīgiem gaisa kabeļu pieslēgumiem sabiedriskā transporta pieturvietām. Vieni pauda bažas par šādu pieslēgumu drošību, citi norādīja, ka šādi pieslēgumi, iespējams, ir nelikumīgi, jo Rīgas dome jau šā gada pavasarī lēmusi likvidēt gaisa vadu elektrības pieslēgumu pieturvietām. Ja pieslēgums veikts nelikumīgi, tad tas nozīmē, ka visu iedzīvotāju acu priekšā notiek elektrības zagšana. Par nozagto elektrību jāmaksā nevienam citām kā rīdziniekiem no pilsētas budžeta. No amatpersonām saņemtās atbildes apstiprina, ka acīgo rīdzinieku bažām ir bijis pamats - veiktajās pārbaudēs konstatēti nelegāli elektrības pieslēgumi. Labumu no šāda pieslēguma gūst reklāmas kompānija, kura konkrētajā pieturvietā izgaismo pieturvietas stiklā ievietoto reklāmu. Pieturvietas savu reklāmu izvietošanai izmanto SIA “JCDecaux Latvija”.

Atklāti nelikumīgi pieslēgumi

Skats Ventspils ielā / Aculiecinieka foto

“Neatkarīgā” vaicāja atbildīgajām institūcijām, “Rīgas gaismai” un būvvaldei, vai šogad ir veikta pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” infrastruktūras objektu apsekošana “Rīgas satiksmes” pieturvietās uzstādītajiem reklāmas objektiem un pārbaudīta elektropieslēgumu likumība.

Ar Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatores Solvitas Brences-Kaustes starpniecību saņēmām atbildi, ka Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” darbinieki 2023. gadā apsekojuši SIA “Rīgas satiksme” pieturvietās uzstādītajiem reklāmas objektiem esošos elektrības pieslēgumus un pārbaudījuši, vai par to pieslēgšanu ir noslēgts līgums ar RPA “Rīgas gaisma” un vai tiek veikta maksa par patērēto elektrību.

Aizdomīgs pieslēgums Hipokrāta ielā

Apsekošanas rezultātā ir konstatēti ar RPA “Rīgas gaisma” nesaskaņoti pieslēgumi. Ņemot vērā, ka situācija regulāri mainās, šobrīd informācija tiekot precizēta. Neskatoties uz to, ka ir konstatēti patvaļīgi izvietoti gaisvada pieslēgumi, RPA “Rīgas gaisma” dara visu iespējamo, lai šos pieslēgumus likvidētu, un ir uzsākusi to demontāžu.

Uz jautājumu, vai un kādā veidā tiek risināts jautājums par elektroenerģijas pieslēgumu reklāmas objektos sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un cik no objektiem jau ir atbilstoši sakārtoti, saņēmām šādu atbildi: “RPA “Rīgas gaisma” sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu uztur komunikāciju ar SIA “JCDecaux Latvija” par nelikumīgu gaisvadu demontāžu un jaunu pazemes pieslēgumu ierīkošanu, kā arī ir uzdevusi likvidēt nelikumīgos gaisa vadus. Pašlaik daļa gaisa vadu no pieturvietām un reklāmas stendiem ir demontēti. Atlikušie tuvākajā laikā tiks demontēti.”

Nav skaidrības, cik nozagts

Demontāža - tas ir labi, taču, vai pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” risina jautājumu par patērētās elektroenerģijas izmaksu kompensāciju pašvaldībai par visu periodu, kurā sabiedriskā transporta pieturvietā atrodas reklāmas objekti, kuru darbībai nepieciešamā elektroenerģija tiek saņemta no aģentūras infrastruktūras objektiem, un kādā veidā tiek aprēķinātas šādas kompensācijas tad, ja pieslēgumu vietas saskaņotas ar aģentūru, un kā tad, ja tiek konstatēts nesaskaņots pieslēgums un elektrības patēriņš “Rīgas gaismai” nepiederošos objektos?

Uz iepriekš minēto jautājumu saņēmām atbildi, ka “pieturvietām, kuru pieslēgumi ir izbūvēti un saskaņoti ar RPA “Rīgas gaisma”, maksa par patērēto elektroenerģiju ik mēnesi tiek aprēķināta atbilstoši apgaismojuma degšanas laikam iepriekšējā mēnesī un faktiskajam elektroenerģijas tarifam minētajā laika periodā, t.i., atbilstoši faktiskajam elektroenerģijas patēriņam iepriekšējā mēnesī. Attiecībā uz nesaskaņotiem pieslēgumiem pašlaik notiek saņemtās informācijas papildu pārbaude. Šis process nav ātrs, pieturvietu pilsētā ir daudz, to pieslēgumu statuss nemitīgi mainās, jo daļa līdz šim nesaskaņoto un/vai nepārbūvēto pieturvietu tiek sakārtotas atbilstoši pilsētas normatīvo aktu prasībām un to tālāka ekspluatācija būs atbilstoša normatīvo aktu prasībām. Apsekošanas laikā normatīvajiem aktiem neatbilstošos pieslēgumus pie RPA “Rīgas gaisma” elektrotīkliem darbinieki demontē, un uzņēmumiem tiek gatavoti rēķini par demontāžas darbiem. Konstatējot līgumos ar uzņēmējiem iepriekš nesaskaņotus un neatrunātus pieturvietu objektus, RPA “Rīgas gaisma” veic šo pieturvietu faktiski patērētās elektroenerģijas aprēķinus un sagatavo rēķinus uzņēmējiem.”

“Neatkarīgā” jautāja, vai “Rīgas gaisma” un/vai būvvalde, vai kāda cita Rīgas domes institūcija ir veikusi aprēķinus par nelegālajos pieslēgumos notērēto elektrību? Domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore atbildēja, ka “RPA “Rīgas gaisma” šobrīd nav veikusi aprēķinus par nelegālajos pieslēgumos notērēto elektrību. Lai veiktu šādus aprēķinus, ir nepieciešams fiksēt nelegālā pieslēguma pieslēgšanās brīdi, patērēto jaudu un konkrētās dienas maksu par elektrību. Pašlaik tehniski nav iespējams attālināti konstatēt to brīdi, kad kāds pieslēdzas ielu apgaismes tīklam. Lai nelegālo pieslēgumu fiksētu klātienē, “Rīgas gaismai” būtu nepieciešams uzdot darbiniekiem katru dienu apsekot 37 000 balstus un vairāk kā 200 pieturvietu”.

Daudzu gadu garumā

“Neatkarīgās” lasītāji, Rīgas iedzīvotāji, apgalvo, ka šādi nelegālie pieslēgumi esot redzami jau aptuveni 10 gadus. Ja pieņemam, ka šādu nelegālo pieslēgumu skaits ir 60, tad cik lieli zaudējumi pašvaldībai ir nodarīti un vai tie būs jāsedz Rīgas iedzīvotājiem no Rīgas pilsētas budžeta?

Solvita Brence-Kauste tomēr iebilst un pauž, ka apgalvojums “redzami aptuveni 10 gadus” neesot korekts. “Šādam apgalvojumam nav objektīva pamata, jo Rīgas iedzīvotājiem nav pieejama informācija par to, kuri pieslēgumi ir saskaņoti ar aģentūru un par kuriem tiek maksāts, t.i., kuri pieslēgumi ir noteikti līgumā (un ar kuru datumu). Ja aģentūras darbinieki, veicot ielu apgaismes tīkla uzturēšanas darbus, konstatē nelegālos pieslēgumus, tie tiek atslēgti un demontēti,” saka Rīgas domes amatpersona.

Taču šā vai tā, desmit vai mazāk gadus rīdzinieki ir seguši zaudējumus no nelegāliem pieslēgumiem un neviena no atbildīgajām amatpersonām sodu par to nav saņēmusi, nav saukta pie atbildības...

Uz to no Rīgas domes ir atbilde, ka aģentūra savas kapacitātes iespēju robežās dara visu iespējamo, lai rīdziniekiem nerastos zaudējumi un netiktu izvietoti nelegāli pieslēgumi. Diemžēl ir reklāmas uzņēmumi, kas ir veikuši nelegālu pieslēgumu izveidi reklāmas stendiem pieturvietās, bet aģentūra dara visu iespējamo, lai tas vairs nenotiktu.

Rīgas dome jau aprīlī lēma nelegālus un iedzīvotājus apdraudošus pieslēgumus likvidēt, taču joprojām tas nav līdz galam paveikts. Kā tā?

Domes amatpersona saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem atbild: “Šis process nav ātrs, pieturvietu pilsētā ir daudz, to pieslēgumu statuss nemitīgi mainās, jo daļa līdz šim nesaskaņoto un/vai nepārbūvēto pieturvietu tiek sakārtotas atbilstoši pilsētas normatīvo aktu prasībām un to tālāka ekspluatācija būs atbilstoša normatīvo aktu prasībām. Apsekošanas laikā normatīvajiem aktiem neatbilstošos pieslēgumus pie “Rīgas gaisma” elektrotīkliem darbinieki demontē, un uzņēmumiem tiek gatavoti rēķini par demontāžas darbiem. Konstatējot līgumos ar uzņēmējiem iepriekš nesaskaņotus un neatrunātus pieturvietu objektus, RPA “Rīgas gaisma” veic šo pieturvietu faktiski patērētās elektroenerģijas aprēķinus un sagatavo rēķinus uzņēmējiem.”

Kāds ir “JCDecaux” darba stils?

“JCDecaux Latvija” vadītājai un Latvijas reklāmas asociācijas valdes loceklei Jeļenai Brokānei vaicājām: tā kā “JCDecaux” ir ilggadējs “Rīgas satiksmes” pieturvietu nomātājs, vai tā var būt, ka jūsu vadītais uzņēmums veicis nelegālos pieslēgumus pieturvietām; ja jūsu uzņēmums tos nav veicis tad, vai tie veikti ar jūsu uzņēmuma vai tā pilnvarotā pārstāvja akceptu; cik sen ir šādi nelegālie pieslēgumi un ar ko tie saskaņoti; cik daudz un par kādām summām šādi pieslēgumi veikti; tā kā “JCDecaux” ir starptautisks uzņēmums ar pasaules slavu, vai patiesi nelegālo pieslēgumu prakse tiek akceptēta arī mātes uzņēmumā: tā kā esat arī reklāmas asociācijas valdes locekle, kurai būtu gan jānosaka tonis nozarē, gan jākalpo par izcilības paraugu, kāds ir jūsu viedoklis par konstatētajiem nelegālo pieslēgumu faktiem; tā ir nejaušība vai tomēr apzināts biznesa vešanas modelis?

Pielikumā jautājumiem nosūtījām fotogrāfijas no vairākām Rīgas pieturvietām, kurām varētu būt pievienoti nelegālie pieslēgumi, un vaicājām: “Vai konkrēto pieturvietu pieslēgumi veikti ar jūsu uzņēmuma ziņu un vai jūsu uzņēmums nomā šīs pieturvietas reklāmas izvietošanai?”

Atbildes vietā pašreklāma

Atbildes vietā uz iepriekš minētajiem jautājumiem saņēmām vairākas rindkopas teksta ar “JCDecaux” pašreklāmu. Lai gūtu priekšstatu, kā it kā prestižās starptautiskās kompānijas sniedz atbildes uz netīkamiem jautājumiem, J. Brokānes atbildi publicējam pilnā apjomā: “SIA JCDecaux Latvija ir vadošais vides reklāmas uzņēmums Latvijā unb ir daļa no JCDecaux Grupas, kas kopā pārstāv vides reklāmas uzņēmumus vairāk nekā 80 valstīs un 3573 pilsētās. JCDecaux Latvijā un pasaulē kā augstu prioritāti ir izvirzījusi konstrukciju dizainu un kvalitāti, kompānijas ilgtspējīgu attīstību un virzību uz klimatneitralitāti. JCDecaux darbojas kā sociāli atbildīgs darba devējs un partneris, rūpīgi izvērtējot sadarbības partnerus un to attieksmi pret ilgtspējīgu attīstību. Kompānija aktīvi seko tendencēm klimatneitralitātes un sociālajā jomā, pielāgojot kompānijas iekšējās procedūras un piedāvājot inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus arī pašvaldībām.

Piemēram:

- 100% no patērētās elektroenerģijas Latvijā ir segti ar enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem.

- LED apgaismojuma izmantošana JCDecaux konstrukcijās, kas ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 70%.

- Automātiska spilgtuma pielāgošana JCDecaux digitālajās konstrukcijās, neradot lieku gaismas piesārņojumu un taupot elektroenerģiju.

- Esam veikuši daļēju pāreju uz elektroautomobiļiem.

- Otrreizējai pārstrādei nododamu materiālu izmantošana reklāmas kampaņu realizācijā.

- Atkritumu šķirošana atbilstoši JCDecaux grupas noteiktajiem standartiem.

Tāpat vides reklāma sevi ir pierādījusi kā lielisku pilsētas iedzīvotāju informēšanas kanālu, tāpēc pašvaldībai būtu jābūt iespējai lietot brīvās reklāmas plaknes savas informācijas izplatīšanai, piemēram, izvietojot pilsētas apkaimju kartes, informāciju par publisko transportu vai citu pilsētai aktuālu informāciju.

Viss augstāk minētais laika gaitā ir attīstījies no kompānijas dibinātāja Jean-Claude Decaux 1964. gadā aizsāktā sadarbības modeļa ar Lionas pašvaldību Francijā, piedāvājot finansēt pilsētas infrastruktūras objektus - sabiedriskā transporta pieturvietas - no šajās konstrukcijās izvietotās reklāmas ieņēmumiem. Šis sadarbības modelis ir joprojām plaši izplatīta prakse lielā daļā Eiropas pilsētu, tajā skaitā Rīgā.

Šobrīd JCDecaux Latvija Rīgā ir uzstādījusi 460 pieturvietu nojumes, kopumā investējot vairāk nekā 5 mlj. eiro, kā arī tās uztur un apkalpo par saviem līdzekļiem. Pieturvietu autors ir pasaules slavens arhitekts Normans Fosters (Norman Foster). Neskatoties uz to, ka 2006. gadā tika grozīti Rīgas teritorijas un apbūves noteikumi, kuros tika norādīts, ka jaunu gaisvadu izbūve nav atļauta, šī prakse tika izmantota līdz pat 2022. gadam dažādu objektu apgaismojuma nodrošināšanai, tai skaitā luksoforiem, pieturvietām, pilsētas telekomunikācijām, Rīgas Domes izglītības un kultūras departamentam piederošiem reklāmas stendiem parkos, Rīgas Satiksmes laika tablo. Šos pieslēgumus nodrošināja un turpina nodrošināt RPA Rīgas Gaisma, atzīstot tos par iedzīvotājiem drošu pieslēguma veidu. Kas attiecas uz pieturvietu nojumēm, 2022. gadā tika saņemta vēstule, kurā norādīts, ka visi gaisvadi ir demontējami līdz konkrētam datumam. Kas arī tika darīts un neviena pieturvietas nojume vairs nav ar gaisvada pieslēgumu. Tas gan neattiecās uz augstāk minētiem citiem objektiem, līdz ar to, pēc esošās likumdošanas arī šie objekti ir “nelikumīgi” elektrības pieslēgumi"

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais